Kurzemes Vārds

13:33 Pirmdiena, 18. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Grobiņā krājas makulatūras centneri
Dina Belta

Grobiņniekiem un apkārtnes ļaudīm neklātos brīnīties, ja pie viņu durvīm pieklauvētu skolēns un apjautātos, vai mājās gadījumā nav ārā metamu papīra izstrādājumu krājumu. Iespējams, ka tas ir kāds Grobiņas vidusskolas audzēknis, kurš piedalās Latvijas makulatūras vākšanas akcijā.

Grobiņas vidusskolā ar makulatūras saiņiem jau pilna viena no garāžām Skolas ielā. Trešdienas rītā, vēl pirms saules, skolas saimniekam Agrim Špickopfam nācās krietni parosīties, saņemot un sverot gan skolotāju, gan skolēnu sanestās un savestās pakas. Lai gan Latvijas akcija turpinās līdz pavasarim, grobiņnieki uzrāvienu sarīkojuši šonedēļ. "Bērniem patīk sacensības gars, kad noteiktā laikposmā jāiespēj kaut ko izdarīt pēc iespējas labāk," paskaidroja Grobiņas vidusskolas direktores vietniece Linda Bruce.

Reitingu tabula trešdienas rītā liecināja, ka priekšgalā ir skolotāji, viņi savākuši 325 kilogramus makulatūras. Otrajā vietā – 5.b klase ar 199 kilogramiem. Bet līdz nedēļas beigām situācija vēl varot krietni mainīties, jo, iespējams, skolotāji savus mājokļus no lietotā papīra jau būs iztīrījuši. Piemēram, skolotāja Evija Karecka vienā piegājienā esot atnesusi 250 kilogramu.

Atnestajās pakās ir gan avīzes, gan kartona iepakojumi, arī vecas grāmatas, bet visvairāk ir žurnālu, "Kurzemes Vārdam" stāstīja 5.b klases skolēni. Ne vienai vien mammai mājās esot liela kaudze krāsainu un biezu žurnālu. Taču nebūt ne visus, ko gribēts nest uz savākšanas punktu, mammas ļāvušas ņemt, jo tajos daudz derīgu lietu, piemēram, par puķkopību. Bērni makulatūru gan meklējuši paši, gan iesaistījuši darbā arī radus, piemēram, vecmāmiņas.

Piektklasnieki arī zina teikt, kas ar viņu savākto makulatūru notiks tālāk – tā atkal pārtaps jaunos papīra izstrādājumos.

Tiesa, L.Bruce, uzsākot akciju, bijusi pārsteigta, jo, izrādās, nebūt ne visi bērni mūsdienās zina, kas tā tāda makulatūra vispār ir. Jo ir pagājuši tie laiki, kad pionieru pulciņi un oktobrēnu zvaigznītes to vāca cītīgi un regulāri. Skolotāja jau prāto, ka tagad bērniem būtu ļoti svētīgi pašiem redzēt, kā viņu nodotais papīrs pārvēršas par kaut ko jaunu – ja vien radīsies tāda iespēja, tiks rīkota ekskursija uz papīrfabriku "Līgatne".

Makulatūras vākšanas akciju rīko "Swedbank", Latvijas Dabas fonds un papīrfabrika "Līgatne". Tajā iesaistījušās gan Liepājas rajona, gan pilsētas skolas.

Par katru savākto tonnu makulatūras skola saņems 10 kilogramus otrreizēji pārstrādāta zīmēšanas papīra un papīra akvareļiem. Katra savāktā makulatūras tonna izglābj vidēji 13 kokus, teikts Latvijas Dabas fonda sagatavotajā informācijā par akciju.

Zaļā karotīte vieno ar kvalitāti
Pēteris Jaunzems

Tas laiks, kad pircējus varēja piesaistīt ar spožu iepakojumu un kliedzošiem uzrakstiem svešvalodās, ir pagājis. Pētījumi liecina, ka trīs ceturtdaļas valsts iedzīvotāju priekšroku tirgū un veikalos dod kvalitatīviem pašmāju ražojuma produktiem.

Vēloties to veicināt, Mārketinga padome uzsākusi akciju "Zaļā karotīte kvalitatīvi vieno!". Tajā aicināti piedalīties visi tie ražotāji, kuru produkcija izpelnījusies preču zīmi "Kvalitatīvs produkts", ko tautā dēvē par zaļo karotīti un ko pircēji pazīst jau septiņus gadus. Šī zīme piešķirta pavisam 43 Latvijas pārtikas uzņēmumu 240 produktiem. Mūsu rajonā to spējis izpelnīties tikai Kazdangas piena pārstrādes uzņēmums "Elpa". Zaļās karotītes zīme rotā tur ražoto krējumu un sieru ar dillēm.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis pastāstīja, ka kazdandznieki labprāt iesaistīšoties Mārketinga padomes rīkotajā akcijā, jo tās mērķis ir panākt, lai cilvēki uzturā aizvien biežāk lietotu tieši nacionālos produktus. Kaut arī zaļo karotīti izpelnīties neesot viegli, jo noteikumi, kas jāievēro, patiešām nav vienkārši, piena pārstrādātāji nenožēlojot, ka uzņēmušies šos pienākumus.

Piensaimnieks arī teica, ka turpmāk kvalitatīvu produktu uzraudzība Latvijā kļūs vēl stingrāka, jo kontrolieri, saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprinātu kārtību, pārbaudīs visu produkta tapšanas procesu. Piemēram, ja ir runa par krējumu vai sieru, ko ražo kazdandznieki, tad pētīs, kurā zemnieku saimniecībā atrodas govis, kas devušas pienu, un kādas izskatās ganības, kur šis ganāmpulks barojas. G.Sisenis pauda pārliecību, ka nākotnē zaļo karotīti varētu izpelnīties vēl arī citi "Elpā" ražoti produkti.