Kurzemes Vārds

05:32 Otrdiena, 14. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Neļauj pārplūst ezeram
Pēteris Jaunzems

Spēcīgais ziemeļrietumu vējš, kas pūta naktī uz pirmdienu un arī vakar, sadzina Papes ezerā daudz ūdens no jūras. Tādēļ līmenis ūdenstilpē dažu desmitu stundu laikā bija pacēlies par 30 centimetriem.

Lai ezers, kā tas jau dažkārt noticis, neappludinātu tā krastos izvietotās lauku sētas, pašvaldības Edgara Riežnieka Komunālās daļas vīri vakarrīt novērtēja situāciju un aizvēra ezera slūžas. Tādējādi tika aizšķērsots ceļš uz ezeru plūstošajai straumei. "Tagad uzraudzīsim ezeru un sekosim tālākajai notikumu gaitai. Tiklīdz vētra, kas brāzmās sasniedza pat 24 metrus sekundē lielu spēku, sāks pierimt, vērsim slūžas vaļā, lai ūdens plūst atpakaļ uz jūru," teica pagasta vadītājs Viktors Čamans. Viņš pastāstīja, ka pagastā, kuram mūsu rajonā ir visgarākā robeža ar jūru, nekādi postījumi pagaidām nav nodarīti. Ja nu vienīgi par postījumu neuzskata vairākās vietās nošķeltās kāpas. Šoreiz laimīgā kārtā neesot aizskalota arī Papes ezera izteka jūrā, kā tas bija noticis ziemā pirms vairākiem gadiem.

Iesvēta kapliču
Viktors Ulberts

"Lai Dieva svētība ir šai vietai, kas kalpos tam, lai cilvēkus ar godu izvadītu pēdējā gaitā," – tā sacīja Grobiņas luterāņu draudzes mācītājs Gints Kronbergs, kurš kopā ar katoļu kolēģi Jāni Meļņikovu tieši svecīšu vakarā iesvētīja jaunuzcelto kapliču Grobiņas pagasta Limbiķu kapsētā.

Neraugoties uz auksto vēju un puteni, uz kapličas iesvētīšanu bija sanākuši ap 20 ļaužu, kuri noklausījās mācītāju svētrunas, noskaitīja lūgšanu un pie reizes kapsētā apmeklēja savus tuviniekus. Sanākušos cienāja ar karstu tēju, un viņi aplūkoja kapličas telpas. Kā izteicās viens no apmeklētājiem, neviens taču nevar zināt, vai arī viņu no šīs vietas izvadīs pēdējā gaitā. Tāpat kapliču varēs izmantot arī to aizgājēju izvadīšanas ceremonijai, kurus glabās citās kapsētās.

Grobiņas Pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Priedols pastāstīja, ka kapličas būvniecība jau pērn tika iekļauta šā gada pašvaldības budžetā. Būvdarbi aizkavējās, jo pašvaldības deputāti neapstiprināja pirmo kapličas projektu. Otrais projekts tomēr apstiprināts, un trīs mēnešu laikā ēka tika uzcelta. Pašvaldībai tā izmaksājusi 70 tūkstošus latu.

Kapličā ir ceremoniju zāle, kurā vēl jāuzstāda paaugstinājums aizgājēju šķirstam, kā arī saldētava. Pati ēka būvēta no koka, un tas darīts ar nolūku, lai kliedētu ierasto stereotipu par kapličām, kurās dveš vēsums no aukstajām akmens velvēm. Elektroenerģija pagaidām gan tiek iegūta ar ģeneratora palīdzību, jo valsts uzņēmuma "Latvenergo" prasītā summa par elektrības vadu ievilkšanu – ap septiņiem tūkstošiem latu – likusies pārāk liela.

Inspektori: "Lašiem šoruden zelta dzīve"
Pēteris Jaunzems

Kā katru rudeni, kad nārsto laši, Latvijā notiek akcija "Dzīvais ūdens". Tās mērķis ir vērsties pret maluzvejniecību, saudzēt vērtīgās zivis, vairot to krājumus. Tomēr šogad ne tikai inspektori un viņu sabiedriskie palīgi, bet arī pati daba esot nostājusies dzelmju iemītnieku pusē, jo nārstu sekmē augstais ūdens līmenis upēs un ezeros. "Lašiem šogad zelta dzīve," vienā balsī sacīja vides sargi.

Visaktīvāk, kā liecina novērojumi, zivju migrācija uz nārstu notiek Ventā. Tādēļ turp, lai palīdzētu kolēģiem, oktobrī un novembrī vairākkārt izbraukuši arī Liepājas Iekšējo ūdeņu kontroles sektora darbinieki. Viņu vadītājs Ģirts Liepiņš pastāstīja, ka ventspilnieki kontrolējot upes lejteci līdz Vārmes ciemam, kuldīdznieki – vidusteci ap Rumbu, bet liepājnieki trīs reizes, galvenokārt tumsas stundās, apsekojuši Ventu no Zlēkām līdz Vārmei, kā arī vienreiz pārbaudījuši upi lejpus Lietuvas robežai. Kaut gan strādāts esot dūšīgi, atrast un izņemt no dzelmes izdevies tikai vienu tīklu. Inspektors Antons Aniņš to izskaidro ar duļķaino ūdeni, kas kavējot maluzvejniekus un palīdzot lašiem tikt uz priekšu. Viņš uzsvēra, ka laši izvēlas nārstam tieši tās upes, kur savulaik nonākuši savvaļā. Ventā Pelču zivju audzētavas zivkopji to darot regulāri, tāpēc tur lielāka rosība. Mazākā skaitā laši sastopami Rīvā, kur tos veiksmes gadījumā var apskatīt, pārvarot aizsprostu zem koka tilta, bet vēl retāk laši parādoties Sakas un Bārtas upēs. "Kaut gan arī Tebrā, kas ieplūst Sakā, savulaik taimiņu mazuļi diezgan lielā skaitā ir izlaisti," piebilda Ģ.Liepiņš, pastāstot, ka arī tur novembrī upes līkumā netālu no bijušās Alus darītavas robežsargi atraduši maluzvejnieku iegremdētu tīklu, kas bijis pieķēries pilns ar rudens lapām. Zivis gan tajā neesot sapinušās.

Nārstojošo zivju zveja ar spiningiem un tīkliem ir noliegta ne tikai tā dēvētajās lašupītēs, bet arī jūrā, kur oktobrī un novembrī aizliegta rūpnieciskā zveja. Drīkst zvejot tikai ar tīkliem, kas iegremdēti ūdenī uz grunts dziļāk par desmit metriem. Tādēļ, sniedzot atbalstu saviem kolēģiem Jūras kontroles sektorā, Ģirta Liepiņa vadītie vīri, gan braucot ar auto, gan izmantojot laivu, pārbaudījuši jūras piekrasti. Reidā, kad pārbaudīta piekrastes josla no Liepājas līdz Ziemupei, pārkāpumi neesot atklāti. Daudz rezultatīvāki izrādījušies izbraucieni uz dienvidiem no Liepājas. Nidas ciemā A.Aniņš uzrakstījis soda kvīti kādam lietuviešu tautības makšķerniekam, kas izmantojis vairāk zvejas rīku, nekā ir atļauts. Pēc tam inspektori vienu tīklu, kas, izmantojot špagata auklu, bijis iegremdēts tālu jūrā, atraduši pie Papes viļņlauža, bet otrs tīkls, kurā spārdījies neliels taimiņš, izņemts iepretī Priediena galam. Tīkls, kā liecinājis marķējums, pieder licencētam zvejniekam Arnoldam, taču ir zināms, ka pats viņš ar zveju patalban nenodarbojoties, jo slimojot. Tātad kāds cits ir padarbojies zvejnieka vietā, turklāt, sastiprinot kopā vairākus tīklus, pārsniedzis likumā noteikto pašpatēriņa zvejas rīka garumu. Tāpēc izmeklēšana, lai noskaidrotu vainīgo, vēl turpinoties. Todien vēl vienu tīklu inspektori atraduši jūrā iepretī Bernātiem. Arī tas bijis iegremdēts ļoti viltīgi, un tikai neliels pludiņš liecinājis par zvejas rīka atrašanās vietu. Jāteic, ka vairākkārt tīkli todien un citās reizēs izņemti arī Karostas kanālā un pie tā dēvētā Sarkanā mola, ko malu zvejnieki īpaši iecienījuši savas nomaļās atrašanās dēļ. Likumpārkāpumu atklāšanā īpaši rezultatīvi tur darbojušies inspektori Artis Būmeistars un Rolands Kozlovskis.

Paralēli lašu saudzēšanas pasākumiem inspektori garām nelaižot arī gadījumus, kad izdodas sastapties ar makšķerēšanas noteikumu pārkāpējiem. Tādējādi soda naudu oktobra un novembra gaitā par darbošanos bez makšķernieka kartes, kā arī spininga klātbūtni nācies samaksāt nīceniekiem Guntim un Andrim, kā arī lietuvietim Ramunam no Skodas, kas aizturēti pie Bārtas upes. Turpat sodu izpelnījušies Aleksandrs, Guntars, Konstantīns un Ainars, kas ar sešām makšķerēm ķēra vēdzeles. Līdzīgs liktenis piemeklējis arī Gati un Daini, kuri makšķerēja Virgas upītē lejpus Prūšu ūdenskrātuves aizsprostam, kaut gan vietā, kur koncentrējas nārstojošās zivis, to darīt ir aizliegts.