Kurzemes Vārds

07:58 Ceturtdiena, 13. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma

Kad vējš rotaļājas Liepājas svētku drānās
Indra Imbovica

Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 90.jubileju, īpaši tika domāts par mūsu pilsētas svētku noformējumu. Kā zināms, Liepājai bija savs būtisks ieguldījums un sava misija jaunās valsts neatkarības nosargāšanā, izšķirošā brīdī uz laiku kļūstot par Latvijas galvaspilsētu.

Viens no Liepājas pilsētas šā gada valsts svētku rotājumu interesantākajiem un galvenajiem akcentiem ir vējdzirnavas Latvijas karoga krāsās Rožu laukumā. Tās pēc mākslinieces Ingas Dones idejas gatavojusi SIA "Reklāmas ateljē", kuras vadītāja ir Gundega Tauriņa. Liepājnieki bija satraukušies, ka pēdējās dienās tās vairs vējā priecīgi nevirpuļoja, bet bija nogāztas turpat zemē.

Svētku rotājumu koncepciju izstrādāja vesela grupa speciālistu Liepājas pilsētas galvenās mākslinieces Agitas Ansules vadībā, kuru arī izjautājām.

– Kas notiek ar skaistajām svētku vējdzirnavām?
– Nav tik traki. Pirmajā reizē gan cilvēki bija tās nogāzuši, bet interesantā kārtā visas detaļas turpat blakus glīti salikuši kaudzītē. Tagad, kad pienāca ziņa, ka tuvojas vētra, "Reklāmas ateljē" ļaudis paši, lai pasargātu dzirnavas no postažas, tās noņēma un nostiprināja pie zemes. Bet pēc tam vējdzirnavas atkal uzslietas.
– Latvijas 90.jubilejas gadskārtai veltīto svētku rotājumu koncepcija tika izstrādāta vairākus mēnešus.
– Jā, darbu sākām jau agrā pavasarī. Vācām materiālus un meklējām tos pieturas punktus, kas varētu būt pamatā. Sākumā ieceres bija ļoti, ļoti plašas, jo galu galā tā mūsu valstij ir liela jubileja, bez tam nozīmīga vēsturiska vieta ir arī pašai Liepājai. Taču bija jārēķinās ar skarbajiem ekonomiskajiem apstākļiem, bija jāatmet cerības, ka daļēju finansējumu dos valsts, tādēļ palikām ar Liepājas domes budžetā iekļauto ikgadējo finansējumu valsts svētku rotājumiem 20 tūkstošu latu apjomā. Manuprāt, mums ir izdevies savas ieceres realizēt godam. Mani un manus kolēģus ļoti priecē tas, ka pat interneta komentāros ir tik labas atsauksmes.

– Kā rotājumi tika iecerēti, un ko no tā visa izdevās īstenot?
– Savā koncepcijā palikām pie varianta, kas retro stilu pietuvina mūsdienām – gan stilistikā, gan sarkanbaltsarkanā krāsu salikumā, gan vēsturisko dokumentu ilustrāciju eksponēšanā. Skaidrs, ka divas reizes vienā upē iekāpt nevar, jo ir mainījušies gan materiāli, gan cilvēku attieksme un uzvedība, kas jāsaskaņo ar moderno pasauli. Bijām iecerējuši, līdzīgi kā pagājušā gadsimta sākumā, kolonnas un stabus apvīt ar zaļumu vītnēm un karogu lentēm, bet tas izmaksātu ļoti dārgi. Ja man prasa, kas mums šoreiz izmaksāja visdārgāk, tad man jāsaka: visvairāk naudas un darba prasa tieši it kā sīkās lietiņas, jo to kopā sanāk ļoti daudz. Tie ir karodziņi vairākās pilsētas ielās, karodziņi ar svētku sveicienu uz tilta un citur. Jā, kad tagad izeju cauri pilsētai, redzu – vajadzēja vēl tur un tur, bet visu vienalga nav iespējams aptvert.

– Par ko vislielākais prieks?
– Mūsu lielākais prieks ir par vējdzirnavām, kurās tad beidzot iemiesojām savu seno sapni par vēja un saules pilsētu. Parasti šie valsts svētki mums sanāk pārāk nopietni, pat ar tādu piemiņas akcentu, lai gan vajadzētu taču priecāties. Ar vējdzirnavām esam spējuši ienest šo dzīvespriecīgo akcentu kopā ar valsts svētku krāsām. Otrs būtisks valsts svētku akcents, kas, šķiet, mums labi izdevies, ir trīs stendi ar vēsturiskajiem dokumentiem, kas ilustratīvi informē par vēsturiskajiem notikumiem Liepājā saistībā ar Latvijas valsts dibināšanu. Tie izvietoti iepretim Latviešu biedrības namam, pie Sv.Annas baznīcas un ostmalā pie Tramvajtilta. Šos stendus mums gatavoja Baibas Stirnas vadītais "US Holding", tāpat kā arī uzstādīja visus karodziņus un citus objektus. Tomēr gribu uzsvērt, ka esam aicinājuši arī pilsētas uzņēmējus dot savu artavu Liepājas sapošanā un svētku noskaņas radīšanā, izrotājot savu veikalu un uzņēmumu skatlogus.

– Agita, vai svētku rotāšanā šogad pilsētā ir ienācis arī kāds jauns akcents?

– Par tādiem varu nosaukt gaismas efektus, pie kuriem ar savām idejām strādā Kristaps Štobis no SIA "Dizainers". Ostmalā karogu masti un paši koki izgaismoti ar sarkanbaltsarkanām gaismām. Ceru, ka cilvēki to ir pamanījuši. Tas bija pirmais eksperiments. Un nākamajā reizē būsim gudrāki, tos paplašināsim un veidosim efektīgākus, jo jāņem vērā, ka pilsētas centrā ir daudz gaismu, ar kurām izgaismošanas efektiem jākonkurē. Ar Kristapu Štobi arī uzsākām Jūrmalas parka izgaismošanu. Pirmā tāda vietiņa ir pie Metalurga stadiona, kur savulaik uz laukuma izgāja terasīte. Pašlaik kokiem lapas ir nobirušas un tie mainīgajās krāsās lieliski gaismojas.

– Liepājā izskanējušas runas, ka jums it kā esot bijusi kaut kādas nesaprašanās ar Liepājas muzeju par fotodokumentiem.
– Tas būtu nedaudz pārspīlēti teikts, bet domāju, ka mums nebūtu ko pārmest, jo viss domāts liepājniekiem un pilsētas viesiem valsts jubilejā. 90 procentu vēsturiskā materiāla ir mūsu pašu savākti gan internetā, kur pašlaik atrodams ļoti plašs vēsturisko fotogrāfiju klāsts, gan no Valda Mackara arhīva, arī no maniem un vēl citu cilvēku personīgajiem krājumiem. Daži ņemti no Liepājas muzeja – konkrēti valdības vīru portreti un dokumenti par naudas drukāšanu. Unikāla ir no Sv.Annas baznīcas arhīviem iegūtā fotogrāfija, kurā fiksēts brīdis, kad pēc dievkalpojuma baznīcā 1918.gada 24.novembrī paziņota priecīgā vēsts par neatkarīgas Latvijas valsts pasludināšanu. Prieks, ka cilvēkiem ir tik liela interese par šiem stendiem, jo droši vien tikai retais zina, ka Latvijas pirmā nauda un pastmarka drukāta tieši Liepājā. Šī interese par vēsturiskajiem dokumentiem cilvēkus aizvedīs arī uz muzeju.

Izstrādāt svētku koncepciju bija uzaicināts arī mākslinieks Valdis Mackars.

– Valdi, kāds ir jūsu iespaids par valsts šā gada svētku rotājumu Liepājā?

– Koncepcija bija izstrādāta apjomīga, bet mums visiem zināmu apstākļu dēļ iecerētais tika samazināts. Taču domāju, ka tas viss nekur nepazudīs, ieteiktie materiāli un izstrādātās idejas tiks izmantotas turpmākajos gados. Es negribu izklāstīt to, kas netika īstenots, lai tas paliek kā pārsteigums citu gadu. Šajā reizē mana ideja ir seno vēsturisko fotomateriālu, arī Liepājas muzeja krājumā esošo fotogrāfa Jura Bokuma neatkarīgās Latvijas bijušo ministru portretu un citu mazāk zināmu vēsturisku dokumentu, izstādīšana speciālajos stendos. Mani pārsteidza tas, ka Liepājas muzejs paudis neapmierinātību ar dažu tā krājuma materiālu izmantošanu. Jebkurā gadījumā domāju, ka tas viss ir darīts šo valsts svētku, liepājnieku un pilsētas viesu zināšanu paplašināšanas labad, nevis kādu personīgu interešu vai labuma dēļ. Piemēram, Lāčplēša dienā Latviešu biedrības nama galerijā atklāja arī politisko karikatūru izstādi, kurai es atlasīju materiālu no dažādiem Latvijas pirmās brīvvalsts žurnāliem.

Pajautājām arī Liepājas muzeja direktorei Dacei Kārklai, kas muzeju satrauca vēsturisko dokumentu izmantošanā?

– Visus pārpratumus esam noskaidrojuši. Kad uz stendiem tika uzlikts Liepājas muzeja logo, tad mums vairs nekādu pretenziju nebija. Ar visu esam apmierināti.
– Agita, atgriežoties pie pilsētas svētku rotājumiem, jāsecina, ka arī šādā veidā Liepāja jau kļuvusi pazīstama tiktāl, ka cilvēki brauc pie mums svētku rotu skatīties gluži tāpat kā tūristi Ziemassvētku laikā uz Vāciju. Varbūt pie reizes atklāsit dažus faktus, kas iecerēts svētkiem?
– Tā nu ir, ka to latiņu esam pacēluši tik augstu, ka vairs nav kur atkāpties, ir jāiet tik uz priekšu. 29.novembrī jau tiks atklāts "Adventa vainags", pie kura, tāpat kā pie Ziemassvētku rotājumiem, strādā Reinis Kuncītis no "KDD". Tas būs Rožu laukumā virs lielās rožu rundāles. Mums jau ir gatava arī grīda, kas pasargās rožu stādus no izmīdīšanas. Katrā no četrām adventes sestdienām pie vainaga klātesošos uzrunās garīdznieks no kādas no četrām kristīgajām konfesijām. Bet Ziemassvētku un Jaungada rotājumos pamatā turpināsim piparkūkas tēmu. Bet, tā kā mums pēdējos gados, kad Liepāja rotājas, nav bijis sniega, parūpēsimies, lai šis sniega baltuma motīvs dominētu. Redzēsim, kā mums tas izdosies.