Kurzemes Vārds

15:34 Sestdiena, 17. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Svētdien ieradīsies Ziemassvētku vecītis
Viktors Ulberts

30. novembrī pulksten 12 visiem interesentiem tiek piedāvāts sagaidīt Ziemassvētku vecīti Vērgales pagasta Ziemupē, informēja Ziemassvētku vecīša biroja organizatore Liene Glezere.

"Ziemassvētku vecīša birojs Ziemupē šogad atkal jūs aicina! Jums ir brīnišķīga iespēja izbaudīt pašiem un ļaut bērniem sajust gaišo un mīlestības pilno svētku izjūtu sirsniņās kopā ar Ziemassvētku vecīti un viņa brašajiem palīgiem rūķiem brīvā dabā, pašā jūras krastā, Ziemupes stāvlaukumā," teikts Ziemassvētku vecīša ciematiņa organizētāju izplatītajā paziņojumā.

Ziemsvētku vecītim tīkams vēsums Latvijā iestāšoties no 30.novembra. Tieši tad viņš nolēmis atgriezties Ziemupē un pavadīt Ziemsvētku laiku kopā ar Latvijas bērniem līdz pat 30.decembrim.

No pulksten 12 būs iespēja apsveikt Ziemsvētku vecīti ar atgriešanos Ziemupē nu jau trešo gada nogali pēc kārtas. Par godu šim notikumam visas dienas garumā Ziemupē notiks dažādas aktivitātes: vecīša sagaidīšana, Ziemsvētku tirdziņš, Ziemupes vietējo uzņēmēju jaunā veikala atvēršana, Pirmās adventes dievkalpojums un svētku koncerts Ziemupes baznīcā.

Ziemsvētku vecītis gaidīs lielus un mazus ciemiņus no 6. līdz 23.decembrim un no 26. līdz 30.decembrim. Ziemassvētku vecīša birojs Ziemupē ar Rūķa Rakstītāja palīdzību jau tagad pieņem grupiņu pieteikumus no bērnu kolektīviem un uzņēmumiem. Tālrunis pieteikumiem 29122204. Ziemsvētku Vecīti būs iespējams satikt pulksten 11, 13 un 15.

Interesenti laipni lūgti viesoties arī bez iepriekšējas pieteikšanās, tomēr, ja vecāki vēlas, lai Ziemassvētku vecītis sagādā bērniem mazas dāvaniņas, būtu vēlams to iepriekš pieteikt pa norādīto telefona numuru Rūķim Rakstītājam. Arī šogad Vecītis ciemiņus sagaidīs romantiskā noskaņā – pie ugunskura, vējainajā Ziemupes stāvkrastā. Tādēļ ciemiņiem jāsaģērbjas silti un piemēroti laika apstākļiem.

Zivju nārsta vietas jūrā ir apdraudētas
Pēteris Jaunzems

Baumas par to, ka jūrā gar Kurzemes piekrasti nolemts izveidot vēja ģeneratoru parku, pirmoreiz izskanēja aizvadītajā nedēļā. Tās ne pa jokam satraukušas zvejniekus. Tādēļ, kā informēja Kurzemes zvejnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Markuševskis, veikta sabiedriskā izmeklēšana.

Viens bizness nedrīkst traucēt citam

Tās gaitā noskaidrojies, ka nav dūmu bez uguns. Tagad jau esot kļuvis zināms, ka firma "FCD", kas vēlas īstenot vēja ģeneratoru uzstādīšanas projektu, ir reģistrēta Ķekavā, Kastaņu ielā 13, un atrodas kādā savrupā privātmājā. Par to vēstule nosūtīta arī Zivsaimniecības pārvaldei.

"Es esmu pret šādu ieceri. Zinu, ka arī zvejnieki pret to kategoriski iebilst. Kurzemes Zvejnieku asociācijas rīkotajā sapulcē, kurā piedalījās daudzi mūsu biedri, pieņemts lēmums vēja ģeneratoru būves projektu neatbalstīt. Ja kādi zēni grib sliet jūrā ģeneratorus, tad tas ir viņu bizness, ar ko pelnīt naudu. Tāpat kā bizness ir zveja, ar kuru nodarbojas daudzi kurzemnieki. Taču, ja viens bizness traucē kādam citam biznesam, tad tas nav pieļaujams," skaidroja valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka jebkuras darbības zivju migrācijas vietās varot negatīvi ietekmēt to krājumus. Ne velti Ziemeļjūrā tās aizliegtas.

Uzzina vieni no pēdējiem

Latvijas Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns "Kurzemes Vārdu" iepazīstināja ar ģeneratoru parka būves projekta dokumentiem. Kādā no tiem kartē redzamas jūrā iezīmētas piecas vai sešas vietas, kur paredzēts izvietot ģeneratorus. Tās atrodas tieši tur, kur lielākos daudzumos pulcējas zivis. Viena no iezīmētajām vietām ir netālu no Lietuvas un Latvijas robežas. Kā zināms, arī tur mēdz nārstot zivis.

Kaut gan pašlaik vēl neesot skaidrs, kādā veidā tos tur nostiprinās – uz platformām vai gruntī iebetonētiem pamatiem, nav šaubu, ka bez rakšanas darbiem iztikt nebūs iespējams. "Arī saražotās strāvas novadīšanai uz krastu būs nepieciešams jūras dibenā nostiprināt kabeļus, jo bezvadu strāvas pārvietošanu pie mums vēl neviens nepraktizē. To līdz šim esot izdevies izdarīt tikai amerikāņiem," pavīpsnāja federācijas vadītājs.

Taču visvairāk zvejniekus satraucis fakts, ka līdz šim visas sarunas norisinājušās slepus. Kāpēc viņi esot vieni no pēdējiem, kas par projektu uzzina? Eiropas Savienība jau tā no gada gadā saīsina zvejai atļauto dienu skaitu. Tagad, rau, paredzēts atņemt arī labākās zvejas vietas. Ja zivju audzētājs savā privātajā saimniecībā vēlas uzpludināt dīķi, tad viņam šim nolūkam jāsaņem Vides ministrijas izsniegta atļauja un kaudze citu dokumentu, bet te, kad tiek tieši apdraudēti zivju krājumi jūrā, viss notiekot gandrīz netraucēti.

Pārsteidzoša esot arī Pāvilostas ostas nostāja, kas jau atbildējusi ģeneratoru būvētājiem, ka principā neiebilstot pret ģeneratoru būvi jūrā, kāda tiek praktizēta arī citur pasaulē.

Ornitologi jau noraidījuši

"Mani kā bijušo jūrnieku ļoti pārsteidza tas, ka ģeneratorus paredzēts izvietot jūrā, kur ir no 30 līdz 60 metru liels dziļums. Pirmkārt, tāpēc, ka tie ir lieli izdevumi, un, otrkārt, tajās vietās ir smilšaina grunts, kur mēdz pulcēties un nārstot zivis. Zinu, ka tādas vietas atrodas pretī Akmeņragam un citur. Tās iecienījuši zvejnieki, tādēļ savā atbildē biju skeptisks," sacīja Pāvilostas ostas pārvaldnieks Pēteris Gudkovs. Pirms nosūtīt atbildi, viņš konsultējies arī ar firmas "N. Stars" zvejniekiem un viņu vadītāju, kuri pastāstīja, ka enerģētiķi sākotnēji gribējuši celt ģenerators seklākās vietās un tuvāk krastam, bet viņu projektu noraidījuši ornitologi, kas sacījuši, ka tādējādi tiks traucēta gājputnu migrācija. Tas nozīmējot, ka šis jau ir otrais mēģinājums dabūt cauri projektu.

Atbildot uz zvejnieku izvirzītajiem jautājumiem, Zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks Normunds Riekstiņš paskaidroja, ka projekta izstrādātāji vēstulē pārvaldei esot pajautājuši, kādas varētu būt prasības viņu ieceres īstenošanai. Taču nekādu tuvāku skaidrojumu pārvaldei tie vēl neesot iesnieguši. Atbildē, kas nosūtīta adresātiem, bijis paskaidrots, ka jāizpēta, kā projekta realizācija ietekmēs zivju krājumus. Tas liecina, ka sarakste starp enerģētiķiem un valdības institūcijām jau sākusies. Tomēr viņiem vēl esot arī jānoskaidro, no kā ģeneratoru uzstādīšanai plānotās vietas būs jāiznomā.

Skatīsies viesizrādi

Svētdien pulksten 12 Tadaiķu Kultūras namā ar viesizrādi uzstāsies Dunalkas amatierteātris.

Dunalcnieki spēlēs muzikālu Rūdolfa Blaumaņa komēdiju "Trīnes grēki" četros cēlienos, pastāstīja Kultūras nama vadītāja Dzintra Cāle. Šis uzvedums pagājušajā sezonā atzīts par vienu no labākajiem Liepājas rajonā. Dunalkas amatierteātris ir viens no trim rajona kolektīviem, kurus vada režisore Ināra Kalnarāja.

Pašvaldības transports skatītājus aizvedīs līdz Kultūras namam un pēc izrādes vedīs arī mājās.

Slēgs reisus uz Grobiņu
Viktors Ulberts

Lai arī vēl paredzamas diskusijas, nākamgad, visticamāk, tiks slēgti vairāki reisi maršrutā Liepāja – Grobiņa. Šāds lēmums vakar pieņemts Liepājas Rajona padomes Sabiedriskā transporta komisijas sēdē, pastāstīja Rajona padomes izpilddirektors Indulis Ozoliņš.

Jau rakstīts, ka septembrī aktuāls kļuva jautājums par rajona autobusu maršrutu slēgšanu, un šajā ziņa kā zem lupas nokļuva Liepājas – Grobiņas maršruts, jo tajā reisu ir visvairāk. Darbdienās šajā maršrutā tiek izpildīti 70 reisi, sestdienās – 50, bet svētdienās – 37 reisi.

Reisu slēgšanu oficiāli dēvē par autobusu reisu optimizācijas plānu. Bet patiesībā tas ir Satiksmes ministrijas Autotransporta direkcijas rīkojums par 15 procentiem samazināt vietējās nozīmes maršrutu reisu skaitu. Notiekošais saistīts ar to, ka valsts ministrijai nav pietiekamā daudzumā piešķīrusi finansējumu pasažieru pārvadājumu dotēšanai, tāpēc tā esot spiesta likt optimizēt autobusu maršrutu tīklu visā Latvijas teritorijā.

I.Ozoliņš pastāstīja, ka ceturtdien Sabiedriskā transporta komisijas sēdē tika izskatīta Autotransporta direkcijas vēstule, kurā pārmesta vilcināšanās ar reisu skaita samazināšanu. Arī akciju sabiedrība "Liepājas Autobusu parks" piekrīt šādam risinājumam, jo uzņēmums šos reisus, kopskaitā 13, arī rekomendējis slēgt.

Pret šiem plāniem gan jau iepriekš asi bija iebildusi Grobiņas pilsētas pašvaldība, kura atsaucās uz veiktajām aptaujām un iedzīvotāju zvaniem, kuri pauda nepieciešamību saglabāt visus reisus.

Tomēr izrādījās, ka vakardienas Sabiedriskā transporta komisijas sēdē Grobiņas pilsētas pašvaldības pārstāvji nemaz nepiedalījās, tāpēc I.Ozoliņš vēl paredz debates par šo tēmu. Tiesa, ja arī reisus slēgs, tas nenotikšot uzreiz ar 1.janvāri, bet gan mazliet vēlāk.

Slēgšanai ieteiktie maršruti

Darba dienās no Kuršu ielas: pulksten 13.05, 15.10, 16.13, 17.13, 18.40, 19.45.
Darba dienās no Grobiņas: pulksten 13.40, 15.45, 16.45, 17.45, 19.20.
No M.Ķempes ielas: pulksten 21.15.

Kliedē nedrošību starp invalīdiem un uzņēmējiem

Bieži vien invalīdi, stājoties bezdarbnieku uzskaitē Nodarbinātības valsts aģentūrā, savu invaliditāti slēpj. Tāpēc arī nereti nemaz neuzzina par iespējām, kādas viņiem var piedāvāt valsts.

Lai palielinātu invalīdu iespējas darba tirgū un lai izglītotu uzņēmējus, Nīcā šoruden tika rīkots nodarbību cikls par invalīdu un uzņēmēju sadarbību darba tirgū. Pēdējā cikla nodarbība notika trešdien.

Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles Nodarbinātības pasākumu un darba tirgus koordinācijas daļas vadītāja Sandra Nīmane tajā informēja, ka jau pirmdien plānots izsludināt pirmo no diviem tuvākajā laikā iecerētajiem konkursiem par subsidētajām darba vietām invalīdiem. Līdzekļi šim nolūkam nāks no Eiropas struktūrfondiem. Nākamā gada sākumā būšot vēl viens konkurss. Subsidētā darba vieta nozīmē, ka uzņēmējs, kurš pieņem darbā invalīdu, saņem finansējumu darba vietas iekārtošanai atbilstoši viņa vajadzībām.

No apmēram 180 invalīdiem, kas reģistrējušies NVA, tikai seši izrādījuši interesi par pieteikšanos uz subsidētajām darba vietām, sacīja S.Nīmane. Turklāt daudzi tā arī nemaz nesaņemas kļūt par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šajā sakarībā S.Nīmane kā pozitīvu piemēru min Nīcas pagasta pašvaldību, kas sameklējusi divus savus iedzīvotājus, kas īpašu vajadzību dēļ nav strādājuši, palīdzējusi viņiem reģistrēties par bezdarbniekiem un iegūt šīs subsidētās darba vietas pagastā.

Par šo un arī par citām aktivitātēm, arī par tādām, kas attiecas uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, NVA regulāri informē pašvaldības.

"Kāda tur motivācija – katram cilvēkam ir jāstrādā!" Tā uz Liepājas Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētāja Māra Ceiruļa jautājumu, kas motivējis meklēt darbu, atbildēja redzes invalīds Aigars.

Seminārā piedalījās arī darba devēji, kas varētu būt ieinteresēti pie sevis ņemt strādāt cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Šādu domu, piemēram, nopietni apsver atpūtas bāzes "Vērgale" vadītāja Gaida Akerfelde.

"Kurzemes Vārds" jau rakstījis, ka fonds "Libavas filma", Nīcas pašvaldība un Liepājas Neredzīgo biedrība kopīgiem spēkiem īstenoja projektu "Lauku uzņēmēju apmācība invalīdu integrēšanai darba tirgū". Projektu finansējis Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts. Šāds projekts tapis, lai ļautu abām pusēm vienai otru labāk saprast, skaidro tā autori.

Pārdala atbalsta finansējumu

Lai efektīvāk izmantotu subsīdijām paredzētos līdzekļus, Zemkopības ministrija veikusi finansējuma pārdali, atņemot naudu pasākumiem, kur tā nav apgūta, un novirzot līdzekļus aktivitātēm, kur tie papildus nepieciešami.

Atbalsta finansējuma grozījumi paredz, ka būs palielinātas subsīdijas ciltsdarbam un piensaimniecībā izmantojamo dzīvnieku audzēšanai. Tādējādi par pārraudzībā esošo govi vienreizējais pabalsts palielināsies no 34 līdz 47 latiem. Laba ziņa arī gaļas lopu audzēšanas kooperatīvajām sabiedrībām, jo tiem speciālā transporta iegādei papildus paredzēts piešķirt 300 tūkstošus latu. Pieteikties šim atbalstam varēs līdz 19.decembrim, bet naudu pārskaitīs jau 2009.gadā.

Bez tam grozījumi atbalsta maksājumos nosaka palielinātu kopējo finansējumu apdrošināšanas polišu iegādes kompensācijām. Taču klientiem jāņem vērā, ka precizēti arī apdrošināšanas polišu iegādes noteikumi.

Satraucas par ezera augsto līmeni
Pēteris Jaunzems

Līdzīgi, kā tas bija pērnā gada pēdējos mēnešos, arī tagad Nīcas polderu apsaimniekotājus satraucis Papes ezera ūdens augstais līmenis. Meliorācijas inženieris Imants Rožkalns uzskata, ka tas nedrīkstētu pārsniegt 0,5 metrus virs jūras līmeņa, taču tagad tas tuvojoties gandrīz viena metra atzīmei.

"Visa vaina ir ūdens līmeņa regulēšanā. Ir jāprot raudzīties perspektīvi, tādēļ rudenī un ziemā, kad nokrišņu ir vairāk, līmeni jācenšas uzturēt zemāku par normu. Rucavas pašvaldība to nespēj nodrošināt," sacīja I.Rožkalns. Viņu satraukusi šīs nedēļas sākumā "Kurzemes Vārdā" publicētā ziņa, kurā izskanēja informācija par to, ka rucavnieki, tikai labu vien gribot un cenšoties novērst apkārtējo teritoriju applūšanu, brīdī, kad plosījās vētra, uz laiku, lai aizkavētu vēja pūstā ūdens nonākšanu ezerā, bija noslēguši ezera slūžas. Inženieris uzskata, ka jau pirms vētras ezera līmenis bijis par augstu un tādēļ slūžas bija jāatver.

"Ezers nav dīķis, kuru var nolaist vienā dienā," secināja meliorators, konstatējot, ka patlaban Papes sūkņu stacija esot apturēta, jo appludināti aptuveni 500 hektāri lauksaimniecībā izmantojamu zemju. Līdz ar to tiekot bojāta drenāžas sistēma un kādam par notiekošo vajadzētu uzņemties atbildību. "Slūžas pieder pašvaldībai, un tāpēc pagastam jājūt atbildība. Domāju, ka noteiktos 0,5 metrus virs jūras līmeņa Papes ezerā ir iespējams nodrošināt, kaut arī slūžas pēc avārijas ir grūtāk virināmas," – tā I.Rožkalns.

Viņa sacīto "Kurzemes Vārds" palūdza komentēt pašvaldības vadītājam Viktoram Čamanam. "Slūžas aizvērām tikai tik ilgi, kamēr ūdens no jūras plūda ezerā. Tagad tās atkal ir vaļā un izteka darbojas. Ticu apgalvojumam, ka applūdušas ir polderu platības, jo ūdens līmenis ezerā ir augsts. Taču nav mūsu spēkos to samazināt, jo to, ko lietas labā iespējams izdarīt, mēs esam izdarījuši. Nevajag arī domāt, ka Rucavas pašvaldība kādam cenšas ieriebt. Manuprāt, polderu sistēmas applūšanai ir arī citi iemesli. Ne visās vietās tā pienācīgi efektīvi darbojas."

Savs viedoklis par ezera ūdens līmeni ir arī pagasta deputātam un niedru ieguves uzņēmuma "Spīlas" direktoram Jānim Kairim, kurš uzskata, ka vienmēr rudenī ezera līmenis bijis augstāks nekā vasarā, jo biežie vēji neļauj iztecei novadīt liekos ūdeņus jūrā, pat tad, ja slūžas ir vaļā, kā tas esot pašlaik. Tas, viņaprāt, esot normāli, bet polderu problēmas vajagot regulēt ar sūkņu staciju palīdzību, jo tādēļ jau tās uzceltas. Arī pārmetumus par to, ka ezera līmenis tiek apzināti uzturēts augstāks par normu, jo rucavnieki gatavojas niedru pļaujai, viņš noraidīja, sakot, ka šoziem niedres nemaz neesot plānots pļaut, jo pērn neizdevās realizēt uzkrājumus. Turklāt visparocīgāk strādāt pie niedru ieguves esot tad, kad ezera līmenis ir pēc iespējas zemāks.