Kurzemes Vārds

13:24 Pirmdiena, 18. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Mēs esam Jūs
Ints Grasis

Kad es 1971.gada 27.novembrī maziņā dzemdību namiņā Valmierā nācu pasaulē savai mammītei, man, protams, nebija ne jausmas, ka tieši tajā pašā dienā pirms 53 gadiem 350 kilometru uz rietumu pusi dienasgaismu ieraudzīja arī Liepājas laikraksta "Kurzemes Vārds" pirmais numurs. Saprotams, nezināju arī to, ka tas toreiz notika tik tikko dzimušajā brīvajā Latvijas valstī, ne padomju republikā, kurā man bija lemts uzrasties.

Pa šo laiku daudz kas ir mainījies. Mani vecāki darbu Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā nomainīja pret strādāšanu Liepājas galantērijas kombinātā "Lauma". Bet "Kurzemes Vārds" kādu laiku bija jāsauc par "Komunistu".

Tagad es lepojos ar to, ka esmu liepājnieks, esmu priecīgs, ka varu strādāt avīzē, kas tieši šodien svin savu 90.dzimšanas dienu, un uzrunāt jūs, lasītāji. Viss "Kurzemes Vārda" kolektīvs saplūdis vienā veselumā no daudzām jo daudzām taciņām, pa kurām savu dzīves ceļu katrs no mums ir gājis. Bet vairums no šīm taciņām bijušas, ir un vienmēr būs kopīgas ar jums, mūsu lasītāji.

Ja kādu rītu pa J.Janševska ielu uz jūras pusi redzat ejam kādu domīgu vīru acenēs, kura sejā jaušami ne tikai 21.gadsimtā, bet arī pagājušā gadsimta 60.gados redzētie, piedzīvotie un aprakstītie notikumi, tad, iespējams, tas ir Andžils. Ja pāri Tramvajtiltam ar fotoaparātu kaklā lauku dubļus krustām šķērsām izbristām kājām kāds joņo uz centra pusi, tad īpaši daudz variantu jau nemaz nav – tas ir Pēteris. Ja ezerā nemanot garām slīd laiva un tajā kluss kā klints ar makšķerkātu rokās sēž ikdienā visnotaļ trauksmains dzīves virpuļu griezējs, tad var gadīties, ka viņu sauc Edgars. Viņi ir tepat, un mēs, visi pārējie kolēģi, esam visapkārt – uz ielas, veikalā, slimnīcā, teātrī, stadionā, policijā, bārā… Jā, un arī kapiņos.

Kas mēs esam? Mēs esam cilvēki, mēs esam liepājnieki. Kādi mēs esam? Varbūt ne jau tādi kā eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga sacīja: "Mēs esam lieli! Mēs esam stipri! Mēs esam vareni!" Ne tik skaļi. Es teiktu: "Mēs esam mūsu valsts, novads un pilsēta! Mēs esam Jūs!" Un tādi gribam palikt arī nākamos 90.