Kurzemes Vārds

06:51 Trešdiena, 23. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Latvijas nākotne – šodienas skolēnu rokās
Laura Flaksa,
6.vidusskolas skolēnu līdzpārvaldes prezidente

Latvijas Republikas 90.gadadiena aizvadīta. Svētki pagājuši, un mums ir jāskatās, kā dzīvosim tālāk, kā veidosim savu valsti tālāk.

Es biju viena no tiem skolēniem, kurus projekta "Nākamie 90" veidotāji uzaicināja uz nobeiguma sarīkojumu Rīgā, Nacionālajā teātrī. Bija iesniegti 515 pieteikumi, un deviņdesmit labākos uzaicināja uz teātri, kur mēs izspēlējām Latvijas neatkarības proklamēšanu, kas notika pirms deviņdesmit gadiem. Ideja bija tāda, ka mēs atkal veidojam bildi, kurā redzami deviņdesmit šodienas jaunieši kopā ar Valsts prezidentu un Ministru prezidentu. Tā liekot uzsvaru uz Latvijas nākotni, uz nākamajiem deviņdesmit, kuri būs jāveido jau mums.

Projektā "Nākamie 90" bija jāuzraksta eseja par to, kas, mūsuprāt, notiks ar Latviju pēc desmit gadiem. Šos novēlējumus vēlāk iesniegs Valsts prezidentam. Es rakstīju par jauniešu organizācijām, rakstīju, ka mūsu Latvijas sabiedrība varētu kļūt saliedētāka, par to, kā Latvijas valdība lai atgūst savas tautas uzticību. Rakstīju par laimīgo zemi, par to, ka mums ir jāpanāk, lai pēc desmit gadiem cilvēki priecājas par savu valsti, paliek te mācīties un strādāt. Liku uzsvaru uz to, ka mēs, jaunieši, vēlamies tikt uzklausīti un sadzirdēti.

Vēlos teikt, ka pati esmu īsta patriote. Valsts svētku dienās, jau sākot no 11.novembra, manī bija svētku sajūta. Kopā ar saviem skolasbiedriem gājām 11.novembra lāpu gājienā. Piedalījos arī citos pasākumos. Man ir gandarījums, ka mums ir sava valsts, sava valoda. Un man ir grūti saprast tos cilvēkus, kuriem tādas sajūtas nav. Uzskatu, ka cilvēki tāpēc nezina vēsturiskos notikumus un to kopsakarības, ka viņi vienkārši nemācās un neinteresējas. Pat ejot lāpu gājienā, puiši, uz jautājumu, kas par svētkiem, nezināja paskaidrot. Arī skolās biežāk un nopietnāk jārunā un jāskaidro vēsture. Domāju, ka vairāk zina un saprot tie jaunieši, kuri strādā citu labā, nedomājot par savu personīgo labumu, tad viņi saprot, ka veidos Latvijas nākotni. Es uzskatu – ja tu nevari dzīvot, strādāt un nopelnīt savā valstī, tad tu nekur nevarēsi nopelnīt. Iespēju taču ir milzum daudz, tikai cilvēki ir slinki tās izmantot. Brīžiem kaitina, ka sūrojas un apsūdz valsti. Manuprāt, arī šeit, Latvijā, var veidot savu nākotni. Domāju, ka noteikti mācīšos, un, ja arī pieredzi uzkrāšu, studējot ārzemēs, tad noteikti atgriezīšos mājās, strādāšu te un savas zināšanas došu Latvijai.

Man ir tāda sajūta, ka pēc desmit gadiem tie cilvēki, kuri ir aizbraukuši, būs atgriezušies un ka neviens vairs nevēlēsies doties prom, lai meklētu labāku dzīvesvietu. Jo te taču ir mūsu Latvija.