Kurzemes Vārds

01:30 Sestdiena, 16. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Noskaidroti konkursa "Sējējs – 2008" laureāti
Viktors Ulberts

No Liepājās rajona tikai Viesturs Niedols, kurš vada Bunkas zemnieku saimniecību "Saules", šogad ir konkursa "Sējējs – 2008" laureātu vidū, liecina konkursa vērtētāju publiskotā informācija.

Pieteica daudz dalībnieku

Piektdien Rīgas Latviešu biedrības namā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un vides ministrs Raimonds Vējonis paziņoja konkursa "Sējējs – 2008" laureātus un citu nomināciju balvu saņēmējus – lauksaimniekus, lauku uzņēmējus, zinātniekus, jaunos zemniekus, mazpulcēnus, ģimenes lauku sētas, kā arī balvas "Par mūža ieguldījumu" ieguvējus. Šo apbalvojumu pasniegšana kļuvusi par vienu nozīmīgākajiem lauksaimnieku pasākumiem, bet laureāta nosaukums "Sējējs" – par priekšzīmīga darba apliecinājuma zīmi.

Šogad konkursā pirmo reizi piedalījās vienas ģimenes apsaimniekotas lauku saimniecības. Grupā "Ģimene lauku sētā" pavisam tika pieteikti 19 dalībnieki, savukārt par laureātiem atzina Jēkabpils rajona Rubenes pagasta piemājas saimniecības "Gulbji" saimniekus Ritu un Juri Skrējānus.

Jau otro gadu pasniedza balvu "Par mūža ieguldījumu". Šogad zemkopības ministrs to pasniedza piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Straupe" valdes priekšsēdētājam Imantam Balodim. Savukārt vides ministrs par nopelniem vides aizsardzībā šo balvu pasniedza Radiācijas drošības centra ilggadējam darbiniekam Guntim Liepam.

Konkursa grupā "Lauksaimnieciskā ražošana" laureāta nosaukumu saņēma Aizkraukles rajona Sērenes pagasta SIA "DK Daugava" īpašnieks Aigars Vaivars. Grupā "Saimniekošana laukos" par laureātu kļuva Liepājas rajona Bunkas pagasta zemnieku saimniecības "Saules" īpašnieks Viesturs Niedols. Par labāko grupā "Lauksaimnieku kooperācija" kļuva Ogres rajona Madlienas pagasta "Ķeipenes pagasta piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība", kuras vadītāja ir Iveta Liniņa.

Konkursa grupas "Zinātne lauku attīstībai" apakšgrupā "Zinātnieki" par darbu "Biodegvielu ražošanas un izmantošanas saimnieciski ekonomiskais vērtējums" laureāta nosaukumu piešķīra Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes profesoram, habilitētajam ekonomikas zinātņu doktoram Arnim Kalniņam. Savukārt apakšgrupā "Topošie zinātnieki" par laureāti atzina LLU Ekonomikas fakultātes lektori, ekonomikas zinātņu maģistri Ingunu Leibus par darbu "Individuālās uzņēmējdarbības uzskaites un nodokļu problemātiskie aspekti", darba zinātniskā vadītāja ir ekonomikas zinātņu doktore, profesore Īrija Vītola.

Par veiksmīgāko jauno zemnieku atzīts Saldus rajona Vadakstes pagasta zemnieku saimniecības "Dāvidi" īpašnieks Jānis Bartuševics.

Sumina arī jaunos

Jaunāko konkursa dalībnieku vidū konkursa grupā "Rītdienas sējējs – mazpulks" augstāko novērtējumu saņēma Pociema rajona mazpulka dalībniece Evija Kvante un tā vadītāja Edīte Melne.

Grupā "Videi draudzīga saimniekošana" galveno balvu saņēma zemnieku saimniecības "Upmaļi" saimnieki Dainis un Māra Bergmaņi no Kuldīgas rajona Rendas pagasta.

Grupā "Ekotūrisms" galveno balvu ieguva Ogres rajona zemnieku saimniecība "Ogrēni", kurā saimnieko Valentīna Gailīte.

Grupā "Dabas saimniecība" par labāko atzīta Valkas pagasta zemnieku saimniecība "Krastiņi", kuras saimnieks ir Tālis Lārmanis.

Katrā konkursa grupā vai apakšgrupā, tāpat kā pagājušajā gadā, ir tikai viens laureāts, kas saņem balvu 5000 latu apmērā, sudraba medaļu un diplomu. Konkursa grupai "Rītdienas sējējs – mazpulka dalībnieks" piešķirts kopējais balvu fonds 5000 latu. Katrā no konkursa grupām paredzēta arī viena atzinības balva 2000 latu apmērā un diploms. Pārējie konkursa otrās kārtas dalībnieki saņem veicināšanas balvas – dāvanu kartes 300 latu vērtībā un diplomu.

Zemkopības ministrija un Vides ministrija konkursu "Sējējs" kopīgi rīko kopš 1994.gada ar mērķi noteikt labāko ieguldījumu Latvijas lauku attīstībā.

Vai roņi pieveiks piekrastes zveju?
Pēteris Jaunzems

"Latvijā audzē lašus, lai pabarotu roņus," ar tādu būtībā sensacionālu paziņojumu par zivju krājumu atjaunošanai nepietiekami efektīvi iztērētajiem valsts naudas līdzekļiem Zvejnieku federācijas sapulcē savu vērojumu un secinājumu izklāstījumu uzsāka Zivju resursu aģentūras pētnieks Atis Minde. Viņš par zaudējumiem, ko zvejniecībai nodara roņi, interesējies jau daudzus gadus un šajā sakarībā piedalījies arī starptautiskos semināros Skandināvijā. Zviedrijā roņu pastrādāto nedarbu dēļ piekrastes zvejniecība samazinājusies par 90 procentiem. Vai mūsu piekrastniekus sagaida līdzīgs liktenis? Nereti taču gadās, ka izšķirošu sitienu saņem tieši no tās puses, kur tas mazāk ir gaidīts.

Par to, ka roņi iztukšo tīklus no lomiem un saplēš linumu, vēl pirms dažiem gadiem mūsu rajonā dzirdēja sūdzamies tikai pāvilostniekus, vērgalniekus un dažkārt arī liepājniekus, jo uz dienvidiem no Liepājas strauji peldošie zīdītājdzīvnieki, kas ir pārsteidzoši mobili un dienā, pārvietojoties ūdenī, spēj pārvarēt pat 70 kilometru, toreiz vēl parādījās retāk. Taču, roņu populācijai strauji pieaugot, tie savas uzturēšanās vietu robežas ievērojami paplašinājuši. Somijā secināts, ka pelēko roņu skaits gadā palielinās par 10 procentiem. Turklāt nekas netiekot darīts, lai vairošanos iegrožotu. Tieši otrādi: zinātnieki paziņojuši, ka populācija pagaidām netikšot ierobežota, par to tikšot domāts tad, kad tā būs sasniegusi galējo robežu. Zvejnieki gan nesaprot, kas ir galējā robeža, un uzskata, ka tad, kad roņu būs vairāk nekā zivju, jau būs par vēlu kaut ko darīt.

Ar roņiem šovasar vairākkārt sastapies piekrastē pie Pērkones strādājošais Valentīns Vasars. Tie nebaidoties no zvejnieka klātbūtnes un izvēloties savai maltītei galvenokārt lašus un mencas. Turklāt notiesājot zivis tik pamatīgi, ka saplēstajos tīklos paliekot tikai galvas un asakas. "Caurumi linumā ir tik pamatīgi, ka liekas, tur cauri izgājusi zemūdene," trāpīgi sacīja zvejnieks. Analogus novērojumus atstāstīja arī pāvilostnieks Jānis Petermanis un liepājnieks Vilnis Brikmanis. Bet Rīgas jūras līča zvejnieks Juris Dančauskis novērojis, ka roņi nosprostojot Lielupes grīvu un nelaižot nārstojošos lašus tur iekšā, bet izķerot un apēdot tos. Izņēmums neesot arī Daugavas grīva. Roņi laivā peldošo zvejnieku tur pavadot gluži kā delfīni.

Tīklu zvejā pret roņu nedarbiem pašlaik zvejnieku rīcībā nekādu pretlīdzekļu nav, taču tie tiekot diezgan neatlaidīgi meklēti. Pagaidām gan tas noticis visumā nesekmīgi. Izgudrotāju piedāvātie varianti zvejniekiem ir nepiepildāmi galvenokārt tāpēc, ka jauna tipa un materiāla tīklu izmaksas ļoti augstas. Zivju iepirkuma cenas ir zemas, tādēļ ar dārgiem rīkiem zvejot vispār neatmaksājas. Skandināviem šinī ziņā klājoties nedaudz labāk, jo tie iemanījušies nosprostot līču ieejas, bet iekšā palikušos roņus izķerot un izlaižot atklātā jūrā. Saudzība attieksmē pret pāridarītājiem ir jāievēro, jo to nosaka likums. Pētnieks teica, ka Baltijas jūrā roņu medības ir aizliegtas, Somijā un Zviedrijā tos drīkstot šaut tikai tad, ja dzīvnieks atrodas uz ledus vai sauszemes.

Diskusija izraisījās jautājumā par roņu nodarīto zaudējumu kompensāciju. Kas ar šiem jautājumiem nodarbojas un kā lai zvejnieks pierāda, cik lieli pāridarījumi viņu ir skāruši? Aktu sastādīšanas procedūra nav vienkārša, un faktiski to nav iespējams īstenot. Zivsaimniecības pārvaldes vadītājs Normunds Riekstiņš zināja sacīt, ka Eiropas Savienības atbalsts būs paredzēts roņiem nepieejamu zvejas rīku iegādei. Tāpat tiekot domāts par to, kādā veidā dzīvniekus atbaidīt no tīkliem. Taču pagaidām, ka uzsvēra zvejnieki, tiem neatliek nekas cits, kā tikai bezspēcīgi atgaiņāties, vicinot ar airi.