Kurzemes Vārds

07:46 Ceturtdiena, 13. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Putraimu kasīšana

Sapinušies trekno gadu nesamērīgi lielajās algās, piemaksās, prēmijās un kompensācijās, tagad valstsvīri cenšas tukšā putras katla dibenā (jeb valsts budžetā) sagramstīt kādu putraimgabalu, atkasīt nost un ar to mēģināt pabarot trūkumcietējus – visus mūs, kas dzīvo Latvijā. Nu varbūt ne gluži visus, bet daudzus.

Diemžēl sliktās ziņas vairojas ar katru dienu. Lūk, tikai daži aģentūras LETA vakardienas virsraksti: "Latvijā septembrī bijis trešais straujākais rūpniecības kritums ES"; ""The Economist" apskatnieks: Latvijai grūti būs 18 mēneši"; ""Fitch" samazina Latvijas kredītreitingu"; ""Reuters": Ekonomiskās problēmas Baltijas valstīs tikai sākas". Mums vajadzēs aizvien vairāk spēka, vēl vairāk spēju saskatīt visapkārt notiekošajā ko gaišāku, lai nezaudētu optimismu un dzīvesprieku.

Kādēļ gan putru nevarēja dalīt visvairāk izsalkušajiem (lasi – līdzekļus ieguldīt attīstībā un akumulēt, lai sagatavotos grūtajiem laikiem) tad, kad grāpī bija pietiekami daudz pāri palikušā? Tad, redz, tā bija jāsadala uz galviņām tiem, kas sēž grāpim tuvāk. Un to, kas sēž tuvāk, mēs taču zinām. Arī tie ēdēji, kuri rauš pa pilnam šķīvim no visām tām kapitālsabiedrību padomēm, kurās viņi dodas tikai pusdienot. Un, ja viens otrs valsts sekretārs darbojas, piemēram, piecās vai septiņās padomēs, tad ir skaidrs, ka viņam atliek laika tikai vēderpriekiem, jo jāpaspēj aizskriet līdz katras kapitālsabiedrības grāpim. Nopietnam darbam, piedodiet, laika vairs neatliek.

Protams, nule minētās līdzības attiecas arī uz nesamērībām atalgojuma sistēmā, paralēli algai ir arī piemaksas, prēmijas, kompensācijas, kūkas, šampanietis un citas vajadzības.

Nu valdība sper radikālus soļus – tik un tik atlaist, tik un tik samazināt, tur un tur ierobežot… Kur tad jūs, draugi, bijāt agrāk, kad staigājāt ar vēderu pa priekšu? Tagad jācenšas pierauties. Labi, ka vismaz ir sapratne, ka pretējā gadījumā mūsu valsts ceļš ved uz bankrota bezdibeni. Un, ja līdz tam, nedod Dievs, pietuvosimies, tad valsts bez sāpēm varēs galvot kredītus ražotājiem pa labi un pa kreisi, jo neviena banka tos tik un tā vairs nedos. Atliek tikai kredīta devējiem Latvijas karogā saskatīt Islandes krāsas (galu galā arī ziemeļnieki izmanto gan sarkano, gan balto) un cauri būs.