Kurzemes Vārds

22:35 Svētdiena, 31. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Jaunumi

Liepājas mediķi sašutuši par samazināto finansējumu

Liepājas domes Veselības aprūpes komisijā, apspriežot jautājumu par valsts finansējumu liepājnieku ambulatorajai aprūpei, pilsētas mediķu pārstāvji pauduši neizpratni par Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras Kurzemes nodaļas slimokases nepiešķirto finansējumu vairākām liepājniekiem vitāli svarīgām veselības aprūpes vajadzībām – dežūrārsta uzturēšanai, speciālistu izmeklējumiem, rentgenoloģisko izmeklējumu veikšanai tuberkulozes slimniekiem. Sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone informējusi, ka VOAVA Kurzemes nodaļas vadītājai Dzintrai Eglītei nosūtīta vēstule ar aicinājumu pārskatīt piešķirtās kvotas ambulatoriem izmeklējumiem Liepājā pirmajam ceturksnim un sniegt paskaidrojumus par tā sadalījumu. Kopš 5.janvāra vairs nav dežūrārsta, jo VOAVA nav pagarinājusi līgumu par ārsta prakses uzturēšanu Jaunliepājas Primārās veselības aprūpes centrā. Tāpēc domes Sabiedrības veselības daļa un Veselības aprūpes komisija nosūtītajā vēstulē lūdz skaidrojumu Dzintrai Eglītei, kuras kompetencē ir sadalīt valsts piešķirto finansējumu. Vēstulē arī pausta neizpratne, kur palicis valsts garantētais finansējums tuberkulozes pacientu sākotnējai rentgenoloģiskai izmeklēšanai. Liepājas Veselības aprūpes komisijas rīcībā esošie dati rāda, ka kvotu samazinājums speciālistu izmeklējumiem Liepājas pilsētā samazināts par 40 procentiem un vairāk, lai gan citos valsts reģionos tas samazināts 20 procentu apmērā. "Šajā situācijā skaidri redzams, ka ir nopietni apdraudēta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība Liepājā pašos pamatos," uzsvērts vēstulē.


Valsts netiek vaļā no kapitāldaļām
Viktors Ulberts

20.februārī jau trešo reizi pubkliskā izsolē tiks mēģināts pārdot valstij piederošās SIA "Liepājas sērkociņi" kapitāldaļas, rāda paziņojums oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Valstij pieder 10,62 procenti no uzņēmuma kapitāla, taču jau divās iepriekšējās izsolēs nevienam par tām nebija intereses. Vienas kapitāldaļas nominālvērtība ir 17 latu, tāpēc vienas valsts kapitāldaļas nosacītā cena noteikta 42,61 lats. Valsts kapitāldaļu paketes nosacītā cena izsolē būs 123 952 lati, un samaksa būs jāveic tikai latos.

Jau 2007.gada septembrī ražošana SIA "Liepājas sērkociņi" tika pārtraukta, lai gan uzņēmums tikai pusgadu iepriekš bija veiksmīgi īstenojis sanācijas plānu un atguvis maksātspēju. Ražošanas pārtraukšana, visticamāk, saistīta ar jauno īpašnieku interesēm. SIA "Liepājas sērkociņi" pieder uzņēmumam "Latvian Match", par kura īpašnieku 2007.gada septembrī kļuva firma "Rītava holdings", kurā savukārt 90 procentu pieder uzņēmējam Rafaelam Deiftam, kurš pazīstams arī kā "Parex bankas" mazākumakcionārs. Viņš ir izveidojis holdingkompāniju "Dominante Capital", kuras galvenā darbības joma ir nekustamā īpašuma, industriālo platību un loģistikas projektu attīstība.

Jaunie saimnieki jau bija prezentējuši ieceri rūpnīcas teritorijā piecu hektāru platībā tuvākajos gados attīstīt jaukta tipa apbūvi, investējot vairākus desmitus miljonus latu. Vēsturiskās ēkas tiktu saglabātas, tās pārprojektējot un modernizējot. Tiesa, ne viens vien uzņēmējs prognozē, ka ekonomiskās krīzes laikā tikai retais riskē īstenot vērienīgus projektus, tādēļ arī "Liepājas sērkociņu" vietā dzīvojamās mājas un biroju ēkas liepājnieki, visticamāk, nemaz tik drīz neieraudzīs.

Serviss sarūk

Martā no darba paredzēts atbrīvot "Baltic Motors" autosalona 16 darbinieku – tāda informācija ir Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles rīcībā. Jau rakstīts, ka automašīnu tirgus krituma dēļ auto mazumtirdzniecības uzņēmums "Inchcape" nolēmis Latvijā slēgt vairākas tirdzniecības vietas. Jau februārī tiks slēgti "Mazda" un "Ford" saloni Liepājā un Ventspilī. Liepājā "Ford" centru atklāja 2006.gada nogalē, tajā investēti 1,5 miljoni eiro. Turpmāk "Ford" un "Mazda" automašīnu īpašniekiem nāksies meklēt servisa pakalpojumus Rīgā, kā arī "Ford" automašīnu apkopi veikt pie uzņēmuma partneriem Talsos, Jelgavā un Klaipēdas pilsētā Lietuvā.

Klubā "Tvorčestvo"

Krievu literārā kluba "Tvorčestvo" biedri pēdējā laikā uzstājas retāk, toties vairāk ir pievērsušies publikācijām. Tikko saņemts Rīgā izdodamā žurnāla "Ruslo" jaunākais numurs – tajā ir Vladimira Bučkovska labāko dzejoļu plašs apkopojums. Pie sava pirmā poētiskā krājuma sākusi strādāt dzejniece Natālija Prusa. Almanaha "Anfilada" dibinātājs Kirils Bobrovs iesniedzis drukāšanai tā otro laidienu un jau veido trešo. Bet februāra sākumā bibliotēkā "Libris" paredzēts literāri muzikāls vakars, kas būs veltīts Ivana Buņina daiļradei.

Atbalstīs ekonomiku

Pat šajā ekonomikai visai sarežģītajā laikā biznesā turpina iesaistīties jauni uzņēmēji. To rāda arī Uzņēmumu reģistra ziņas par janvāri. Liepājā un rajonā reģistrētas jaunas SIA – "Latvijas grants", "Kurzemes Biznesa inkubators", "Zemenes LB", "Bordo R", "Libau projekti", "Flirts", "Flexible construction", "Food", "Emerald", "Jaunoši ltd", kā arī individuālie komersanti "ACB Capital", "Līna LB", "Selita Buce" un zemnieku saimniecība "Janči-2".

"Rožu galerijas" ieceri atliek

Sabiedriskā un tirdzniecības centra "Rožu galerija" būvniecības iecere vēl nav virzāma akceptēšanai domes sēdē, jo vēl jāpieprasa speciālistu atzinumi transporta, pieminekļu aizsardzības jomā un "koku jautājumā", vakar Pilsētas attīstības komitejā ziņoja domes izpilddirektors Edgars Rāts. Ja šie atzinumi būs pārliecinoši, tad akciju sabiedrības "Mēs Liepājai" ieceri no jauna varēs izskatīt komitejā. Tā arī nolēma. Kā jau rakstīts, ieceres sabiedriskajā apspriešanā piedalījušies vairāk nekā 4000 cilvēku, gan par, gan pret izteikušies daudzi, tomēr apmēram par 400 vairāk ir to, kuri iebilst pret būvniecības ieceri.

Viens no "Mēs Liepājai" līdzīpašniekiem Ivars Kesenfelds "Kurzemes Vārdam" teica, ka pagaidām lēmumu nevarot komentēt, jo uzņēmums "Mēs Liepājai" neesot ar lēmumu iepazinies. "Sabiedrība "Mēs Liepājai" nomā no pašvaldības zemes gabalu – bijušo Ļeņina pieminekļa laukumu 4,5 tūkstošu kvadrātmetru platībā – kopš 2003.gada janvāra. Līdz šā gada janvārim uzņēmums pilsētai samaksājis nomas maksu vairāk nekā 25 tūkstošus latu, pēc pašvaldības informācijas. Nomas līgums ir spēkā līdz 2033.gada 31.decembrim.

Pēc neoficiālas versijas, pašvaldība vairās atbalstīt daudz apstrīdēto būvniecības ieceri pirms vēlēšanām.

Regulatoram darba netrūkst

Pēdējie tarifu grozījumi komunālajiem pakalpojumiem stājās spēkā no jaunā gada vai agrāk, taču tas nenozīmē, ka tagad Sabiedrisko pakalpojumu regulatora speciālistiem trūktu darba. Tā priekšsēdētājs Artis Rimma pastāstīja, ka rajonā septiņi uzņēmumi, kas izmanto katlumājas, piemirsuši laikus iesniegt pārskatīšanai savus siltuma tarifus. Tomēr tur būtisku izmaiņu neesot, jo kurināmais nav sadārdzinātā gāze. Nācies arī apstiprināt jaunu maksu par ūdeni un kanalizāciju Skrundā. Tāpat tiekot vākta informācija par uzņēmumiem, kuros nupat mainījusies PVN likme. Pēc SIA "Liepājas enerģija" apmeklējuma A.Rimma augsti novērtēja tur paveikto organizatorisko darbu, kas orientēts uz resursu taupīšanu un klientu labāku apkalpošanu.

Droši vien tomēr nebūvēs

Liepājas Jūrmalas parkā ģimenes attīstības centru, visticamāk, nebūvēs. Par to liecina Pilsētas attīstības pārvaldes sagatavotais lēmumprojekts par zemes gabala "Jūrmalas parks 7" nomas līguma izbeigšanu starp domi un SIA "Dzīves ziedi". Nomnieks savu atteikumu no zemes nomas pamatojis ar to, ka nav atrasts kompromiss ģimenes attīstības centra projekta izstrādei. Laikraksts jau rakstīja, ka 2005.gada vasarā 722 kvadrātmetrus lielais zemes gabals Jūrmalas parkā iznomāts uz 25 gadiem SIA "Dzīves ziedi" – sākumā bērnu kafejnīcas būvniecībai. Kafejnīcas būvniecības sākšanas termiņu pašvaldība uzņēmumam pagarināja ar domes 2007.gada 27.septembra lēmumu, bet būvniecība netika uzsākta. Tikmēr zemes gabalā iepriekš esošais namiņš pērn martā nodega.

Egle novākta

Atbilstoši līgumam, kuru uzņēmums "Liepājas Labiekārtošanas sabiedrība" bija noslēdzis ar Būvvaldi, vakar Rožu laukumā novāca pilsētas lielo egli. To izveidoja pērn 1.decembrī. Uzņēmuma direktors U.Dombrovskis sacīja, ka mazās eglītes, no kurām bija veidota lielā, visticamāk, tiks sastrādātas šķeldā, bet karkass glabāsies noliktavā.

Labdarības koncerti turpinās
Inita Gūtmane

Neskatoties uz to, ka Ziemassvētku laiks, kad notiek daudz labdarības sarīkojumu, ir beidzies, Igeta Gaiķe ar savas popgrupas "Tev un man" dalībniekiem turpina priecēt tos, kuriem dzīvē nav tik ļoti paveicies. Zvaigznes dienā mazie dziedātāji viesojās bērnu aprūpes centrā "Liepāja", bet vakar dziesmas popgrupas izpildījumā skanēja Dienas centrā personām ar garīgās attīstības traucējumiem. I.Gaiķe norādīja, ka bērniem jāpiedalās ne tikai festivālos, krāšņos koncertos, bet viņiem ir svarīgi gūt arī citādāku pieredzi, redzēt un saprast, ka mums līdzās dzīvo dažādi cilvēki. Popgrupas "Tev un man" vadītāja no bērniem dzirdējusi sakām, ka viņiem ļoti patīk viesoties, koncertēt šādās vietās, jo tajās apmeklētāji ir ļoti vērīgi, ir ļoti labi klausītāji.

Enerģijas ieguve pilnībā mainīsies

Uzņēmēji izrāda nopietnu interesi par iespējām Liepājas rajonā attīstīt vēja enerģijas ieguvi. Bet vai šī interese pārvērtīsies reālos darbos un objektos? Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra veikts pētījums liecina: Latvijas valdībai nav nopietna plāna vēja parku veidošanai ne uz sauszemes, ne jūrā.

Dagnija Blumberga, habilitēta inženierzinātņu doktore, profesore, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore

Šķēršļi vēja enerģētikas attīstībai Latvijā galvenokārt ir mākslīgi, un tie pamazām pazudīs. Februārī vai martā klajā nāks Eiropas Savienības izstrādātā Atjaunojamo energoresursu direktīva. Un, kad Eiropa liks sakārtot Latvijai likumdošanas bāzi, tas arī tiks izdarīts, un šķēršļu vairs nebūs.

Apzinot vēja enerģētikas attīstības iespējas Eiropā, secināts, ka Baltijas jūrā vēju izmanto par maz. Tas ir jādara vairāk! Un Eiropas Savienības mudinājumi novedīs pie tā, ka tas arī notiks. Turklāt to veicinās arī izmaiņas tehnoloģijās, vēja ģeneratori kļūst aizvien lētāki.

Salīdzinājumam – Latvija pašlaik gadā patērē apmēram septiņas teravatstundas enerģijas, apmēram trīs no tām iegūst no hidroelektrostacijām. Ja Latvijai izdosies izmantot visu Baltijas jūras vēja potenciālu, tad tā varēs iegūt vēl ap trim teravatstundām enerģijas gadā. Protams, jāņem vērā, ka vējš ir nepastāvīgs, tas var būt un var nebūt. Tādēļ iespēja, kuras virzienā tiek strādāts, ir savstarpēja Baltijas jūras valstu izveidota kopēja datorizēta sistēma, kurā enerģiju dod tas, kuram tā tajā brīdī ir, un ņem tas, kuram vēja tobrīd nav. Tas nozīmētu pilnībā mainīt esošo elektroenerģijas ieguves modeli. Bet atjaunojamie energoresursi – tas ir vienīgais risinājums šajos laikos, kad politiķi nav spējīgi vienoties par gāzes piegādi.

Ļaudis reizēm iebilst pret vēja parku celtniecību jūrā, atsaucoties uz iespējamu dabas un vides apdraudējumu. Taču, ja lidojam pāri Baltijas jūrai, tad labi var redzēt vēja parkus, piemēram, pie Dānijas krastiem. Tāpat arī, piemēram, Ziemeļjūrā aktīvi tiek ražota vēja enerģija. Jā, ir vēl nepieciešami pētījumi šajā jomā. Bet ir skaidrs, ka jebkuru ietekmi ir iespējams izvērtēt. Šobrīd vairāk runā emocijas. Jo pateikt par kaut ko – "To nevar!", ir vieglāk, nekā pateikt, kā to var izdarīt.

Tautas mākslas centram mainīts nosaukums

No 2009.gada 1.janvāra valsts aģentūrai "Tautas mākslas centrs" mainīts nosaukums, un tā saucas Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra. Aģentūras funkcijas turpmāk ir nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un attīstīšana, amatiermākslas procesa nepārtrauktības nodrošināšana un Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku norises nodrošināšana. 2008.gada 22.decembrī Ministru kabinets izskatīja un atbalstīja Kultūras ministrijas iesniegto koncepcijas projektu par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, par kura realizāciju dzīvē atbildēs jaunveidotā aģentūra direktora Jura Karlsona vadībā.

Cukurfabrikas likvidēšana pabeigta
Viktors Ulberts

Visi paredzētie Liepājas Cukurfabrikas restrukturizācijas darbi ir pabeigti. Tagad tiek gaidīti attiecīgo uzraugošo dienestu atzinumi. Tad varēs plānot teritorijas izmantošanas nākamo posmu, pastāstīja uzņēmuma ģenerāldirektore Valija Zabe.

Kā zināms, 2006.gadā tika pieņemts lēmums par akciju sabiedrības "Liepājas Cukurfabrika" restrukturizāciju, jo prognozes liecinājušas, ka pēc dažiem gadiem nozare bankrotētu. 2007.gada marta beigās Lauku atbalsta dienests parakstīja līgumu ar "Liepājas Cukurfabriku" par Eiropas Savienības restrukturizācijas atbalsta saņemšanu. Tas nozīmēja rūpnīcas likvidāciju un iekārtu demontāžu. Liepājā tika nojauktas aptuveni 40 būves, atbrīvojot teritoriju 32 hektāru platībā. Lai gan tā ir arī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorija, SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš norādīja, ka līgumus, kad tādi būs, ar potenciālajiem atbrīvotās teritorijas izmantotājiem slēgs īpašnieks.

Liepājā jau sen virmo runas, ka Cukurfabrikas teritoriju esot noskatījuši norvēģi. V.Zabe apliecināja, ka zināms pamats šīm runām ir bijis. Proti, interesi izrādījuši norvēģu investori, kas apsvēruši iespēju Liepājā īstenot starptautisku, ar metalurģiju saistītu projektu. "Lai gan viņu interese bija liela un patiesa, pašlaik jebkurš projekts tiek iekonservēts uz nenoteiktu laiku. Tāda ir tendence visā pasaulē," norādīja V.Zabe. Bez tam būtisks klupšanas akmens metalurģijas projekta īstenošanai izrādījies papildu elektroenerģijas jaudas trūkums Liepājā. Tāpēc ražotāji nākotnē varēs cerīgāk raudzīties, kad uzbūvēs jaunu spēkstaciju. "Taču tagad esam piesardzīgi un ieņemam nogaidošu pozīciju," piebilda V.Zabe.

Liepājnieku maksātspēja ir kritusies

Domes Finanšu komiteja ceturtdien nolēma 300 tūkstošus latu pārskaitīt avansā uz sociālo pabalstu rēķina namu pārvaldēm "Jaunliepāja", "Vecliepāja" un "Karosta", katrai pa 100 tūkstošiem, lai tās varētu samaksāt decembra ("Karosta" arī novembra) rēķinus par apkuri "Liepājas enerģijai" un lai tā savukārt varētu samaksāt savu rēķinu par gāzi. Šāda prakse pašvaldībā piekopta arī agrāk – pēc tam Sociālais dienests šo naudu atprečo. Tomēr iepriekšējos gados deputāti par šādiem avansa maksājumiem sprieduši februārī. Tas, ka šoreiz jāpalīdz jau janvārī, liecina, ka iedzīvotāju maksātspēja ir kritusies, savukārt apkure ir dārgāka nekā agrāk, "Kurzemes Vārdam" teica domes izpilddirektora vietnieks Ronalds Fricbergs. Liepājnieku maksātspēja par komunālajiem pakalpojumiem esot apmēram 70 procentu, "Karostā" – vēl zemāka.

Pulcējas virsdiriģenti un virsvadītāji

Liepājas pilsētas un rajona koru virsdiriģents Jēkabs Ozoliņš atrodas Rīgā, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras rīkotajā Latvijas rajonu un pilsētu koru virsdiriģentu sanāksmē, savukārt Latvijas rajonu un pilsētu deju kolektīvu virsvadītāju sanāksmē piedalās Liepājas pilsētas deju kolektīvu virsvadītāja Olita Laiveniece, informēja Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra projektu vadītāja Anda Birkenberga. XXIV Vispārējie latviešu dziesmu un XIV Deju svētki, kas pērnvasar notika Rīgā no 2008.gada 5. līdz 12.jūlijam, aizritēja Latvijas neatkarības 90.gadskārtas zīmē un kā pirmie pēc to iekļaušanas UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā. Astoņās kultūras pasākumu piepildītās dienās piedalījās vairāk nekā 38600 svētku dalībnieku, Liepāju pārstāvēja 1484 (835 dalībnieki no Liepājas pilsētas un 649 no Liepājas rajona). Svētki beigušies, bet darbs, protams, turpinās pie kopīgo pasākumu plānošanas un organizēšanas.

Šokēs ar mežonīgu sniegumu

Klubā "Fontaine palace" sestdien pasākumu sērijā "Pedal to the metal" grupa "Trauma moralis" beigs četru koncertu minitūri, kas norisinājās Lietuvu un Latvijā. Šajā vakarā vēl spēlēs zviedru grupu "Facial Abuse" un lietuvieši "Karma Jawless". Grupas savā starpā ir labi pazīstamas, taču šī ir pirmā kopīgā tūre. Skatītāji tiks šokēti ar skaļiem un mežonīgiem priekšnesumiem, tāpēc cilvēkiem ar vājiem nerviem un sliktu humora izjūtu tos labāk neredzēt.

Grupa "Trauma moralis" radusies 2006.gada 4.februārī Rīgā. Līdz šim nospēlēti 69 koncerti 10 valstīs, aptverot visu Centrāleiropu, Skandināviju un pat Baltkrieviju. Pērn klajā nāca pirmais oficiālais ieraksts ar lietuviešu zīmolu "Charivari". Kompaktdiska formā to var nopirkt veikalā "Randoms".