Kurzemes Vārds

05:47 Otrdiena, 14. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Putenis

Pirmais sniega, sala un vētras pārbaudījums
Viktors Ulberts,
Daiga Lutere,
Pēteris Jaunzems,
Ints Grasis un Kristīne Pastore

Nav noticis nekas ārkārtējs, tikai Liepāju svētdienas vakarā sasniedza šajā sezonā pirmā sniega vētra. Lai gan Liepājā vēja pūtiens nebija tas stiprākais un brāzmās sasniedza liepājniekiem samērā ierasto ātrumu 25 m/s, zināmas neērtības ikdienas gaitām tas radīja un lika mobilizēties dienestiem, kas atbildīgi par dažādu infrastruktūru uzturēšanu. "Kurzemes Vārds" piedāvā ieskatu, kā šiem dienestiem veicies un kādas raizes vētra sagādājusi.

Pilsēta tīrīta septiņas reizes

"Kurzemes Vārds" vakar Komunālās pārvaldes ziemas dienestā uzzināja, ka no piektdienas līdz vakardienas rītam Liepājas ielas ir tīrītas septiņas reizes. 21.novembrī tīrīšanas tehnika tranzīta, A un A1 klases ielās izbrauca pulksten 15.30, nākamreiz 22.novembrī pulksten 2. Sestdien tīrīts pulksten desmitos no rīta un vakarā. Strādāts arī svētdien un vakarrīt. Kā sacīja ziemas dienesta dežurants, ar sniegu būs jārēķinās vēl šodien, bet jau trešdien sola lietu un temperatūru virs nulles. Vairāki šoferi "Kurzemes Vārdam" izteica izbrīnu, kādēļ ielas tikai kaisot ar sāls-grants maisījumu, nevis sniegu nošķūrējot. Speciālisti skaidro, ka sniegs tiek tīrīts tikai tad, ja tā segas biezums ir no apmēram 6 centimetriem, pretējā gadījumā var tikt nevajadzīgi bojāts ceļa segums.

Komunālās pārvaldes speciālists Andris Bražis informēja, ka Liepājas ielu tīrīšanai iesaistīs tādu pašu tehniku kā pagājušajā ziemas sezonā, vismaz 25 tehnikas vienības. Tās nodrošinās VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs" Liepājas ceļu rajons. Atbilstoši līgumiem par ielu ikdienas uzturēšanu ziemā Komunālās pārvaldes koordinētais ziemas dienests dežurē diennakts režīmā un sadarbībā ar uzņēmu mobilizē nepieciešamo tehniku, cilvēku un citus resursus ielu attīrīšanai no sniega vai apledojušo brauktuvju kaisīšanai. Ziemas dienestā darbojas Komunālās pārvaldes un valsts akciju sabiedrības "Latvijas Autoceļu uzturētājs" Liepājas ceļu rajona speciālisti. Ziemas dienests diennakts režīmā jau strādā no 1.novembra. Pirmo reizi šajā sezonā ielas kaisītas naktī uz 18.novembri, kad uz brauktuvēm veidojās apledojums.

Informāciju apkopo četras reizes diennaktī

Ziemas dienesta dežurants visu diennakti apkopo informāciju, kas ļauj kontrolēt ielu stāvokli atbilstoši laika apstākļu izmaiņām. Viņa pienākums ir vajadzības gadījumā organizēt ielu atbrīvošanu no sniega, kā arī ielu kaisīšanu ar sāls smilšu maisījumu vai mitrināto sāli. Ziemas dienesta dežuranta tālrunis ir 22011963. Zvanot pa šo tālruni, iedzīvotāji var uzzināt par konkrēto Liepājas ielu tīrīšanu no sniega un ledus. Komunālā pārvalde vienojusies ar reģionālo meteoroloģijas dienestu par operatīvu laika prognožu piegādi. Informāciju par laika apstākļiem ziemas dienests saņem četras reizes diennaktī. Tādējādi var labāk plānot sniega un ledus tīrīšanu.

Jāuzmanās pašiem braucējiem

"Nekur pasaulē neviens negarantē perfekti notīrītu sniegu šādos laika apstākļos. Taču strādāts tiek bez apstājas," situāciju komentēja valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" Kurzemes reģiona Liepājas nodaļas vadītāja Baiba Kampmane.

Līdz pirmdienas pusdienlaikam Liepājas – Rīgas šoseja posmā Grobiņa – Skrunda tīrīta un kaisīta četras reizes. Taču būtisku efektu laikā, kad nepārtraukti puteņo, tas dod labi ja uz pusstundu. "Ja kāds brauc uzreiz pēc sniega tīrītāja, tad viss ir kārtībā, bet pēc stundas braucējam jau var likties, ka nekas nav darīts. Taču šādi pārmetumi mums ir katru gadu," norāda B.Kampmane. Situāciju pasliktina arī tas, ka snieg slapjš sniegs. Kopā ar izkaisīto sāli tas rada putru, kas autobraucējiem ir bīstama. Tāpēc viņiem pašiem vajadzētu būt uzmanīgiem, izvēlēties drošu braukšanas ātrumu un distanci. Bez tam sniegs uzsnidzis tik pēkšņi, ka daudzi vēl nav paguvuši nomainīt vasaras riepas. Liepājnieki pieraduši, ka viņu pilsētā sniegs parādās samērā vēlu, taču šoreiz gan tas pārsteidzis neparasti agri. Taču B.Kampmane norādīja, ka ceļu uzturēšanas dienests tam ir gatavs, regulāri notiek informācijas apmaiņa. Tiek tīrīti arī otrās šķiras ceļi, un no pasažieru pārvadātājiem vismaz līdz pusdienlaikam netika saņemtas sūdzības par neizbraucamiem ceļiem.

Lauž rokas un kājas

Sākoties pirmajam sniegam un slidenajām ielām, ik gadu darba vairāk ir arī Traumpunkta mediķiem. Kā noskaidroja "Kurzemes Vārds", sestdiena tur pagājusi ierastajā ritmā, taču vairāk darba nekā ikdienā bijis svētdien, kad dežurējošajiem mediķiem nācies sniegt palīdzību cilvēkiem ar tipiskām slidena laika traumām: četriem cilvēkiem konstatēti roku lūzumi, divi no viņiem ievietoti slimnīcā, trijiem kājas potītes lūzums – arī no viņiem viens palika ārstēties slimnīcā, jo nepieciešami papildu izmeklējumi, lai precizētu diagnozi. Vēl viens liepājnieks, krītot uz slidenas ietves, bija sasitis galvu, un mediķiem nācās pārsiet asiņojošu brūci.

Ostās vētru aizvada bez panikas

Lejaskurzemes piekrastē visstiprāko pūtienu svētdienas pievakarē un naktī uz pirmdienu uzņēma Pāvilosta, kur vēja ātrums sasniedza ap 27 metriem sekundē. Kā teica daudz pieredzējušais ostas pārvaldnieks Pēteris Gudkovs, viņam licies, ka vienbrīd brāzmas sasniegušas visus 30 metrus sekundē. Kuģu satiksmi, protams, nācies pārtraukt. Neesot saņemti arī signāli par to, ka kāds kuģis meklētu glābiņu un patvērumu. Tomēr, ja arī tāds būtu pieteicies, nez vai ostā tas spētu ienākt, jo kuģu ceļš ir diezgan šaurs un ziemeļrietumu vēja virziens esot tieši tāds, ka sviež viļņus pret dienvidu molu.

Taču šerpās brāzmas neesot ieilgušas, tāpēc postījumi pilsētiņā nav manāmi. Vienīgi ūdens līmenis jūtami cēlies, tāpēc jūras krasts vietumis esot izskalots un starp molu un muzeju appludināta gājēju taciņa, kas ved uz jūru. Sakas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons pastāstīja, ka koki neesot nolauzti un elektropārvades līnijas bojātas tikai Sakas novada teritorijā, kur vairākas lauku sētas palikušas bez strāvas piegādes.

Savukārt Liepājas ostas Kuģu satiksmes dienesta vecākais operators Ivars Ziemelis informēja, ka vēja stiprums kulmināciju sasniedzis ap pusnakti uz pirmdienu, kad reģistrēts 27 metrus sekundē liels vēja ātrums. "Tas daudz nemazinājās arī pēc tam," viņš teica, tādēļ kuģu satiksme nav notikusi, bet tie divi sauskravu kuģi, kuri vēlējušies ienākt mūsu ostā, bijuši spiesti vētru pārlaist kaut kur citur. Nekādus lielos zaudējumus tāds starpgadījums kuģiniekiem nevarētu radīt, jo viens no kuģiem ieradies, lai to remontētu Tosmarē, bet otrs vēlējies nodrošināties ar apgādi. Ostas kapteiņa vietnieks Kārlis Ludāns sacīja, ka vētra ostiniekiem nav bijusi negaidīta, tādēļ visi tai attiecīgi sagatavojušies, gan nostiprinot ar tauvām to, kas var aizlidot pa gaisu, gan plānojot savus reisus. Mūsu ostu starplaikos starp diviem nopietnākiem vēja pūtieniem jau otrreiz paguvis apmeklēt arī prāmis "Ave Liepaja" no Vācijas, kurš, tāpat kā tas notika pirmoreiz, ieradies un atstājis mūsu krastu tumsiņā – sestdien ap pulksten sešiem no rīta.

Kaut gan arī Liepājas ostā maksimālais ūdens līmenis sasniedzis 0,84 metrus virs normālā, nekādus briesmu darbus tas neesot sastrādājis, ja nu vienīgi applūdušas būs ezera palienu pļavas. Tāpēc patvērumu augstākos pauguros nācās meklēt savvaļas zirgiem un govīm. Taču šie dzīvnieki pie tādiem pārsteigumiem esot pieraduši.