Kurzemes Vārds

08:49 Ceturtdiena, 13. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Pārtikas kvalitātes uzraudzības torņa vadītāja
Pēteris Jaunzems

Šodien Zemkopības ministrijas augstāko atzinību – medaļu "Par centību" saņem 14 nozares pārstāvji – dažādu arodu un līmeņu speciālisti. Apbalvoto pulkā ir arī Pārtikas un veterinārā dienesta Liepājas pārvaldes vadītāja Iveta Eglija. Ministrija apbalvo pedagogus, lauksaimniekus un valsts pārvaldes darbiniekus.

Kolēģi uzskata, ka Ivetai Eglijai novērtējums ir piešķirts pelnīti, jo pārvaldē strādā gan saliedēta, Eiropas Savienības regulu prasībās kompetenta, gan arī zemes apsaimniekotājus saprotoša un ātri reaģēt spējīga komanda. Tādu mūsdienās izveidot nav nemaz tik vienkārši.

Kopš bērnības dakterē kaķēnus

Tā nebūt neesot nejaušība, ka pēc vidusskolas absolvēšanas Iveta izvēlējās studēt veterināro medicīnu Lauksaimniecības universitātē Jelgavā. Jau kopš bērnības viņai esot patikuši kaķēni, suņu bērni un cita dzīva radība. Ja tiem atgadījies iekļūt kādā nelaimē, viņa centusies tos izpestīt, bet saslimušos mēģinājusi atveseļot. Tēvs, kurš pats darbojies celtniecības jomā, gan esot iebildis pret meitas izvēli, jo sirdī vēlējis tai vieglāku dzīvi un uzskatījis, ka šis darbs ir ne vien smags, bet arīdzan nepateicīgs. Tomēr jaunā censone mērķtiecīgi palikusi pie savas izvēles, un arī māte, lauksaimniece pēc profesijas, sapratusi savu atvasīti. "Ja man otrreiz dzīvē būtu ļauts izvēlēties savu ceļu, es neko nemainītu," pārliecināti saka Iveta, piebilstot, ka viņai bijis izraudzīts vēl arī rezerves variants – ja nebūtu paveicies Jelgavā, tad dotos studēt Latvijas Valsts universitātes Bioloģiskajā fakultātē.

Kad nu cilvēks tik strikti, ar viņam vien zināmiem karodziņiem, ir nospraudis savu dzīves ceļu, tad arī iešana pa to tam nesagādā īpašas grūtības. Tāpēc ir iespējams iztikt bez klupieniem un sarūgtinājumiem. "Savā izvēlē nejūtos vīlusies," sakot šo frāzi, Iveta gandarīti pasmaidīja.

Pēc dažiem Nīcas kopsaimniecībā nostrādātiem gadiem viņa sākusi darboties pārtikas kvalitātes uzraudzības jomā, strādājot laboratorijā Pētertirgū, bet no turienes pārgājusi valsts darbā, kam palikusi uzticīga nu jau gandrīz divus desmitus gadu. Arī Pārtikas un veterinārā dienesta Liepājas pārvaldes vadītājas postenī nu jau aizvadīti trīs gadi, bet pirms tam gads nostrādāts vietnieces postenī.

Pa kuru laiku meitas izauga?

Laiks aizsteidzies nemanot, jo strādāt viņai patīkot. Tas nekas, ka, darba pienākumus pildot, tiek aizvadīta dienas lielākā daļa. Vīrs savu sieviņu saprot. Bet abas meitas pa mammas darba gadiem Pētertirgū jau izaugušas lielas – viņa pat nav pamanījusi, kā tas noticis – un tagad ir patstāvīgas. Tāpēc mammai nu atkal abas rokas brīvas un tās var netraucēti nodarbināt pārtikas kvalitātes kontrolē. Bet komanda, ar ko viņai tas gods strādāt kopā, esot apbrīnojama. Šis raksturojums nav Ivetas pašas izdomāts, to pateikuši ciemiņi, kas viesojušies pie lejaskurzemniekiem. Viņiem ļoti patikusi savstarpējā sapratne, kas valda mūsu rajona pārvaldes kolektīvā.

Kaut gan nevar sacīt, ka lauksaimnieki būtu sajūsmā par Pārtikas un veterinārā dienesta darbību. Kritiskas piezīmes par viņu pārspīlēto piekasību Eiropas Savienības regulu prasību izpildē dzirdētas diezgan bieži. Piemēram, savulaik īstu protesta vētru cilvēkos bija sacēlis paziņojums par to, ka staļļiem vairs nedrīkstēs būt šīfera jumti.

Prasības ir stingras, bet izpildāmas

Taču par Liepājas pārvaldes inspektoriem sūdzības vēl nekad neesmu dzirdējis. "Kā jūsu speciālistiem tas izdodas? Atrodaties taču it kā starp divām ugunīm un, kā domāju, neesat taču mazāk prasīgi par saviem kolēģiem citos valsts rajonos?" pavaicāju Ivetai.

"Cenšamies saprast ikvienu, kas ir atnācis pie mums. Mēģinām viņam palīdzēt, cik vien tas ir mūsu spēkos un pēc iespējas operatīvāk," skanēja atbilde. Zinot, cik pieticīga ir rocība zemnieku un piemājas saimniecībās, Iveta tomēr domā, ka Eiropas Savienības nosacījumi nav tik stingri, lai tos uzskatītu par neizpildāmiem. Pie labas gribas lauksaimniekiem esot iespējams gan sagādāt nepieciešamo finansiālo atbalstu, gan sakārtot ražošanu. Tikai jāuzraksta kāds projekts. Par to uzskatāmi liecina piensaimnieku pieredze, kuri pāris gados uzcēla gan piena mājas, gan sagādāja atdzesēšanas ierīces un parūpējās par dziļurbumu akām. Tagad mūsu rajonā ir grūti atrast saimniecību, kur tā visa nav. Tomēr, lai šīs pārvērtības notiktu, esot nopietni jāstrādā. Un te nu ir tas āķis, ka ne katram to ir vēlēšanās darīt.

Ptū! ptū! ptū! – trīsreiz jāpārspļauj pār kreiso plecu. Tajos gados, kopš Iveta strādā Pārtikas un veterinārajā dienestā, Lejaskurzemē nav atgadījies, ka nekvalitatīvas pārtikas dēļ būtu masveidā cietuši cilvēki. Tikai vienreiz kādā kafejnīcā Liepājā, kas tagad sen jau izputējusi, apmeklētāji pacienāti ar bojātu bubertu. Paldies Dievam, arī toreiz sekas neesot bijušas traģiskas, tikai dažus ēdājus piemeklējušas vēdergraizes. Iveta domā, ka tas ir visa kolektīva nopelns, jo labus rezultātus iespējams sasniegt vien tad, ja katrs speciālists savā postenī strādā ar atbildību. Un, kaut gan medaļa viņai piešķirta par centību, tik ļoti pārcentusies viņa nemaz nejūtoties, jo raksturā esot vairāk sabiedriska un arī skolas laikā teicamniece neesot bijusi.

Mazie novadi ar sarunu apmierināti
Dina Belta

Mazo pašvaldību pārstāvju sarunas ar Saeimas deputātiem beidzās uz pozitīvas nots – abas puses viena otru uzklausījušas un, šķiet, sapratušas.

Tā Vaiņodes Pagasta padomes priekšsēdētāja Biruta Strēle vērtē otrdien Saeimā notikušo tikšanos ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem. Tajā piedalījās arī Rucavas, Nīcas, Otaņķu, Dunikas un Embūtes pagastu vadītāji. Šo sešu pagastu plānotie trīs novadi neatbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projektā iekļautajiem kritērijiem, kas tik mazu novadu veidošanu neparedz.

"Deputāti mums piekrita, ka, ja novadi ir labprātīgi apvienojušies, tad tiem tā arī jāstrādā. Tāpēc es domāju, ka Vaiņodes novads būs," B.Strēle ir optimistiska. Viņa uzsver, ka Vaiņodes novads neatbilst tikai vienam kritērijam, proti, novada iedzīvotāju kopskaits ir par mazu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projektā iestrādātajai normai. Bet 35 pagasta centra ielas apdzīvojot šīm normām pietiekams iedzīvotāju skaits – ap diviem tūkstošiem.

Nav prāta darbs spēles laikā mainīt noteikumus – par to vienisprātis ir kā B.Strēle, tā arī Rucavas Pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Bārdulis. Tad, kad tapa šo novadu plāni, tad par šādiem kritērijiem zināms nebija. "Galu galā vēl tādi kritēriji nemaz nav apstiprināti, tā ka milzīgu satraukumu par to nemaz neizjūtu," saka J.Bārdulis. Viņš atsaucas arī uz Saeimas komisijas priekšsēdētāja biedra Staņislava Šķestera teikto, ka ne vienmēr novadam jābūt ap pilsētu aplipinātiem pagastiem, arī mazās pašvaldībās ir vajadzīga attīstība un iespējas. "Mums uzdeva jautājumu, kā mazie novadi varētu konkurēt ar lielajiem. Es iebildu: kāpēc mums vispār jākonkurē? Katram ir jāatrod sava niša, jāstrādā un jādzīvo saskaņā ar sevi," pārliecināts J.Bārdulis.

Tiesa, šīm sarunām ar Saeimas deputātiem nav tiešas ietekmes uz novembra otrajā pusē plānoto balsojumu par Administratīvo teritoriju likumprojektu un tam pievienoto novadu karti. Tomēr pašvaldību vadītāji tik un tā ir gandarīti, ka viņu viedoklis uzklausīts.

"Kurzemes Vārds" jau rakstījis, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta kritērijiem pašlaik Latvijā neatbilst 32 iecerētie novadi. Liepājas rajonā tiem neatbilst arī Pāvilostas un Durbes novadi, bet to pārstāvji uz šo tikšanos netika aicināti. Acīmredzot tāpēc, ka novadu centros ir pilsētas, kaut arī nelielas, pieļauj pašreizējā Sakas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons.

Godinās rucavniekus

Rucavā svinības, kas veltītas valsts svētkiem, iedzīvotājus pulcēs pirmdien, 17.novembrī, pulksten 19, informēja Kultūras nama vadītāja Staņislava Skudiķe.

Sarīkojumā uzrunu teiks evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Ainars Jaunskalže un pagasta vadītājs Viktors Čamans. Pēc tam notiks svētku koncerts, kura gaitā dažādās nominācijās godinās "Gada rucavniekus" un konkursa "Sakoptākais pagasta īpašums" apsaimniekotājus. Bet ballē, kuras dalībnieki mielosies ar to, kas līdzpaņemts groziņos, muzicēs Jaunauces ansamblis "Pekšu brekši".