Kurzemes Vārds

13:11 Svētdiena, 24. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Kuļ kukurūzu un priecājas par dāsno birumu
Pēteris Jaunzems

Izkuļot aptuveni 13 tonnas graudu, cīravnieks Ēriks Briedis šogad ieguvis lielisku kukurūzas ražu. Ar šo kultūru saimniecībā bija apsēta 18 hektārus liela platība, kas esot devusi vairāk nekā 30 centneru no hektāra. Iegūta gan zaļā masa skābsiena sagatavošanai, gan zeltaini graudi, ko, samaļot dzirnavās, paredzēts izmantot kā piedevu lopbarībai. Tādējādi zemnieks pilnībā nodrošinājis ganāmpulku ziemai, lai cik tā būtu barga.

Katram sava saimniecība

Darbīgā Briežu ģimene Cīravas pusē pavisam aprūpē trīs zemnieku saimniecības. Tādējādi radīts tāds kā neliels kooperatīvs. Uz sava vārda Ēriks ir reģistrējis "Strautiņus", kas nodarbojas ar graudkopību un rapša audzēšanu. Savukārt viņa sievai Inesei pieder zemnieku saimniecība "Gasis", kurā aprūpē aptuveni pussimtu piena govju un telītes, bet dēls Ivars "Dīķos", sadarbojoties ar dunalcnieku Juriju Flaksi, pie kura smeļoties pieredzi, pievērsies zālāju sēklkopībai, kas gan jaunajam censonim liekoties problemātiska produkcijas realizācijas samezglojumu dēļ.

Tomēr šāda, nedaudz izmainīta, ražošanas organizācijas struktūra, kad katram ģimenes loceklim ir sava saimniecība, nodrošinot strādātājiem nepieciešamo patstāvību un ieinteresētību. Savstarpēji sadalīti esot arī citi darba pienākumi. Tā Inese iepraktizējusies strādāt ar projektiem. Pateicoties tam, zemniekiem līdz šim izdevies piesaistīt diezgan prāvus Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, kas ļāvuši saimniekotājiem iegādāties gan mūsdienīgu augsnes apstrādes, gan ražas novākšanas tehniku, kā arī uzcelt pašiem savas graudu kaltes un noliktavas.

Attīstībai līdzekļus nežēlo

Protams, tas viss nav noticis vienā dienā, bet sasniegts, gadiem ilgi neatlaidīgi strādājot. Ēriks savu saimniecību izveidojis 1989.gadā un kopš tā laika nopelnītos līdzekļus galvenokārt centies ieguldīt ražošanas attīstībā. Viņš domā, ka tikai tādējādi ir izdevies izturēt tos smagos pārbaudījumus, kas šajos 20 gados skāruši Latvijas zemniecību. "Ir jābūt kārtīgam pamatam zem kājām. Savai tehnikai, lai no citiem nav jāprasa. Bez tādas strādāt nav iespējams," viņš sacīja, piebilstot, ka arī pašlaik nevar justies pilnīgi drošs, jo piena cenas nespēj apmierināt ražotājus un daudziem tās jau šoziem var kļūt liktenīgas. Arī graudus novākt šajā lietainajā rudenī viņam izdevies tikai tāpēc, ka pašam pieder jaudīgs kombains, kuru var iedarbināt, kad vien iegadās piemērots brītiņš. Kaut gan pārtikas graudus saražot neesot izdevies, par labības cenām viņš nesūdzoties, jo laikus noslēdzis realizācijas līgumus.

Taču cukurbiešu audzēšanas likvidēšanu Latvijā Cīravas vērienīgais lauksaimnieks nosauc par stulbumu. Kamēr mūsu valsts piekāpusies Briseles spiedienam, kaimiņos, Lietuvā, zemnieki cukurbietes turpina audzēt lielās platībās. Tādējādi tie gūst ne tikai peļņu, bet arī nodrošina augu seku un gūst citus labumus. Viņš pats gan cukurbiešu audzēšanas sektorā neesot strādājis, taču no akciju sabiedrības "Liepājas Cukurfabrika" lielā vairumā iegādājies cukurbiešu graizījumus, kas govīm mēnešos, kurus jāpavada kūtī, nepieciešama kā enerģētiskā barība. Sliktākais, ka tās iztrūkumu ir grūti aizstāt ar kaut ko citu. Līdz ar to cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana ir uzskatāma par būtisku triecienu ne tikai zemkopjiem un biteniekiem, bet arī piensaimniekiem.

Pirmie kucēni nav jāslīcina

Tikai šoruden Ērikam izdevies cukurbiešu graizījumu deficītu kompensēt ar kukurūzu. Tik lielās platībās kā šovasar viņš to esot audzējis pirmo reizi mūžā, tomēr jūtoties gandarīts, ka rezultāti ir attaisnojuši cerības un pirmie kucēni šoreiz nav jāslīcina. Kukurūzas stublāji izauguši krietni pāri saimnieka augumam. Izskatījies, ka tūlīt aiz saimniecības sētsvidus sākas mežs. Tik varena kukurūza mūsu rajonā neesot izaugusi nevienam citam. Ar skābsienu piepildīta pamatīga tranšeja, turklāt atlicis arī diezgan, ko kult. Vālīšu bijis ļoti daudz, uz dažiem stiebriem pat pa divām, un tās nobriedušas līdz pilngatavībai. Protams, būtu bijis tikai labi, ja kulšanu vēl varētu novilcināt, sagaidot, kad uznāks pirmais sals. Tomēr viņš to neesot darījis, jo satraukušas sinoptiķu prognozes, kas solījuši vienus vienīgus slapjdraņķus. Izšķirties par kukurūzas novākšanu novembra vidū viņu spieduši arī putni, jo sīļi, vārnas un pat zvirbuļi knābājuši ārā graudus. Īpaši platības iecienījušas mežacūkas, kas tajās jutušās kā mežā un, nodarot saimniekam prāvus zaudējumus, nenākušas no kukurūzas biezokņa ārā pat dienā.

Kukurūzas kulšana paveikta īsi pirms 18.novembra svētku svinībām. Šim uzdevumam izmantots Vācijā ražotais kombains "Claas", kuram nomainīti tikai sieti. Nācies strādāt ļoti uzmanīgi, jo cietie augu stublāji varēja kuru katru brīdi sabojāt tehniku. Lai tas nenotiktu, viņš izmantojis vismazākos trumuļa apgriezienus un ar hederi braucis nevis pa sējuma strīpām, bet gan krusteniski tām, jo pārliecinājies, ka tā iespējams gūt labākus rezultātus. Zemkopis ir apmierināts, ka kukurūzas izkulto stublāju atliekas laukiem noderēs kā mēslojums.

Kukurūzas sēklu Ēriks iegādājies kompānijā "Kemira", ar kuru cieši sadarbojoties. Kaut gan vīlies viņš nejūtoties nekādā ziņā, nākamgad domājot izmēģināt arī citas tirgū pieejamās kukurūzas šķirnes, jo vēlētos, lai skābsiena sagatavošanu var uzsākt pēc iespējas agrāk.

Ada zeķes Gruzijas bērniem

Nīcas pensionāru biedrības "Ziedēt arī atvasarā" rokdarbu pulciņš "Vēlziedes" noadījušas 25 pārus zeķu sūtīšanai Gruzijas bērniem, informē Nīcas pašvaldības pārstāve Gunita Šime.

Jau agrāk Nīcas rokdarbniecēm pulciņa vadītājas Elvīras Cibules vadībā izveidojusies sadarbība ar Liepājas Sarkano Krustu. Pagājušajā gadā viņas adīja zeķītes Latvijas bāreņiem, izmantojot Sarkanā Krusta sarūpēto dziju. Tā kā dzija bija palikusi pāri, spriedušas, kā lietderīgi to izmantot. Viņām ieteikts iesaistīties Gruzijas atbalsta īstenošanā.

"Vēlziedes" jau vairakkārt piedalījušās labdarības akcijās. Pagājušajā gadā tapa daudz skaistu tamborētu pārsliņu Rīgas bērnu slimnīcai. Ik gadu rokdarbi, visvairāk tieši adītās zeķes, tiek nodotas Nīcas sociālajā istabā.

Ziemupē atkal būs veikals

No 29.novembra Ziemupē atkal būs veikals, "Kurzemes Vārdu" informēja IK "GRB Serviss" pārstāvis Gatis Brēdiķis.

"Kurzemes Vārds" jau rakstījis, ka kopš 31.augusta Vērgales pagasta Ziemupē vairs nestrādā akciju sabiedrības "Liepājas Patērētāju biedrība" veikals "Mini top!". Šāds lēmums pamatots tādējādi, ka tam ir mazi ieņēmumi, tas nav rentabls un prasa pārāk daudz ieguldījumu.

Taču iniciatīvu izrādījuši paši ziemupnieki, un viņu veidotais uzņēmums "GRB serviss" nupat ieguvis visas nepieciešamās licences, lai pēc divām nedēļām sāktu tirdzniecību. "Veikalā būs pārtikas preces un arī kaut kas no saimniecības precēm," sola G.Brēdiķis.

Par pārdevējām veikalā strādās bijušā veikala "Mini top!" darbinieces Oksana Blūma un Inga Putra.