Kurzemes Vārds

21:12 Piektdiena, 21. februāris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Piekrastes zvejnieki uzticas lejaskurzemniekiem
Pēteris Jaunzems

Aizvakar zivju smaržas piesātinātajā Lapmežciemā pie Rīgas jūras līča notika Zvejnieku federācijas gada sapulce, kurā pārrunāja ne tikai dienas aktualitātes un izvērtēja veikumu, bet notika arī priekšsēdētāja, viņa vietnieka, valdes un Revīzijas komisijas vēlēšanas.

Rīko tā, lai varētu izlocīt kājas

Sarunas galvenais rīkotājs Ēvalds Urtāns pastāstīja, ka zvejnieku pulcēšanās katru reizi apzināti tiekot organizēta citur. Tas esot vajadzīgs, lai darbā neieviestos rutīna. Bez tam nedrīkstot taču prasīt, lai tikai līča zvejnieki katru reizi mēro ceļu uz Ventspili, Pāvilostu, Užavu vai Liepāju, vajagot arī citiem ļaut izlocīt kājas un radīt iespēju apskatīt pasauli. Turklāt Lapmežciems pazīstams ar to, ka pašvaldības vadītājs Edmunds Pētersons visnotaļ atbalsta zvejniecību, un arī vietējā zvejnieku apvienība, ko vada enerģiskā Biruta Drunka, ierindojoties starp aktīvākajām piekrastē.

Ar to viņš vēlējās uzsvērt, ka Lapmežciemā un tam tuvumā izvietotajos zvejnieku ciemos ir ko redzēt un netrūkst pieredzes, ko varētu pārņemt. Par to, ka tas patiešām tā arī ir, liepājnieki pārliecinājās, pirms sapulces paviesojoties pie kolēģiem Anitas un Ilmāra Legzdiņiem, kas, spītējot grūtajiem apstākļiem, šoruden tomēr pratuši atlicināt līdzekļus, lai savām rokām uzbūvētu jaunu jūras laivu. Cienājot viesus ar kafiju, saimniece atcerējās, cik raibi viņai ar vīru esot gājis ar zvejas rīka krāsošanu. Kad pirmo reizi tas izdarīts, modernā krāsa ne lūgta nevēlējusies žūt, līdz noskaidrojuši, ka paši vien ir vainojami, jo aizmirsuši pievienot cietinātāju. Tad nu viņai vienai nācies ar skubu visu pārkrāsot, jo Ilmārs tajā brīdī, kad pārpratums noskaidrojies, bijis komandējumā, bet laivas reģistrētāji nevēlējušies ilgi gaidīt.

Sievietes rāda priekšzīmi vīriem

Lapmežciems un tam tuvie ciemi esot neparasti ar to, ka tur zvejnieksievas nesēž krastā, bet aktīvi iet vīriem līdzi jūrā tīklus mest. To darot ne tikai apvienības vadītāja Biruta, bet arī Anita un citas cieminieces. Turklāt nereti viņas pat rādot priekšzīmi vīriem. Kā visur piekrastē, arī te zvejniekiem neklājoties viegli, tāpēc tradicionālā aroda veicēju pulks ar katru gadu kļūstot mazāks. Tomēr palikušie nedomājot atkāpties, un daudziem darbs jūrā esot arī izdzīvošanas jautājums.

Biruta neslēpa, ka arī lomi šogad neesot zvejniekus īpaši lutinājuši, jo vasaras mēnešos maz bijis asaru un raudu. Tomēr zaudēto viņi cenšoties atgūt, dodoties reņģu un salaku zvejā, kas ķeroties ievērojami labāk. Taču rudenī un gada nogalē daudz un stipri vējo, tāpēc jāprot atrast īstais brīdis, kad ielikt tīklus un kad tos izņemt. Savaņģotās zivis apstrādājot paši vai pārdodot uzpircējiem, lai gan tie esot skopi maksātāji.

Visvecākais Lapmežciema zvejnieks esot Harijs Auziņš, kurš jau pārkāpis 82.gada slieksnim, bet vēl aizvien ejot jūrā. Viņš esot pazīstams ar savu pārgalvību, jo nebaidoties pat no kontrolieriem un, kā teica Anita, "ja met tīklu, tad – pāri visam līcim."

Priekšroku dod tiem, kas paši zvejo

Vadītāju vēlēšanas Zvejnieku federācijā notiek vienreiz trīs gados. Šoruden tāds brīdis bija pienācis. Līdzšinējais priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns vadītāja postenī atradies kopš 2002.gada. Tas esot pietiekoši ilgs laiks, tāpēc viņš aicināja zvejniekus izraudzīties citu pretendentu šim amatam. Tāpat izskanēja aicinājums ieteikt jaunus kandidātus ievēlēšanai valdes sastāvā. Ja otrs rosinājums patiešām tika ņemts vērā, tad pirmo zvejnieki vienkārši ignorēja. Turklāt, lai piespiestu Ēvaldu Urtānu turpināt vadīt federāciju, bija izstrādāta pat zināma taktika. Vispirms viņu, uzdāvinot datoru, ar ko projektus rakstīt, sirsnīgi apsveica dzimšanas dienā, bet pēc tam atkārtoti vēl uz trīs gadiem ielika stūri rokās.

Par priekšsēdētāja vietnieku gan izraisījās karstas diskusijas un rosinājumi nodrošināt šajā postenī rotāciju, tomēr arī tur amatā palika Juris Dančauskis no līča zvejnieku pulka. Toties būtiskas izmaiņas skāra valdes sastāvu. Zvejnieki uzskatīja, ka tajā pēc iespējas vairāk nepieciešams ievēlēt tieši tādus cilvēkus, kas paši zvejo jūrā un kam zināmas visas problēmas. Tādēļ turpmāk valdē darbosies Lejaskurzemes piekrastes zvejnieks Jānis Petermanis no Pāvilostas, Gints Ročāns no Vērgales un Vilnis Brikmanis no Liepājas, bet Revīzijas komisijas sastāvā darboties lemts Jānim Ziemelim no Jūrmalciema.

Precizējums
Dina Belta

Liepājas Rajona padome pēc sagatavotā finanšu plāna turpinās strādāt visu 2009.gadu, nevis tikai līdz 2009.gada vasarai, kā kļūdaini bija minēts laikraksta "Kurzemes Vārds" 5.decembra numurā rakstā "Plānu pabeigs Grobiņa".

Pēc novadu pašvaldību vēlēšanām Liepājas rajonā vairs nebūs politiskās varas, bet turpinās strādāt izpildinstitūcijas izpilddirektora vadībā. Darbs turpināsies līdz 2010.gada martam, gada pārskats jāiesniedz aprīlī.

Atvainojos Liepājas Rajona padomes darbiniekiem un lasītājiem!


Izvēlas Ziemassvētku kartīti

Savai Ziemassvētku kartītei Nīcas Pagasta padome izmantos Nīcas vidusskolas skolēna Valtera Krētaiņa zīmējumu, informēja pašvaldība.

Tādu lēmumu pieņēmusi Nīcas Pagasta padomes Kultūras, izglītības un sporta komisija. Zīmējumā attēlots egles zars ar rotājumiem, kuros laistās Nīcas etnogrāfiskā saules zīme. Apsveikuma kartītes pašvaldība izsūtīs iestādēm un privātpersonām.

Skolēnu zīmējumu konkurss Nīcā notiek jau septīto gadu.

Gatavojas godināt dižo melioratoru
Pēteris Jaunzems

Lauksaimnieka Jura Janeka ierosinājums godināt Liepājas rajona dižā melioratora Arvīda Manfelda piemiņu atradis atbalstītājus. Izveidota darba grupa, kas veic priekšdarbus, lai iecirstu akmenī šī darbīgā cilvēka, kurš rūpējās par mūspuses laukiem, ceļiem un tiltiem, vārdu.

Kā pastāstīja darba grupas dalībniece un bijusī melioratore Anna Viņķele, viss notiekot, kā paredzēts, jo darbus pabeigt nepieciešams līdz nākamajam pavasarim. 14.maijā Arvīdam Manfeldam būtu apritējuši 85 gadi. Viņa vārdu esot paredzēts iecirst milzīgajā piemiņas akmenī, kurš jau novietots Bārtas krastā netālu no tilta, kas ved uz Duniku, un kurš uzlikts saistībā ar simttūkstošā hektāra meliorācijas pabeigšanu. Taču, lai to darītu, bijis nepieciešams vienoties gan ar Bārtas pagasta pašvaldību un Rajona padomes vadītājiem un deputātiem. Lūgts tam paredzēt arī finansiālu atbalstu. Uzrakstu darināt piekritis akmeņkalis Gunārs Trīnītis, kurš jau izpildījis vairākus pasūtījumus Grobiņas pagastam.

Runās par kosmosa ietekmi
Pēteris Jaunzems

Kārtējam saietam gatavojas Latvijas Biškopības biedrības Liepājas nodaļas dalībnieki. Viņi tiksies 12.decembrī un runās arī par tādu neparastu tematu, kā kosmisko spēku ietekme dravniecībā. Priekšlasījumu gatavojot Lažas zemnieku saimniecības "Īpašas" biškopis Ilgmars Petrovics.

Nodaļas vadītājs Māris Romanovs pastāstīja, ka seminārs notiks Liepājā, 15.vidusskolas zālē, O.Kalpaka ielā 96. Sākums pulksten 11.

"Īpašu" saimnieks, ilgus gadus vērojot Visuma spēku ietekmi uz bitēm, uzkrājis ļoti interesantas atziņas un labprāt piekritis ar tām iepazīstināt kolēģus. Tikšanās reizē paredzēts pārrunāt arī bišu ziemošanas aktualitātes un slimību apkarošanas līdzekļu pielietošanas fineses, par ko stāstīšot Biškopības biedrības konsultante cīravniece Baiba Tikuma. Bet kafijas pauzes laikā dravniekiem priekšnesumus sniegšot Daigas Čabovskas vadītā sporta deju kluba "Aura" dalībnieki.

Reformu plāno ļoti smagā laikā
Dina Belta

Domājams, ka no Liepājas rajona pašvaldībām neviens pārstāvis 11.decembrī nedosies piketēt pie Saeimas, jo šeit nevienam plānotajam novadam nav pamata būt neapmierinātam ar savu vietu novadu kartē, saka Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis.

Paredzēts, ka 11.decembrī Saeima lems par administratīvi teritoriālo dalījumu. Tāpēc Valmieras Rajona padomes priekšsēdētājs Vitauts Staņa aicina pašvaldību vadītājus šīs dienas rītā pulcēties pie Saeimas uz piketu. Savu aicinājumu viņš pamato tādējādi, ka oktobrī 286 Latvijas pašvaldību vadītāji pulcējās Jaunpilī un izstrādāja rezolūciju, kurā ieteikuši pašreizējos ekonomiskās krīzes apstākļos reformu iesaldēt. Taču neviens Saeimas pārstāvis neesot uz šo rezolūciju reaģējis, V.Staņa pauž Rajonu padomēm izplatītajā vēstulē. Pašvaldību atbilde par piketa rīkošanu tiek gaidīta līdz pirmdienas, 8.decembra, vakaram.

"Šis ir smags brīdis valstī," piekrīt Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis. "Ja finansējums pašvaldībām tiešām nākamgad ir mazāks, tad ir pavisam smagi." Rajona padome, tāpat kā citas Latvijas otrā līmeņa pašvaldības, jau saņēmušas ziņu, ka ienākuma nodoklis pašvaldību kasēs tiekot garantēts tikai 90 procentu apmērā. 10 procentu samazinājums ir ļoti būtisks, atzīst A.Šilis. "Nākamā gada sākums būs ļoti smags," viņš prognozē. "Un tieši tādā brīdī vēl īstenot reformu..."

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas akceptētajā kartē Latvijas teritorijā iezīmēti 109 novadi.

Bibliotēkā izmanto jaunākās tehnoloģijas
Viktors Ulberts

Dunalkas bibliotēkā intensīvi tiek izmantots Kultūras informācijas sistēmas pakalpojums – bezmaksas internets. Vidēji mēnesī pie datoriem sēžas 400 lietotāju, no tiem lielākā daļa ir skolēni un jaunieši, informē Dunalkas pagasta bibliotekāre Gita Pimenova.

Datorspēles ierobežo

Latvijas valsts un Bila un Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā publisko bibliotēku attīstības projekta "Trešais tēva dēls" ietvaros valsts aģentūra "Kultūras informācijas sistēmas" panākusi, ka no 2008.gada rudens visām pašvaldību publiskajām bibliotēkām datu bāzes "Letonika" un "NAIS" ir pieejamas bez abonēšanas maksas. "Letonika" ir plaša uzziņu datu bāze, kuru veiksmīgi var izmantot skolu jaunatne, gatavojot darbus vēsturē, literatūrā, tulkojot tekstus svešvalodās, meklējot jēdzienu skaidrojumus, bet "NAIS" ir normatīvo aktu informācijas sistēma par Latvijas Republikas izdotajiem likumiem, lēmumiem, Ministru kabineta noteikumiem un citiem juridiskajiem aktiem.

"Datoru izmantošanas prioritāte ir informācijas meklēšana un darbu rakstīšana mācību nolūkos. Tāpēc, lai bibliotēka nepārvērstos par interneta spēļu zāli, dažādu datorspēļu spēlēšana ir ierobežota," skaidro G.Pimenova.

Pašvaldībā ir apstiprināti interneta un datoru lietošanas noteikumi, kuri ir pieejami bibliotēkā un obligāti jāievēro katram lietotājam. Lai neveicinātu bērnu un jauniešu datoratkarību un agresivitāti, bibliotēkā aizliegts spēlēt interneta adresēs pieejamās vardarbīga rakstura spēles un skatīties līdzīga rakstura video.

Datu bāze atvieglo darbu

Dunalkas bibliotēka šogad uzsāka veidot elektronisko kopkatalogu. Šim nolūkam janvārī bija divu nedēļu kursi, kuros bibliotekāri tika apmācīti darboties informācijas modulī "ALISE 4i". Pašreiz datu bāzē pakāpeniski tiek ievadīts grāmatu fonds – gan jaunās, gan agrāk iegādātās. Tiešsaites pieeja programmai garantē pilnu apstrādes ciklu uz vietas bibliotēkā, par katru grāmatu tiek aizpildīti uzziņu lauki, grāmata tiek ierakstīta elektroniskajā kopkatalogā, un tajā tiek ielīmēts svītrkods. Programmā pēc koda bibliotekārs var noteikt, kur pašlaik atrodas grāmata – plauktā vai pie lasītāja.

"ALISE 4i" atvieglo bibliotekāra darbu – tajā automātiski tiek uzrādīti kavētāji, kuri grāmatas neatdod bibliotēkā laikus, ir iespēja sūtīt atgādinājuma ziņu uz e-pastu vai pa pastu. Tagad jau ir ievadīti ap 800 eksemplāru, tomēr tā ir tikai neliela daļa no bibliotēkas fonda. Intensīvi strādājot, vienas darbdienas laikā var ievadīt līdz 50 eksemplāriem.

"ALISE 4i" piedāvā arī pārmaiņas bibliotēkas lietotājiem. Tiks izveidota vienota visa rajona bibliotēku lasītāju datu bāze. Izmantojot vienoto lasītāju karti, lasītājiem būs iespēja reģistrēties vairākās bibliotēkās un izmantot piedāvāto pakalpojumu klāstu. Programmā bibliotekāri varēs redzēt, ko lasītājs ņēmis lasīt un vai nav parādnieks kādā bibliotēkā. Lasītājiem, izmantojot programmu, būs iespēja jau iepriekš pasūtīt vajadzīgo grāmatu, iestāties rindā pēc kādas pieprasītas literatūras utt.

Liepājas rajonā notiek pašvaldību bibliotēku akreditācijas process, lielākā daļa, arī Dunalkas bibliotēka, jau ir akreditēta.

Akreditē mākslas un mūzikas skolas

Četras Liepājas rajona mākslas un mūzikas skolas nupat saņēmušas ekspertu slēdzienu par to, ka tās varētu tikt akreditētas uz nākamajiem sešiem gadiem.

Novembra beigās un decembra sākumā akreditācijas komisijas iepazinušās ar situāciju Aizputes Mākslas skolā, Pāvilostas Mākslas skolā un Mūzikas skolā un Priekules Mākslas un mūzikas skolā, pastāstīja Liepājas Rajona padomes Kultūras nodaļas vadītāja Ilga Skābarde.

Lai arī nepieciešamā dokumentācija nav saņemta, ekspertu slēdziens ir, ka visas mācību iestādes akreditējamas uz nākamajiem sešiem gadiem, jo atbilst visām nepieciešamajām prasībām.