Kurzemes Vārds

14:25 Svētdiena, 20. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas Tēma

"Aizņēmums palīdzēja uzkrāt naudu"

Andrejs Rjabcevs, students, 25 gadi, ar savu hipotekāro kredītu, kuru bija ņēmis dzīvokļa iegādei uz 20 gadiem, ticis galā apmēram piecos gados. Viņš stāsta:

"Man bija apnicis īrēt dzīvokli. Atradu piemērotu variantu – remontējamu dzīvokli labā rajonā. Kredītu vēlējos lielāku, nekā vajadzēja dzīvokļa pirkšanai, lai varētu jauno mājokli izremontēt. Tā kopējā kredīta summa bija vairāk nekā 20 tūkstoši latu, ar mainīgu procentu likmi – tā tika pārskatīta ik pēc trim mēnešiem. Rezultātā man katru mēnesi bija jāmaksā bankai nauda amplitūdā no 136 līdz 240 latiem, jo procentu likme mainījās no 7 līdz 11. Reizēm tas bija diezgan negaidīti, lai gan sākumā kādu gadu maksājuma lielums nemainījās. Vēlāk aizbraucu strādāt uz Angliju, tad tam tik ļoti nesekoju līdzi un nespēju prognozēt, cik daudz naudas man atvilks."

Gaidīju, ka dzīve uzlabosies

"Man tas bija pirmais hipotekārais kredīts, taču nebija bail aizņemties, ne arī šaubu, vai varēšu to atdot. Radinieki un māte gan ļoti uztraucās un lūdza visu vēlreiz pārdomāt. Bet es biju pārliecināts, ka no algas varēšu kredītu segt. Gaidīju, ka viss ies uz priekšu, dzīve attīstīsies, paliks tikai aizvien labāka, ka nākotnē tā summa jau būs mazāk nozīmīga. Droši vien, ja es būtu palicis Latvijā, pašreizējā ekonomiskā situācija arī mani būtu ietekmējusi, bet, tā kā aizbraucu uz Angliju, maksājot kredīta saistības, no ekonomikas lejupslīdes necietu.

Lai dzīvokli izremontētu, ar bankas kredītu nepietika. Gāju vēl aizņemties pie līzinga kompānijām. Rezultātā bija tāds laiks, kad pat 70 procentu no manas algas aizgāja kredītmaksājumos – vienubrīd man bija jākārto trīs aizņēmumu saistības vienlaikus. Nebija viegli, bet es zināju, ka tam ir jātiek pāri. Es to apzinājos, meklēju papildu darbu, lai varētu vairāk nopelnīt. Izspiedu no sevis ārā vairāk!

Gadījās, ka lielo norēķinu dēļ man nebija naudas benzīnam vai autoapdrošināšanai. Tad gāju kājām. Tomēr es savus izdevumus kalkulēju un man bija skaidra apziņa, cik un ko varu atļauties – vai varu iet uz restorāniem, naktsklubiem, vai man ir vēl vairāk jāstrādā. Žurnālista darbā ir diezgan grūti paredzēt, kāda būs alga katru mēnesi. Ir bijis tā, ka algas dienā bijusi baiga vilšanās, bet citu mēnesi atkal saņēmu vairāk."

Līgumu lūdzu slēgt no jauna

"Bija arī reize, kad gāju uz banku slēgt no jauna līgumu un pagarināt kredīta termiņu uz pieciem gadiem – tas nozīmēja, ka mans mēneša maksājums saruka mazāks. Bet tad, kad nolēmu braukt uz Angliju, paņēmu kredītbrīvdienas. Tad man mainījās ik mēnesi maksājamā summa – toties tas, ko es nemaksāju tos trīs mēnešus no pamatsummas, man vēlāk it kā nedaudz pieauga uz ikmēneša maksājuma. Bet tās bija ļoti nelielas izmaiņas vēlāk – jo ar kredītiem kaitinošākais ir tas, ka, piemēram, no 170 ik mēnesi maksājamiem latiem varbūt tikai 40 latu ir pamatsummas atmaksa, pārējais ir procenti. Savukārt trīs mēnešos ietaupītie 120 lati uz 20 gadiem atstāj minimālu iespaidu.

Es jau zināju, ka ir iespēja nosacījumus mainīt, un gāju uz banku laikus. Mana attieksme bija un ir tāda, ka man par to nav jākaunas. Banka apmierina manas vajadzības, un es apmierinu bankas vajadzības. Situācija ir tāda, kāda ir, ko mēs varam darīt? Es nedomāju, ka tādēļ esmu bankai mazvērtīgāks klients, ja lūdzu kredītbrīvdienas. Manuprāt, arī bankai ir izdevīgāk, ja es pats eju uz sarunām, nevis bankai mani jādzenā rokā."

– Bet vai nav tā, ka ir kauns atzīties savā vājumā, nevarībā, arī – vai nav bailes, ka banka tavu grūto situāciju varētu izmantot, lai pievāktu gan tavu naudu, gan tavu dzīvokli?

Andrejs uzskata:

"Domāju, ka ir jābūt ļoti īpašiem apstākļiem, lai banka vēlētos noņemties ar mana īpašuma pārdošanu. Tad, kad strādāju Anglijā, arī radās problēma – vienubrīd manā kontā bija tukšums. Nebiju fiksējis, ka manai kredītlīnijai beidzies līgums. Taču šo gadījumu mēs ar banku atrisinājām ļoti vienkārši, sarakstoties e-pastā. Kredīts disciplinē – tu nevari ar dzīvi eksperimentēt, ja tev ir kredīts. Kredīts ir kā bērns – tev viņš vienkārši ir, un ir jāpabaro."

Kā melnā caurumā

"Nauda nebija galvenais iemesls, kādēļ devos uz Angliju. Pirmkārt, gribēju pārmaiņas, taču sapratu, ka citu darbu ar tādu atalgojumu, kāds man bija, Latvijā grūti būs atrast. Es vēlējos izvēdināt galvu, izmēģināt ko jaunu, kaut ko citu, izmēģināt, kā tas ir, strādāt ārzemēs, tikmēr, kamēr vēl esmu jauns un man nav ģimenes. Anglijā pavadīju divarpus gadu, sāku strādāt par viesmīli, bet beigās jau biju restorāna vadītāja vietnieks. Kredītam naudu pārskaitīju no Anglijas. Bija man tāda sajūta, ka nauda pazūd kā melnā caurumā: cik ieskaitu kontā, tik to noņem no konta.

Taču, kad atgriezos Latvijā, man jau bija skaidrs, ka gribu dzīvokli pārdot un doties uz Rīgu studēt. Sapratu, ka nevaru studēt, ja man kaklā ir hipotekārais kredīts. Dzīvokli veiksmīgi pārdevu, un tad arī uzreiz tiku vaļā no kredīta. Nauda arī palika pāri studijām un dzīvošanai. Es uzskatu, ka, gan ņemot kredītu, gan braucot darbā uz Angliju, esmu ieguvis ļoti labu pieredzi, tā bija liela skola. Iemācījos plānot dzīvi un pašdisciplīnu. Nenožēloju nevienu brīdi. Ja es to visu nebūtu izdarījis, es nebūtu tur, kur esmu. Sanāca tā, ka kredīts man palīdzēja sakrāt naudu. Es domāju, pasaulē kredīts ir parasta situācija. Es negribu nevienu biedēt. Manuprāt, ja to var atļauties un ja kredīts var nodrošināt vēlamo dzīves līmeni, tad – dari to!"

Andreja kredītņemšanas principi:

1. Apzināties, cik īsti pelni un kādi patiešām ir tavi izdevumi, lai apjēgtu, cik kredītā vari celt.
2. Ja tev ir liela alga, tas automātiski nenozīmē, ka vari ņemt lielu kredītu, jo bieži vien liela alga
nes līdzi arī lielus tēriņus.
3. Būt kontaktā ar banku. Nevis iet grūtībās ar nolaistu galvu un ierautu asti, bet neslēpt grūtus apstākļus, ar kuriem ir jārēķinās.

"Jaunu kredītu ņemt baidītos"

Andra Gertsona foto (meitenes profils melnā, Nils piedarināšot)
Nora Driķe

Liene (vārds mainīts), strādā reklāmas jomā, 26 gadi, alga – ap 400 latu mēnesī, stāsta:

"Pirmo kredītu paņēmu, kad studēju 2.kursā. Biju budžeta grupā. Man bija veselības problēmas, un es nevēlējos naudu visu laiku prasīt no vecākiem. Tādēļ ņēmu studējošo kredītu – 350 latu gadā. Man tas bija jāatdod septiņu gadu laikā, jāmaksā dažus, varbūt pat tikai nepilnus 10 latus mēnesī. Kad sāku strādāt, sapratu, ka gribu naudu atdot ātrāk. Un atdevu vienā gadā. Tā bija pozitīva pieredze.

Kad sāku normāli pelnīt, man vajadzēja iegādāt lietas iedzīvei –veļasmašīnai, televizoram un tamlīdzīgi. Sākām ar ledusskapi līzingā. To draugs ņēma uz saviem pleciem. Bet mēs izšķīrāmies, mantu sadalījām bez strīdiem. Un – man atkal vajadzēja gādāt lietas iedzīvei. Tā līzingā nopirku ledusskapi. Televizoru. Tikko beidzu maksāt aizņēmumu par datoru, bet nupat nopirku fotoaparātu. Mēdzu līzingu kārtot uz pusotru gadu. Veikalā parasti jau automātiski sastāda rēķinu, kāds būs maksājumu grafiks. Esmu aizņēmusies naudu arī ceļojumam.

Man ir bijis tā, ka vienlaikus jāmaksā divi aizņēmumi. Taču es sekoju tam, lai mēnesī atmaksājamā aizņēmumu kopsumma nepārsniegtu 50 latu. Es daru tā: sarēķinu visus neatliekamos izdevumus un ienākumus un skatos, cik paliks pāri. Par dzīvokli man jāmaksā līdz 150 latiem mēnesī. Es apzinos, cik jāmaksā par neatliekamajiem izdevumiem, un to, kas man sagādā prieku un bez kā nevaru iztikt – par mūzikas skolu, aerobiku.

Reti, tomēr ir gadījies, ka naudas pietrūkst pavisam, tad es iztikšanai aizņemos naudu no tuviniekiem vai draugiem, jaunas kredītsaistības ar iestādēm nekārtoju. Būtībā dzīvoju no rokas mutē. Pirms straujā inflācijas kāpuma man nauda palika pāri. Bet tagad tā vairs nav. Nekas nepaliek. Bet vismaz nepieciešamākais man ir. Jaunus kredītus gan baidītos ņemt, jo dzirdu, ka tagad visur samazina algas, bīstos zaudēt darbu."

Kaste:

Lienes kredītņemšanas principi

Izrēķināt visus ieņēmumus un izdevumus. Man ir zināmi jaunieši, kas sabojā sev dzīvi, nerēķinot, un tagad bēguļo no kreditoriem.
Padomāt, vai bez tās lietas, kuru gribu pirkt, patiešām nevaru iztikt. Nedomāju, ka televizors ik pēc pusgada jāmaina uz lielāku un plakanāku. Šis nav šikošanas laiks.
Ja rodas brīva nauda, cenšos pēc iespējas ātrāk samaksāt aizņēmumu.
Pirms aizņemšanās vajag aprunāties ar citiem, kas ir ņēmuši kredītus, kāda ir viņu pieredze – lai "neiegrābtos". Bez tam bankas var arī dot atvieglotus noteikumus, ja ir pozitīva kredītvēsture.

Puķes tukšā kafijas kārbā, uz materiālu kaudzes uzlikts radio un krēsli ar nodeldētiem paroceņiem. Šeit nešiko, tas ir skaidri redzams. Par smalku te varētu nosaukt vienīgi vadītāja ietilpīgo, lielo melno krēslu un varbūt laptopu. Andžejs (vārds mainīts), maza ģimenes uzņēmuma īpašnieks, 30 gadu, stāsta:

"Mana sieva aizgāja uz banku lūgt kredītu, kad mēs gribējām sākt savu biznesu. Viņai atteica. Tad aizgāju es un teicu: "Man VAJAG – nopirkt iekārtas!" Bankā saprata, ka es fufeli nelaižu. Aizņēmāmies 18 tūkstošus. Es biju aprēķinājis pēc mēneša apgrozījuma un pēc klientu pieplūduma, ka to varam atļauties – varam to samaksāt līdz ar nagiem. Risks nenormāls. Bija brīdis, kad bijām mīnusā.

Kredītu ņēmām tikai uz diviem gadiem un to jau esam nokārtojuši. Bet mums tajā brīdī veicās pavisam labi, un es uzskatīju – ja tagad to nedarīsim, vēlāk būs par vēlu. Arī tagad klājas labi, bet vienmēr jau gribas vēl labāk. Taču tagadējā ekonomiskajā situācijā gan es padomātu. Zinu, ka būs grūtāk. Iekārtas pērkam joprojām, bet jau par nopelnīto naudu.

Atzīšos, ka esmu joprojām aizņēmies arī no privātām personām. Un man joprojām ir jāmaksā. Faktiski visu peļņu, kas paliek pāri, atmaksāju aizņēmumos. Arī dzīvokli pirkām uz kredīta. Bet tad arī – jau pērkot, izdomāju, kā to nopirkt par vairākiem tūkstošiem lētāk. Cenšos iekļauties samaksas termiņos, un redzu jau gaismu tuneļa galā. Grūti ir – jā. Ja kas paliek pāri, ar to dzīvoju. Pats braucu ar 20 gadu vecu mašīnu. Uzņēmums man ir viss, pats strādāju līdz pusnaktij un ilgāk. Pēc tam mājās sēžu, ne ar vienu nerunāju un pārdomāju, kā izdevīgāk visu risināt. Tad varu iet pie miera un nav naktī jāmurgo.

Manuprāt, ņemot kredītu, ir jādomā par priekšdienām. Nevar dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Piemēram, ņemt mašīnu uz kredīta ir muļķība. Šodien tev tā ir, rīt tev tā jau varbūt būs nozagta. Tu gribēsi dzīvot arī vēlāk! Esmu pārliecināts, ka banka, ja redz, ka esi bijis godīgs, nāk pretī. Arī man pašam ir palīdzēts. Problēmas esam pārrunājuši pat pa telefonu."

Kaste:

Andžeja kredītņemšanas principi
1. Līgums kārtīgi jāizlasa.
2. Domā līdzi, ko dari, un izdomā, vai tiešām tev tā manta vajadzīga.
3. Aprēķini, vai spēsi naudu atdot un vai tev būs atkāpšanās ceļš.