Kurzemes Vārds

00:32 Trešdiena, 22. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Ekonomika

Arvien vairāk uzņēmumu slīgst maksātnespējā
Sarmīte Pelcmane

Kā zināms, valdība tikko kā dūri galdā cirtusi dokumentu, ko pati lepni dēvē par ekonomikas stabilizācijas plānu, un Saeima uz karstām pēdām to apstiprinājusi. Taču uzņēmēju aprindās šis plāns, kas paredz nodokļu ievērojamu palielinājumu, ir radījis satraukumu, bet daļā sabiedrības pat raisījis paniku, liekot pamatoti bažīties, ka aizvien lielākais nodokļu slogs ekonomiskās krīzes laikā var to vēl vairāk saasināt. To, ka uzņēmējdarbībā klājas arvien grūtāk, mēs jūtam visi, jo cits pēc cita pazūd uzņēmumi, samazinās darbavietu skaits un palielinās bezdarbs. Taču, iespējams, vēl nemaz neapzināmies, cik patiesībā dziļa ir bedre, kuras malā balansējam.

Papētot šogad pieteikto uzņēmumu maksātnespējas sarakstus, laikraksts konstatēja ļoti nepatīkamu ainu – proti, maksātnespējas process uzsākts arī daudziem jo daudziem uzņēmumiem Liepājā un rajonā. Un tas var nozīmēt vēl vairākkārt lielāku darbavietu zudumu vistuvākajā laikā ar visām no tā izrietošajām sekām.

Kritiskās nozares

Maksātnespējas aģentūras datu bāzē tās tūkstošiem garajā maksātnespējas pieteikumu sarakstā meklējām tieši šogad pieteiktos Liepājas uzņēmumus un diemžēl ieraudzījām tos lielā daudzumā, kopā ar rajona bēdubrāļiem – ne desmitos, bet simtos skaitāmus.

Protams, uzņēmuma maksātnespēja ne uzreiz nozīmē tā bankrotu, jo maksātnespējai iespējams arī cits risinājums, piemēram, uzņēmuma sanācija. Par to jālemj maksātnespējīgā uzņēmuma kreditoriem. Tomēr pieredze rāda, ka tikai retajam izdodas panākt parādu māktā uzņēmuma laimīgu atveseļošanu. Pēdējais spilgtākais un arī sāpīgākais piemērs liepājniekiem – slēgtā maizes ražotāja "JLM Grupa" tikko notikusī kreditoru sapulce, kas lēma sākt uzņēmuma bankrotu.

Neapšaubāmi, katra liepājnieku interesēs būtu jebkuram no maksātnespējai pieteiktajiem uzņēmumiem vēlēt veiksmi problēmu atrisināšanā un darbības turpināšanā. Citādāk – arvien sarūkot uzņēmumu un darbavietu skaitam, kas tad maksās nodokļus, veidos pilsētas ieņēmumus un budžetu, lai varētu uzturēt Liepājas infrastruktūru, kultūru, sportu utt., galu galā – attīstību? Visbeidzot – ja vairs nebūs uzņēmumu, strādājošo un nodokļu ieņēmumu, no kā valsts maksās pabalstus bezdarbniekiem?

Atgriežoties pie maksātnespējai pieteikto uzņēmumu šokējoši plašā pulka (tā kā Maksātnespējas aģentūras datu bāze ir publiski pieejama, nelielu daļiņu no tiem situācijas raksturošanai uzskaitījām pievienotajā tabulā), uzskatāmi redzamas kritiskā situācijā esošās nozares – galvenokārt mazā biznesa, apkalpojošās sfēras pārstāvji un arī pa kādam ražotājam. Veikalnieki, celtnieki, auto tirgotāji un remontētāji, būvmateriālu pārdevēji, kokmateriālu pārstrādātāji, mēbeļnieki, sabiedriskās ēdināšanas organizētāji, izklaides industrijas pārstāvji u.c.

Maksātnespējīgo rindās vēl īpaši nemana nekustamo īpašumu firmu pārstāvjus un projektu attīstītājus, taču uzblīdušais burbulis šajā tirgus segmentā ir plīsis un, jādomā, ilgi nebūs jāgaida.

Bezdarbs neapturami palielinās

Bez tam mēs taču zinām, ka uzņēmumi mēdz pazust bez jebkāda iepriekšēja maksātnespējas pieteikuma – tos gluži vienkārši šādu vai tādu iemeslu dēļ likvidē. Gluži tāpat kā šā gada sākumā britu koncerns negaidīti apturēja savas ražotnes Liepājā "IG Latvija" un "Balt IG", kā Eiropas Savienības diktētās cukura reformas dēļ darboties pārstāja Liepājas Cukurfabrika, bet sev vien zināmu iemeslu dēļ ražošanu pātrauca "Liepājas kafija" utt.

Pa vienai vien pazūd Rīgas firmu filiāles. Piemēram, pēc galvaspilsētā mītošās vadības rīkojuma vienurīt negaidīti tika aizslēgts būvmateriālu veikals "Nelss", bet sakarā ar to, ka metropolē bankrotēja firma "Topo centrs", arī Liepājā pazuda tās veikaliņš. Tādu piemēru ir biedējoši daudz.

Vēl jāņem vērā, ka darba vietas tiek zaudētas arī uzņēmumos, kas turpina darboties, bet sašaurina ražošanu. Piemēram, šogad tekstilražošanas akciju sabiedrībā "Lauma Lingerie". Jāteic, ka ražošanas procesa optimizācija un darbinieku skaita samazināšana taupības nolūkos, tāpat arī produkcijas noieta sarūkošā apjoma dēļ notiek daudzos Liepājas uzņēmumos.

Tāpēc kāds tur brīnums, ka bezdarba līmenis turpina palielināties un, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas nodaļas ziņām, mūsu pilsētā tas novembrī jau sasniedzis 6,8 procentus (oktobrī bija 6,1 procents). Reģistrēto bezdarbnieku skaits novembrī Liepājā sasniedza 2739 (oktobrī – 2445). Savukārt reģistrēto bezdarbnieku skaits Liepājas rajonā no 1163 oktobrī palielinājies līdz 1262 novembrī, veidojot bezdarba līmeņa rādītāju 6,9 procentu apjomā.

Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Baiba Paševica norāda: kaut arī valdības vidējā bezdarba prognoze nākamajam gadam ir 8,1 procents, pilnīgi iespējams, ka atsevišķos mēnešos bezdarbs valstī var sasniegt 10 un vairāk procentu. Bez tam neoficiālais bezdarbnieku skaits arvien ir lielāks, jo dažādu iemeslu dēļ daļa bez darba palikušo nereģistrējas un tādējādi netiek uzskaitīti.

Pēc tumsas nāk gaisma

Bet varbūt nemaz nav tik drūmi, pastāv arī uzskats, ka tieši krīze ir tā, kas liek ekonomikai attīrīties no nevajadzīgā vai vienkārši vājākā, mudina cilvēkus sasparoties un meklēt jaunas iespējas. Varbūt bez ierastās siltās vietiņas palikušo ļaužu starpā ir tādi, kas izmēģinās spēkus paša biznesā un atklās sevī neīstenotu potenciālu. Tāpat iespējams, ka daži no maksātnespējīgo vai bankrotējušo uzņēmumu īpašniekiem jau raduši spēku vietā izveidot citu biznesu – bez parādu nastas un ar jaunu skatu uz dzīvi. Dažs labs mazais būvniecības uzņēmums jau to izdarījis. Krīzēm esot ne tikai mīnusi, bet arī savi plusi.

Neapšaubāmi, nākamais gads nebūs no vieglajiem, jo tautsaimniecības izaugsme, visticamāk, nenotiks. Krītošā pirktspēja negatīvi ietekmēs gan tirdzniecību, gan izklaides industriju, gan sabiedrisko ēdināšanu, gan dažādu pakalpojumu nozares. Dārdzība Latvijā un dzīves līmeņa kritums Rietumvalstīs var mazināt tūristu plūsmu. Bet vissmagāk klāsies ražotājiem, jo pieprasījums pēc produkcijas samazinās gan vietējā, gan ārvalstu tirgū, kamēr palielināto nodokļu un kārtējo reizi padārdzināto energoresursu dēļ izmaksas palielinās.

Iespējams, liepājnieku neziņas mokas par turpmāko var mīkstināt tas, ka Liepāja joprojām ir līdere valstī rūpniecības apjomu un eksporta rādītājos. Arī patīkami uzzināt statistiku par mūsu pilsētā joprojām aizvien lielāko vidējo algu, kas 2008.gada deviņos mēnešos te palielinājusies straujāk nekā vidēji Latvijā un šā gada trešajā ceturksnī sasniegusi vidēji 416 latu.

Speciālisti prognozē, ka arī turpmāk labs izaugsmes potenciāls saglabāsies ar infrastruktūru saistītajai būvniecībai un pakalpojumiem. Tāpat transporta nozare varētu būt plusos, jo tranzīta kravas izmantos gan ostas, gan dzelzceļu, un tas vieš cerību tieši Liepājai.

Tāpat atcerēsimies, ka par spīti ekonomiskajai krīzei Liepājā parādās arī jaunas darba vietas kā veikalā "Depo", uzņēmumos "Trelleborg", "Baltik IT" u.c.

Un cerēsim, ka tās ir tikai baumas par lielajām problēmām, kas it kā sagaidot mazās bankas, no kurām lielos apmēros aizplūstot nauda, kā arī tas, ka viens otrs no Liepājas varenākajiem biznesmeņiem tā ieslīcis miljoniem lielos kredītos, ka impērija tūlīt var sabrukt kā kāršu namiņš, un arī tas, ka dažam labam vērienīgam projektam pie durvīm jau klaudzina ūtrupes āmurs. Ticēsim un cerēsim, ka tās ir tikai negāciju kaislības un skauģu runas. Bet, ja ne, tad neko darīt – nāks laiks, nāks padoms.

Priekšlaikus neuztrauksimies arī par pesimistu prognozēm, ka pēc nodokļu palielinājuma legālās naudas tērcīte pavisam apsīks un cerētā ieguvuma vietā valsts budžetā ienākumi varētu vēl divkārt sarukt.

Galu galā – ekonomiskās krīzes pasaulē nav jaunums, tās ik pa laikam satricina mierīgo dzīvi, jo neviens uzplaukums nav mūžīgs, tas vienmēr mijas ar lejupslīdi. Tāpat kā pēc jebkuras lejupslīdes agrāk vai vēlāk atkal seko augšupeja.

Domas

Uzņēmējs, akciju sabiedrības "UPB" prezidents Uldis Pīlēns: "Ekonomikas tā sauktā glābšanas programma, manuprāt, ir saturiski absurda, stabilitāti un attīstību neveicinoša pašā būtībā."

Uzņēmējs, akciju sabiedrības "Liepājas papīrs" prezidents Jānis Vilnītis: "Kā valdība konkrēti atbalstīs eksporta veicināšanu? Mēs nekādu atbalstu līdz šim neesam saņēmuši. Vispirms būtu jāsamazina daudzo kontrolējošo institūciju skaits un jāpadara tās no represīvām par biznesu saprotošām un atbalstošām."

Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš: "Pieņemtais Latvijas ekonomikas stabilizācijas plāns viesīs korekcijas valsts tālākajā attīstībā, tikai pašlaik vēl grūti prognozēt, kā – ar plusa vai mīnusa zīmi."

Liepājas Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis: "Globāli finanšu satricinājumi vienmēr visus ir ļoti rūdījuši un likuši mācīties. Tāpēc katrs uzņēmējs daudz rūpīgāk seko līdzi tirgum, domā vairāk par sava uzņēmuma produktivitāti, meklē jaunas idejas un iespējas sava biznesa saglabāšanai un attīstībai."