Kurzemes Vārds

23:25 Svētdiena, 31. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Apkure

Vai siltums tiešām kļūs lētāks?
Kirils Bobrovs

Uzņēmumā "Liepājas enerģija" notika preses konference. Plānotie kontrolskaitļi nākamajam gadam ir visai iespaidīgi un izraisa nopietnas pārdomas. Bet aiz visa tā nevar neredzēt visai pilsētai aktuālas problēmas. Tieši par to liecināja arī uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Anatolijam Suškovam uzdoto jautājumu raksturs. Vēl lieta tāda, ka uz tikšanos atnākušie žurnālisti ir parasti pakalpojumu patērētāji ar attiecīgās domāšanas niansēm, nevis objektīvi novērotāji no malas. Šādā situācijā arī kopsaucēju rast grūti.

Pagājušajā gadā

Attīstībā ieguldīti vairāk nekā divi miljoni latu. Visi galvenie uzdevumi izpildīti. "Kurzemes Vārds" bieži rakstījis gan par maģistrālo cauruļvadu nomaiņu siltumtrasēs, gan par siltuma avotu, arī TEC pilnveidošanu. Par to laikrakstā savas domas pauduši ne tikai "Liepājas enerģijas" vadītāji un speciālisti. Apaļa summa iztērēta brauktuves seguma atjaunošanai. Par šo panākumu kalngalu droši vien var uzskatīt jauno jaudīgo katlu, kas ierīkots katlumājā Tukuma ielā. Svarīgi, ka vasarā tagad iespējams visu pilsētu pievienot vienam no diviem lielākajiem avotiem. Pat pie rekonstruējamiem objektiem garāmejošie cilvēki apstājas, lai palūkotos, kas tur notiek.

Ne visi varēja operēt ar skaitļiem, un tie arī neinteresē kuru katru. Patērētājs ir un paliek patērētājs. Viņam ir sava psiholoģiska nostādne, un reizēm visai sirdīga, sak, siltums pie mums ir pārāk dārgs, lūk, tur tā vaina. Jo vairāk tuvojās rudens, jo biežāk vienkāršie liepājnieki domāja par to, kas viņus sagaida jaunajā apkures sezonā. Jo vairāk tādēļ, ka no oktobra kārtējo reizi palielināja maksu par vienu megavatstundu enerģijas. Starp citu, gada nogale, par laimi, atkal bija silta. Tā iedzīvotāji nedaudz ietaupīja, bet uzņēmums, gluži otrādi, samazināja ražošanas apjomu un attiecīgi arī savus ieņēmumus. Un vēl kāds faktors: vēl nav precīzi apkopoti dati par gadu, taču A.Suškovs teica, ka sagaidot un cerot uz nulles rezultātu, tas ir, bez zaudējumiem. Tas, starp citu, arī ietilpa aprēķinos. Citiem vārdiem sakot, jāsākas jaunai ērai.

Jauns optimisms

Šogad, kā jau rakstīts, uzņēmuma attīstībā un efektivitātes paaugstināšanā ieguldīs 5,83 miljonus latu. Šis skaitlis ir galīgs un nemainīgs. Varam vienīgi precizēt, ka no šiem līdzekļiem 2,2 miljoni latu jāizlieto visa tīkla un katlu saimniecības rekonstrukcijai, tieši tikpat, cik pērn, bet 3,6 miljoni paredzēti koģenerācijas iekārtas ierīkošanai. Tie būs divi bloki ar četru megavatu jaudu katrs. Ja 2010.gadā tos nodos ekspluatācijā, tad atkal radīsies iespēja pārdot elektroenerģijas pārpalikumu kopējā tīklā un uz šo ieņēmumu rēķina pazemināt siltuma tarifu. Pazemināt to var arī parastā veidā, pienācīgi sakārtojot jau esošās komunikācijas.

Šāda pieredze jau ir. Pēdējos trīs gados daudzos trašu posmos nomainītas caurules, tagad tām ir droša rūpnieciska izolācija. Bez tam tās atsevišķās vietās nomainīja ar mazāka diametra caurulēm vai optimizēja ieguldīšanas shēmu, saīsinot trases. Daudzas katlumājas pārkārtotas darbam automātiskajā režīmā. Tas viss samazināja zudumus, samazināja izdevumus, un, galvenais, tika ņemts vērā, aprēķinot pēdējos tarifus. To paaugstināšana gāzes dārdzības dēļ bija mazāka, ņemot vērā iegūto ekonomiju. Diemžēl ne katrs patērētājs tajā iedziļinās, ielāgojot tikai vienu: apkure pilsētā kļūst dārgāka.

Izrādās, ir arī citi ceļi "Liepājas enerģijas" pakalpojumu palētināšanai. Piemēram, runas par biodegvielas izmantošanu bija dzirdamas jau sen, taču bez īpaša entuziasma, kamēr neuzklausīja īstus speciālistus, kamēr uzņēmuma pārstāvji neapmeklēja Somiju un savām acīm nepārliecinājās, kā tas notiek tur. Liels šķeldas apjoms – tas vēl nav šķērslis. Somiem arī šķeldu piegādā automāts. Bet ja arī mums sanāks? Jebkurā gadījumā pašlaik skaidri jaušams vēl viens siltuma zudumu samazināšanas ceļš.

Interese nemazinās

Vesela virkne jautājumu radās arī attiecībā uz biodegvielas izmantošanu. Pirmkārt, kas tas tāds? Tā ir koksne, šķelda, skaidas, sasmalcināti zari. Protams, tā ir gan specifiska tehnoloģija, gan celtniecības un montāžas darbi. Pieņemsim, ka visus jauninājumus varēs ieviest pašreizējā TEC. Tiesa gan, pagaidām runa ir par izpētes stadiju. Otrkārt, noteikti jāseko konkursam par projektēšanu, bet pēc tam pašai projektēšanai. Dabiski, atkal būs vajadzīgi līdzekļi un laiks.

Kur ņemt naudu? Pašreizējā budžetā tā vēl nav paredzēta. Tas ir rītdienas jautājums. Tādēļ pie kafijas tases "Liepājas enerģijas" vadītāji un žurnālisti kopīgi iedziļinājās problēmā. Runāja arī par bankām. Jā, arī konkursu par līdzekļu piesaistīšanu vajadzēs sarīkot. Tā ir plaši zināma prakse. Runāja arī par Eiropas naudu. Tādēļ valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs skāra vēl divus potenciālus projektus uz šīs bāzes. Tiesa, pagaidām vēl nav galīgo lēmumu. Acīmredzot tie būs pavasarī. Pirmkārt, tā ir jau minētā koģenerācija ar biomasu, otrkārt – "Siltumapgādes efektivitātes paaugstināšana". Pēdējo veido tīkli un siltuma ražošans. Gaidīsim.

Taču šeit vēl var rasties jautājums par līdzfinansēšanu. Šeit preses konferences dalībnieki atcerējās pat prezidentu Valdi Zatleru. Tieši viņš sacīja, ka mēs slikti mācāmies izmantot Eiropas fondus. Taču sabiedrībā "Liepājas enerģija", kā mēs jau redzējām agrāk, pat ar visbirokrātiskāko dokumentu sagatavošanu tiek galā visai sekmīgi.

Bez apsaimniekotājiem

Šādās tikšanās reizēs kaut kā garlaicīgi bez namu pārvalžu, to nedaudzo jauno konkurentu un daudzo dzīvokļu biedrību pārstāvjiem. Taču atkal iztikām. Kaut gan daudzi siltuma patērētājiem aktuāli jautājumi tiek risināti tieši kopā ar viņiem, viņi taču atbild par visu aiz jebkura nama sienām notiekošo! Kas izolēs caurules pagrabtelpās? Kam vajadzētu iniciēt energoauditu, kas panāks siltummezgla optimālu izmantošanu. Un tā kā bija minētas konkrētas adreses, tad apsaimniekojošo subjektu atbildes ļoti noderētu.

Starp citu, namu pārvaldēm var pajautāt, kā tās tiek galā ar siltumenerģētiķu piegādāto rēķinu samaksu. Jo pēdējā laikā reizēm pavīdēja viedokļi, ka gaidāmas vēl nez kādas grūtības. Taču A.Suškovs atbildēja pats. Situācija aptuveni šāda: pašlaik saņemti ne mazāk kā 95 procenti līdzekļu, pārējais parasti pienāk ar nelielu aizkavēšanos. Taču sankcijas pagaidām nav pielietotas. Droši vien vērtīgāka ir laba sadarbība un cilvēciskums savstarpējās attiecībās. Jaunās ekspluatācijas firmas norēķinās ļoti akurāti.

Un dažādi šķietami sīkumi

Bija arī tāds jautājums: kādēļ palielinājās siltuma patēriņš Ugāles ielā 6? Kā uz to lai atbild? Ir taču jāzina, kas ir un kas nav paveikts. Taču, kā apliecināja valdes loceklis Andris Štāls, maksa šajā namā, kas ir 1,23 lati par kvadrātmetru, ir ja arī ne vidējā, tad arī raksturīga vairumam namu. Bet ir arī nami ar līmeni 60–80 santīmu. Vispār maksa ir atšķirīga. Vēl ir arī nami ar kailajiem skaitītājiem bez jebkādas regulēšanas iespējas. Tika minētas arī citas pilsētas. Taču Rēzeknē un Daugavpilī ir aukstāks nekā pie jūras. Tarifi tur zemāki, bet maksāt nākas vairāk. Nevar sacīt, ka karstā ūdens piegādes pārtraukšana naktī visur dotu vienādu efektu. Labi, ja būtu pareiza prognoze perspektīvā. Jo pirms dažiem gadiem neviens nevarēja paredzēt, ka gāze kļūs trīskārt dārgāka. Un dīvaini, ka neviens vairs nevaicā par ūdens cirkulācijas izdevumiem.

2009.gadā ieplānots patērēt:

– siltumtrašu remontam – 369 000 latu;
– jaunajām iekārtām – 873 000 latu;
– citiem projektiem – 594 000 latu.