Kurzemes Vārds

05:26 Otrdiena, 15. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Tā dzīvojam

Enerģijas lādiņš, vārdā Benita
Kristīne Pastore

Kad pirms vienpadsmit gadiem Agra Vīksna šaurajā Ludviķa ielā atvēra veikalu "Medicīnas preces", aiz letes nostājās BENITA ŠTEINBERGA. Nu viņa kļuvusi par šī veikala tādu kā vizītkarti un ne viens vien dodas pie viņas pat pēc padoma, ja kaite piemeklējusi pašu vai kādu radinieku. Iespējams, kādam būs arī pārsteigums – šī sieviete, kas tik perfekti pārzina savu saimniecību un to, kā katrs līdzeklis lietojams, kam tas palīdz, un zina ieteikt katram gadījuma piemērotāko, patiesībā nemaz nav mediķe. Pārdevēja, konsultante un arī sagādniece

Kad saku Benitai, ka viņa ir kā veikala vizītkarte, tā smejas: "Drīzāk jau kā mēbele!" Viņa ne tikai stāv aiz letes, konsultē pircējus, no kuriem daudzi ar laiku kļūst par labiem paziņām, bet ir arī tā, kas izvēlas preces, seko līdzi reklāmām, lasa žurnālus, avīzes un citu literatūru, lai uzzinātu par jaunumiem un meklētu tos rokā. Un reizēm pat piktojas, ja uzzina, ka kādai firmai, ar kuru ir izveidojusies sadarbība, pienācis kaut kas jauns, bet "Medicīnas precēm" tas nav piedāvāts. Lai uzzinātu par šiem jaunumiem, Benita pat abonē žurnālu "Mājas dakteris" un "Omītes zālītes". Bet itin bieži par jaunumiem informē arī pircēji. Viņi ir redzējuši kādu reklāmu, kaut kur kaut ko izlasījuši un nāk interesēties, vai tas nav nopērkams. Tad Benita tam dzen pēdas. Tiesa gan, tās nav zāles, bet gan dažādas pārtikas piedevas, uztura bagātinātāji, ārstniecības preparāti, ziedes, tējas, mājās lietojami aparātiņi un kas tikai vēl ne, lai uzlabotu un stiprinātu veselību. Un lielā piedāvājumā veikalā ir dažādi slimnieku kopšanas līdzekļi un piederumi veselības kontrolēšanai: kruķi, jostas sāpošām mugurām, saites izmežģītām kājām, asinsspiediena mērāmie aparāti un vēl daudz kas cits.

Tieši pēdējo atrašanās šai veikalā bija patiesais iemesls, kāpēc Benita piekrita kļūt par šī veikala pārdevēju, kad Agra aicināja. "Savulaik mēs abas strādājām Aptieku pārvaldē," viņa stāsta. "Es biju slimnieku kopšanas piederumu nodaļā – mums tie bija jāizplata aptiekām visā Kurzemē, tāpēc tos pārzināju ļoti labi." Sākumā Benita Aptieku pārvaldes 3.nodaļā bija vienkārša fasētāja, bet, pateicoties toreizējai nodaļas vadītājai Elvīrai Ingei, izauga par nodaļas vadītāju. "Elvīras kundze ir mana pirmā skolotāja darbā," ar patiesu sirsnību saka Benita. "Es pēc rakstura esmu strauja un žiperīga, ātras dabas, bet viņa man iemācīja precizitāti un pat pedantismu." Un tas tagad noder. Benita min kaut vai vienu piemēru. Firma atved sūtījumu un saka, ka nav jāpārskaita, viss esot kārtībā, bet viņa ņem un skaita, un ne reizi vien izrādās, ka kaut kā ir par maz vai par daudz.

Saskanīga kopdzīve ir iespējama

Tas, ka darbā Benita ir precīza un pedantiska, nenozīmē, ka ir salauzts viņas enerģiskais raksturs. Atceroties bērnību un skolas laikus Grobiņā, viņa saka: enerģija tolaik gājusi pāri malām. Labi, ka to varēja izlikt volejbola treniņos. Bet pēc vidusskolas viņa diezgan labi zināja, ka grib sākt strādāt un pati pelnīt. Vienubrīd gan bija doma mācīties par zobu tehniķi, bija draugs, ar kuru tā kā bija izlemts kopā doties uz Rīgu mācīties, bet tad attiecības pajuka. Un Benita iepazinās ar citu puisi – Jāni, kurš pats gan bija no Jēkabpils, taču no Liepājas gāja jūrā. Kāda vairs došanās uz Rīgu, ja te ir mīļotais? Tā viņa palika, apprecējās ar Jāni un sāka strādāt Aptieku pārvaldē, kur pagāja 27 gadi. Tos atceroties, viņa saka: "Palikušas vislabākās atmiņas, tur bija brīnišķīgs kolektīvs, vienreizīgi cilvēki." Varbūt arī būtu strādājusi vēl ilgāk, bet laiki mainījās un Aptieku pārvaldi likvidēja. Un tad nāca Agras piedāvājums.

Taču kopdzīve ar Jāni nebija ilga. Piedzima dēls Normunds, kuram nu jau ir 31 gads, un pēc pieciem gadiem laulība izjuka – Jānim pārāk daudz patika ieskatīties glāzītē. Taču Benita zina, kas ir saskanīga kopdzīve. To visu viņa ir piedzīvojusi kopā ar savu dzīvesbiedru Edvīnu. Ja būtu precēti cilvēki, būtu nosvinējuši jau sudrabkāzas, bet nē – šie gadi aizvadīti bez gredzena pirkstā. Kāpēc tā? "Es laikam baidījos no neveiksmīgām laulībām, jo vienreiz tādas biju piedzīvojusi," prāto Benita. "Edvīns mani bildināja gan, bet toreiz es atteicu. Tā arī palika, un mēs turpinājām dzīvot kopā. Un tad jau vairs nebija nekādas vajadzības precēties, jo mums tāpat ir labi." Agra vēl piebilst – Edvīns ir patiešām lielisks cilvēks, bet arī Benita esot ļoti laba dzīvesbiedre. "Un zini kāpēc viņi tik saskanīgi dzīvo?" viņa jautā. Un pati arī atbild: "Tāpēc, ka Benita savu Edvīnu nevajā, nevaktē un nekontrolē, kur viņš iet, ko dara, un netramda, kāpēc vēl nav mājās un kad būs. Un, ja cilvēkam dod brīvību, tad viņam ir labi." "Man patiešām pa visiem šiem gadiem nekad nav bijis bail, ka Edvīns no manis aizies," piebilst Benita. "Jo, ja tas notiktu, tad mana vajāšana neko nelīdzētu – tā būtu viņa izvēle, un viss. Nav ko turēt tos, kas izlēmuši iet."

Emocijas un enerģija ir jāvalda

Ja vēl atgriežamies pie Benitas enerģiskā rakstura, tad, lai arī šķiet, ka mazais veikaliņš viņas vērienam varētu būt par šauru, tā tomēr nav. Tur viņa ir gandrīz kā uz skatuves, kur ar izteiksmi un labi nostādītā balsī ikvienam klientam atbild uz visiem viņa jautājumiem un neapnikusi skaidro, iesaka, pamudina, uzklausa un dažkārt arī kopā ar atnācēju nobirdina kādu asaru. Tā bija pavisam nesen, kad kāda sieviete atzinās: viņai esot vēzis pēdējā stadijā, taču varbūt tomēr var kaut ko ieteikt, varbūt vēl kaut kas var apturēt ļauno procesu. Toreiz Benita ieteica zemes tauku sulu – kāds vīrietis ar tādu pašu diagnozi to lietojot un slavējot jau daudzus gadus. Benita saprot, ka tās nav zāles un neizārstēs slimību, taču stiprinās organismu. "Un ejiet uz baznīcu un lūdziet Dievu," vēl mudināja Benita. Sieviete bijusi tik aizkustināta, teikusi, ka noticējusi uz vārda, un Benitai asaras acīs. Jā, viņa ir arī emocionāla.

Reizēm gan šīs emocijas nākas krietni vien savaldīt, lai neļautu tām vaļu brīžos, kad veikalā ienāk kāds klients, kurš ļoti grib kašķēties. Kaut vai vienreiz – kādā dienā klients nopirka nūju, bet otrā nesa atpakaļ un, gandrīz vai ar blīkšķi nomezdams to uz letes, nokliedzās, lai dod naudu atpakaļ, viņam to vairs nevajagot. "Ja cilvēks atnāk un cilvēcīgi pasaka, ka vecā mamma vai tēvs to vienalga nelietos, vai nevar paņemt atpakaļ, protams, ka es to izdarīšu, bet to visu var nokārtot mierīgi, bez skandāla," viņa saka. "Jo likums paredz preci ņemt atpakaļ tad, ja tā ir brāķis, bet šī tāda nebija. Kruķis tam cilvēkam vienkārši nebija vajadzīgs." Tomēr Benita smejas, ka viņa valdoties un iznākot pavisam labi, jo strādājot ar pārliecību, ka pircējam vienmēr ir taisnība. Protams, tāds ir šai sfērā strādājošo nerakstīts likums, bet izpildīt to nemaz nav tik viegli. Vai tā ir, Benita? Viņa pasmaida un piekrītoši pamāj ar galvu – dažreiz. Un vēlreiz piebilst, ka viņai ļoti patīk strādāt tieši šajā veikalā un ka liela daļa pircēju, kas nāk regulāri, kļuvuši par labiem paziņām. Savukārt viņa, lai rastu iespēju saviem klientiem nopirkt vajadzīgo lētāk, runājas un diņģējas ar piegādātājiem kā mācēdama. Tūlīt pēc mūsu sarunas zvanīšot uz Horvātiju – no turienes piegādā speciālos apavus, un bijis solīts, ka cenas necelšot, bet nu atsūtīts par latu dārgāk. Viņa zvanīs un atgādinās solījumu. Un vēl Benita, gādājot par preču daudzveidību veikalos, vienmēr aptaujā pircējus: kā iegādātie preparāti patikuši, vai ir palicis labāk? Ja atsauksmes ir labas, viņa krājumus papildina. Ja viens, otrs un vēl trešais pasaka, ka nekā laba nav, šo preci vairāk neņem. Taču eksperimentiem ar sevi, izmēģinot gandrīz vai katru jaunatvesto veselības līdzekli, Benita vis neļaujas. Jā, šad un tad palieto gan kaut ko asinsvadu paplašināšanai vai vispārējam mundrumam, taču pārāk neaizraujas ar sevis atveseļošanu. "Man veselība turas, un nav ko eksperimentēt," viņa saka. Bet, mēģinot atbildēt uz jautājumu, ko vēlētos mainīt, ja no jauna būtu jāizvēlas darbs un profesija, Benita saka: "Laikam jau tomēr mācītos medicīnu, jo man patiešām ļoti, ļoti patīk tas, ko es daru!"