Kurzemes Vārds

22:09 Svētdiena, 31. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Lauku attīstības speciālistus apcērp vispamatīgāk
Pēteris Jaunzems

Lai informētu par jaunumiem un turpmāk darāmo, vakar Dienvidkurzemes Lauku konsultāciju birojs bija sapulcinājis Liepājā rajona pagastos strādājošos lauku attīstības speciālistus. Satraucošākā bija ziņa, ka turpmāk šie cilvēki, kuri arī agrāk nepelnīja daudz, saņems vairāk nekā par 30 procentiem zemāku atalgojumu.

Tikties ar speciālistiem no Kuldīgas bija ieradusies biroja vadītāja Ilze Šulca. Viņa pastāstīja, ka konsultāciju dienestam atvēlētais finansējums šim gadam esot zināms. "Ja tas nemainīsies, speciālisti saņems aptuveni 67 procentus no atalgojuma, kas tika piešķirts pērn," teica biroja vadītāja.

Samazinājums esot skāris visus. Lauku konsultāciju un izglītības centram tas esot vēl lielāks, proti, par 47 procentiem. Taču darbu apjoms tādēļ mazāks nekļūšot, kaut gan par turpmāko esot neiespējami spriest, jo nav zināms, kas notiks, kad būs novadi. Varbūt lauku attīstības speciālisti apvienosies, un tad palikušie saņems vairāk, lai gan Zemkopības ministrijas vadītāji uzskatot, ka tas tikai sarežģīs lietas. Ja, piemēram, biroja vadītājai būtu jāuzņemas atbildība par vēl vairākiem rajoniem, viņa tādu darbu apjomu nespētu paveikt. Par lauku speciālistiem pagastos esot sakāms tas pats. Arī šie cilvēki pie vislabākās gribas nespēs pārredzēt jaunizveidotos novadus.

"Būs diezgan grūti, bet ar to jārēķinās. Es kādreiz pati nodarbojos ar projektu rakstīšanu un rosināju lauku saimniecības ņemt kredītus attīstībai, taču tagad izrādās, ka esmu mudinājusi nepareizi," komentēja I.Šulca. Tomēr pati sevi palaboja, sakot, ka arī bez aizņēmumiem, ņemot vērā pašreizējās iepirkuma cenas, saimniecība nespēj attīstīties.

Tādam apgalvojumam pilnībā piekrita Nīcas pagasta zemnieku saimniecības īpašniece un biroja speciāliste Arta Cinkus, kura pārliecinājusies, ka ar ieņēmumiem ir iespējams nosegt regulārās izmaksas, taču nekādas investīcijas bez bankas aizdevuma nav iespējams veikt. Turklāt visdārgākā no attīstības jomām mūsdienās esot celtniecība. Tomēr tas nenozīmējot, ka spāres laukos pazudīs pilnībā. "Gan jau uzņēmīgākie zemnieki čunčinās, to darot patstāvīgi," viņa prognozēja.

Biroja vadītāja tikšanās reizē arī teica paldies pagastu lauku attīstības speciālistiem par aktīvo līdzdalību ministrijas izsludinātajā lauku saimniecību anketēšanā, noskaidrojot, cik reāli katrai no tām ir izputēšanas draudi. Uzdevums paveikts vienas dienas laikā, kas licies pat neticami ātri. Tādējādi iegūta nepieciešamā informācija, ko, tiekoties ar banku vadītājiem, izmantojis ministrs Mārtiņš Roze. Viņš šajās dienās ir paziņojis, ka pie bankrota robežas nonākušo saimniecību stabilizēšanai ir nepieciešami 50 miljoni latu. Tomēr jautājums, kur tos ņemt, paliekot atklāts. A.Cinkus sprieda, ka valstij jārod iespējas pārkreditēšanai un kredītu garantijām.

Kartupeļu audzētāji būs sprukās
Pēteris Jaunzems

Valsts augu aizsardzības dienesta reģionālās nodaļas vecākā inspektore Gaļina Kļejenkova informē, ka šogad kartupeļu audzētājiem vismaz ceturtajā daļā no platībām būs jāstāda sertificēts sēklas materiāls. Šādu kārtību paredz valdības noteikumi, kas pieņemti, lai efektīvāk ierobežotu un apkarotu bīstamo karantīnas slimību – kartupeļu gaišo gredzenpuvi.

Līdz šim saimniecības galvenokārt izmantojušas nesertificētu sēklu, kas nebija pārbaudīta, vai tā nesatur karantīnas organismu klātbūtni. Prasība izmantot pārbaudītu sēklas materiālu izvirzīta tikai tiem kartupeļu audzētājiem, kuru tīrumos bija atklāta gaišās gredzenpuves klātbūtne. Taču slimība esot pārāk bīstama, un tās izplatīšanās notiek strauji, tādēļ riskēt nav saprātīgi. Turklāt ne vienmēr infekcija esot pamanāma, jo sērgai piemīt arī latentā jeb slēptā attīstības stadija, kad tās simptomi nav novērojami. Raksturīgās pazīmes parādoties tikai vasaras beigās, kad apakšējās lapas augam sāk novīst, lapu malas sarullējas uz augšu un kļūst blāvas, bet tad kaut ko saglābt jau ir daudz par vēlu.

G.Kļejenkova pastāstīja, ka kartupeļu audzētājiem, kuri šo tirgū pieprasīto lauksaimniecības kultūru audzē par hektāru lielākās platībās un realizē ārpus savas saimniecības robežām, jāreģistrējas Valsts augu aizsardzības dienestā fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā. Tur piešķirtais reģistrācijas numurs turpmāk obligāti jānorāda uz iepakojuma, realizējot audzējumu. Ja bumbuļus pārvadā bez iesaiņojuma, reģistrācijas numurs jānorāda pavaddokumentos.

Pats par sevi saprotams, ka sertificētas sēklas iegāde zemniekiem ir saistīta ar palielinātiem izdevumiem. Taču papildu naudas līdzekļi šā brīža ekonomiskajos apstākļos nav tik vienkārši sagrabināmi. Vērienīgais kartupeļu audzētājs Miķelis Roga no Purmsātiem "Kurzemes Vārdam" teica, ka lēmumus pieņemt ir viegli, taču, to darot, vienmēr jāskatās, kādi būs rezultāti. Protams, ka apkarot slimību ir cēli, taču tas jādara tad, kad ekonomiskie apstākļi to atļauj. Ja tagad zemniekam, kurš vēlas audzēt kartupeļus četru hektāru platībā, viens hektārs jāapstāda ar sertificētu sēklu, tad jārēķinās, ka bez pārējiem izdevumiem viņam pavasarim papildus nepieciešams pusotra tūkstoša latu. Kur tos ņemt? Tādu jautājumu sev būšot spiesti uzdot daudzi zemnieki. "Uz izputēšanas robežas nonākusi piensaimniecība, tagad vēl ķeramies klāt kartupeļu audzētājiem. Kas tā ir par valsti, kas nevarēs sevi pabarot?" vaicāja zemkopis.

Grūti saplānot pat algas
Dina Belta

Lai varētu sabalansēt šā gada budžetu, Medzes Pagasta padomei vēl jānogriež 28 tūkstoši latu.

Pašvaldības budžets top grūti, atzīst Medzes Pagasta padomes priekšsēdētāja Dzidra Cobele. "Ja vēl pagājušajā gadā ienākuma nodokļa prognoze šim gadam, kā vēstīja Ekonomikas ministrija, mums bija 420 tūkstoši latu, tad drīz vien tā samazinājās uz 410 tūkstošiem, bet decembra beigās tika paziņots, ka tā jau vairs ir tikai 350 tūkstoši latu," saka pašvaldības vadītāja. Turklāt valsts negarantējot arī šo pagaidām paredzēto summu.

Nupat esot pat grūti saplānot algas Pagasta padomes darbiniekiem, pirmsskolas izglītības iestādes darbiniekiem un Kultūras nama pulciņu vadītājiem. "Kādus amatus nāksies savienot, no kāda darbinieka nāksies šķirties," saka Dz.Cobele. Algu samazināšanas jautājums pašvaldībā jau skatīts. Kā jau "Kurzemes Vārds" rakstījis, pašvaldībām algu fonds jāsamazina par 15 procentiem – to paredz valdības izstrādātais ekonomikas stabilizēšanas plāns. Kopumā aplēsts, ka Medzes Pagasta padomei vēl jāsamazina izdevumi par 28 tūkstošiem latu.

Pašvaldības vadītāja prognozē, ka budžets būs ļoti saspringts, tajā būs tikai tas, bez kā nevar iztikt – algas, sociālie pabalsti, obligātie saimnieciskie darbi, elektrība, feldšerpunkta uzturēšana, skolēnu pārvadāšana. "Tiks taupīts, kur vien tas iespējams," viņa saka.

Līdzekļu trūkuma dēļ tiks atlikti arī dažādi plānotie remontdarbi skolā, bērnudārzā un Pagasta padomes ēkā.

Medzes pagasta iestāžu vadītāji atkal tiksies pirmdien, lai turpinātu apspriest budžetu. Tam jābūt pieņemtam līdz 5.februārim, kad paredzēta kārtējā Pagasta padomes sēde, saka Dz.Cobele.

Pērn Medzes pašvaldības budžets bija 469 329 lati.