Kurzemes Vārds

04:08 Ceturtdiena, 17. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Brīvbrīdis

Dvēseliskas melodijas svētku gaidīšanas laikā

Liepājas Simfoniskais orķestris un viesdiriģents Aleksandrs Viļumanis liepājnieku svētku priekam sagatavojuši koncertu "Adventa laiks". Klausītāji tiek gaidīti šodien pulksten 19 Graudu ielas koncertzālē, nevis Sv.Jāzepa katedrālē, kā bija plānots, jo dievnamā notikušas ķibeles siltumapgādē.

Koncertā skanēs P.Barisona, P.Vaska, L.Garūtas, Dž.Rosīni, F.Šūberta, P.Čaikovska, R.Vāgnera, E.Valteifela un vairāku citu komponistu skaņdarbi, kā arī tradicionālās, katra sirdij mīļās Ziemassvētku melodijas jaunā, talantīgā tenora Andra Kanniņa (Rīga) dziedājumā.

Koncerta programmu atlasījis un izvēlējies viesdiriģents Aleksandrs Viļumanis, kurš ir iemīļots diriģents gan Liepājas publikai, gan arī pašiem orķestra māksliniekiem. Viņš ir arī tas, kurš laika gaitā līdzi atvedis arī jaunus talantīgus dziedātājus, kas vēlāk izauguši par pasaules klases zvaigznēm. Maestro Viļumanis sarunā ar "Kurzemes Vārdu" atzinās: "Man patīk Liepāja, un es vienmēr ar prieku šurp braucu. Jums ir labs orķestris un brīnišķīga publika. Šo koncertprogrammu veidojot, balstījos uz svētku noskaņu, akcentu liku uz latviešu komponistiem. Piemēram, Pēteris Vasks man personiski uzticēja sava skaņdarba "Musica adventus" nošu partitūru. Jā, man ir prieks, ka esmu varējis liepājniekus iepazīstināt ar jauniem talantiem. Savulaik pie jums atvedu Aleksandru Antoņenko, Maiju Kovaļevsku, Elīnu Garanču un vēl citus – tagad viņi jau dzied uz pasaules operskatuvēm, arī "Metropoliten". Šoreiz esmu atvedis vēl vienu jaunu talantu – dziedātāju, kas apveltīts ar liriski dramatisku balsi, tenoru Andri Kanniņu. Paredzu, ka, kārtīgi strādājot, viņš var ierindoties starp latviešu jaunajām zvaigznēm."

Andris Kanniņš tikai pērn beidzis Latvijas Mūzikas akadēmiju profesora Arvīda Lustes vokālajā klasē un turpina studijas maģistrantūrā. Tomēr jau tagad viņš pieņemts Nacionālajā operā par stažieri, kas pats par sevi liecina par viņa vokālo spēju novērtējumu. Jaunais solists jau debitējis Pjetro Maskaņji operas "Klērfontēnas vīna dārzs" uzvedumā.

Interesanti, ka Andra Kanniņa ceļš uz operskatuvi bijis netradicionāls, proti, bez mūzikas skolas izglītības. To viņš apstiprināja arī "Kurzemes Vārdam": "Mūziku sāku mācīties un arī pirmo operu noskatījos tikai 18 gadu vecumā. "Tā bija "Traviata" Nacionālajā operā, un tad es aizmigu (smaida). Vidusskolā mums mūzikas stundu nebija. Mūzikas pasaulē mani būtībā ievirzījis zēnu kora studijas "Auseklītis" vadītājs Eduards Grāvītis un vokālā pedagoģe Lauma Ābele (starp citu, kādreizējā liepājniece – I.I.). Manā ģimenē nav neviena cita, kas nodarbotos ar mūziku. Pats to nepiedzīvoju, bet mamma stāstīja, ka mans vectēvs esot vienmēr visus pārsteidzis un fantastiski spēlējis ar lociņu uz vienkārša zāģa. Mācīties dziedāt sāku privāti, pēc tam divus gadus mācījos Mūzikas akadēmijas kursos, bez tiem, protams, nekad akadēmijā netiktu. Tagad turpinu mācīties no lielajiem meistariem, arī klausoties internetā, audio, skatoties video. Pašlaik mans lielākais sasniegums ir tas, ka esmu pieņemts Nacionālajā operā par stažieri un mācos galveno lomu Doniceti operā "Mīlas dzēriens". Ceru, ka man dos iespēju to arī nodziedāt."

Ne mazāk interesanti ir tas, ka pirmā loma šajā operā bijusi arī Ingum Pētersonam. Gan tā laika, gan šī jaunā "Mīlas dzēriena" iestudējuma (tas pirmizrādi piedzīvos nākamgad februārī) muzikālais vadītājs un diriģents ir Aleksandrs Viļumanis.

Bet tagad koncertā Liepājā Andris Kanniņš kopā ar mūsu Simfonisko orķestri dziedās septiņas skaistas dziesmas. To starpā būs Leonīda Vīgnera ļoti reti dzirdētā brīnišķīgā "Šūpļa dziesma", Pētera Barisona "Dievnamā", Franča Šūberta "Ave Maria", Sezāra Franka "Panis Angelicus", Riharda Vāgnera "Eņģelis" no dziesmu cikla "Pieci Matildes Vēzendonkas dzejoļi", kā arī tradicionālās Ziemassvētku dziesmas "Ak, eglīte!", Franča Grūbera "Klusa nakts, svēta nakts" un vēl citas.