Kurzemes Vārds

21:54 Otrdiena, 7. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Sniegā iekaļ mīlestību un labestīgu ironiju
Dina Belta

Pagājušajā nedēļā pāvilostnieki no Itālijas pārveduši uzvaru – Zigmunds Vilnis un Ainārs Zingniks kopā ar Eināru Vilni uzvarējuši Sniega festivālā Sanvidžilio.
Sniega skulptūru festivālā, kas tur noticis jau 19.reizi, žūrija par labāko atzinusi latviešu veidoto dziļdomīgi aizkustinošo lāču duetu ar nosaukumu "Mammīt, vai tu audz lielāka, vai arī šis ledusgabals sarūk?".

Festivāls tradicionāli notiek divās vietās, otra ir Sankandido – kalnu pilsētiņa. Tur latviešu komanda veidojusi ironisku skici par Latvijas politisko situāciju ar nosaukumu "Āzis par dārznieku". Šis dzīvnieks, ar, šķiet, gana lielām pūlēm uztrausies ne pārāk augsta ledus blāķa virsotnē, blēj, pat necenšoties slēpt nemotivētu pašapmierinātību, kamēr dārzniekam tik nepieciešamais instruments – lejkanna – aizmirsts un nevērīgi mētājas kaut kur pakājē.

"Jā, kādreiz sniegā un ledū kaltajos darbos ieskanas arī sociālkritiskas notis," piekrīt ilggadējs ziemas materiālu tēlnieks un dažādu festivālu dalībnieks Z.Vilnis. Tomēr galvenais caurviju motīvs gan viņa komandai, gan citām allaž bijusi mīlestība un labestība. "Un arī politiku mēs cenšamies parādīt ar labestīgu ironiju," viņš piebilst.

Itālijas pilsētiņās veidotie darbi visiem interesentiem brīvi apskatāmi tik ilgi, kamēr vien gaisa temperatūra to ļauj, vēsta mājaslapa www.sanvigilio.com. Z.Vilnis teic, ka šādas skulptūras var noturēties ilgi, reizēm sezonas beigās tās pat nākoties demontēt, jo tā arī nav izkusušas. Viss atkarīgs no festivāla norises vietas. Ledū kalts darbs istabas temperatūrā varot nostāvēt diennakti. Bet, kad tāda skulptūra sāk kust, tā pārveidojas, radot jaunas un jaunas idejas un inspirācijas, piebilst mākslinieks.

Interese par sniega, ledus un smilšu skulptūrām Z.Vilnim radusies ap 80.gadu vidu. Pirmie sniega darbi esot tapuši sniegavīru variantā – kad sniegs tiek lipināts klāt, nevis kalts nost. Tagad, kad festivālu pieredze mērāma jau vairāk nekā desmit gadu garumā, sen jau pierasts, ka ar sniega zāģi un citiem, pašgatavotiem un pielāgotiem instrumentiem māksla jārada no liela kubveida sniega kluča. Nereti sniegs vai ledus esot mākslīgi veidots, arī tēlnieku darbs norit nevis brīvā dabā, bet īpašos angāros ar konstantu temperatūru – daži grādi zem nulles. Tas tā arī globālās sasilšanas dēļ. Piemēram, vienu no tradicionālajiem sniega skulptūru festivāliem Vāsas pilsētā Somijā jau otro gadu nācies atcelt sniega trūkuma dēļ.

Pāvilostas Mākslas skolas direktors Z.Vilnis nav atmetis cerību, ka kādreiz Latvijas un citu zemju sniega un ledus skulptorus varētu pulcēt arī Pāvilostā. Jo arī Latvijā šās jomas mākslinieku kļūstot aizvien vairāk. Tagad Pāvilostas vārdu pasaulē jau skandina smilšu skulptūru festivāls "Zelta smilšu grauds".

Protams, dažādas idejas no visiem šiem festivāliem ienes jaunas vēsmas arī Pāvilostas Mākslas skolā, kur, īpaši jau ap Mākslas dienu laiku, vērojama īpaša rosība. Varbūt arī šogad taps saldējuma skulptūras – šajā jomā audzēkņiem roka iemēģināta jau pērn.

Nosoda centienus sarīdīt ļaudis
Pēteris Jaunzems

Otrdien sarīkotās zemnieku protesta akcijas koordinatori pateicas atsaucīgajiem lauksaimniekiem, kas atklāti un korekti pauda savu viedokli. Akcija notika 29 Latvijas vietās un visur noritēja bez ārkārtas gadījumiem. Tas liecina par cilvēku vienotību. Taču bijuši vērojami arī centieni sašķelt iedzīvotājus, kā arī apsūdzēt sabiedriski aktīvus cilvēkus par vandaļiem vai huligāniem.

Uz maznodrošināto rēķina neko neprasa

Par tādiem mēģinājumiem lietas kursā esot arī protesta akciju koordinators Lejaskurzemē Māris Petrēvics, kurš nosoda bezatbildīgos apgalvojumus, ka valsts atbalsta piešķiršana zemniekiem nozīmētu naudas atņemšanu citām iedzīvotāju grupām. Tādi izteikumi esot izskanējuši pat sanāksmē, kur lauksaimnieku organizāciju pārstāvji tikās ar ministriem un premjeru. Līdzīgas atziņas izplatītas arī internetā. Nevienā no lauksaimnieku prasībām, kas precīzi noformulētas un iesniegtas valdības amatpersonām, nav runas par kaut ko līdzīgu.

Protestētāji prasa, lai kredītu pamatsummas, nepasliktinot līgumu noteikumus, tiktu atliktas uz gadu, lai Eiropas Savienības un nacionālos maksājumus kontos pārskaitītu līdz 31.martam, kas ļautu laikus sagatavoties pavasara sējai un turpmākajam darba cēlienam. Prasībās ieteikts arī paredzēt atzītām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām un zemniekiem valsts garantētu kredītlīniju apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai, jo tad kooperatīvi spētu norēķināties ar produkcijas piegādātājiem, bet zemnieki – turpināt ražošanu. Tas rāda, ka lauksaimnieki vēlas saņemt tikai atbalstu, kas saskaņā ar likumu viņiem pienākas, un to palīdzību, kas smagajos ekonomiskajos apstākļos pasargātu visai tautai vitāli svarīgo nozari no pagrimuma.

"Lauksaimniecība ir vajadzīga, lai valsts varētu pastāvēt, lai būtu kas maksā nodokļus tās kasē. Mums nav nekas jāpieliek, ja citiem ir jāatņem. Varu teikt tikai to, ka lauksaimnieki par visu varu neturēsies pie savām prasībām, ja redzēs, ka tās tiek nodrošinātas uz pensionāru vai citu mazāk nodrošināto cilvēku rēķina," M.Petrēvics paziņoja.

Palīdzēt var vienīgi vēlēšanas

Tāpat kā citur valstī, arī Liepājas rajonā protesta akcija noritējusi organizēti un saliedēti. Kopumā tajā piedalījušies trīs līdz četri simti cilvēku ar savu saimniecību smago lauksaimniecības tehniku, piena vešanas transportu un vieglajām automašīnām. "Rēķinu, ka trīs vietās rajonā pavisam bija sapulcinātas vairāk nekā divsimt tehnikas vienības," M.Petrēvics teica. Kaut gan galvenokārt akcijā piedalījās piensaimnieki, tur netrūka arī augkopju, zivju audzētāju un citos lauksaimniecības sektoros strādājošo cilvēku. Māris pauda pārliecību, ka turpmākajās akcijās dalībnieku un tehnikas būs vēl vairāk. Taču tagad tikšot gaidīts, kādus rezultātus izdosies sasniegt nākamajā pirmdienā paredzētajās sarunās ar valdību.

Protesta akcijā "Kurzemes Vārds" sastapa arī Dunalkas zemnieku saimniecības "Vīnkoki" īpašnieku un vīnogu selekcionāru Gunvaldi Vēsmiņu, kurš teica, ka sevi arī uzskatot par lauksaimnieku, kurš skaidri apzinās, kādi grūti laiki ir pienākuši nozarei, un vēlas tai ar savu aktivitāti palīdzēt. Kaut arī dunalcnieks nešaubījās, ka akcija gūs atbalsi un, iespējams, kaut ko ar to arī panāks, būtiskus rezultātus, viņaprāt, ar šādiem līdzekļiem tomēr neesot iespējams nodrošināt. To varot izdarīt, piedaloties vēlēšanās un panākot tādu kārtību, ka Saeimā tiek ievēlēti cilvēki, kas strādā, bet netiecas pēc milzīgām algām un no budžeta līdzekļiem labi apmaksātu padomnieku svītas.

G.Vēsmiņš nesen runājis ar kādas valsts akciju sabiedrības padomnieku, kurš mēnesī pelnot 12 tūkstošus latu – tas atzinies, ka varētu iztikt arī ar trīs reizes mazāku summu, tādēļ saņemto neizlietojot, bet noguldot bankā. "Kamēr pastāvēs tāda kārtība, valstij klāsies ļoti grūti," sacīja vīnkopis, kurš, strādājot savā saimniecībā, 12 tūkstošus latu esot spējis nopelnīt desmit gados.

Pirtij meklē jaunu īpašnieku
Ilze Šķietniece

Durbes pirts īpašnieks ēku nolēmis pārdot vai iemainīt pret dzīvojamo platību Rīgas tuvumā, rāda informācija sludinājumu portālā ss.lv.

Raimonds Zablovskis šo informāciju apstiprināja. "Es strādāju vēl citur. Man tur vajag arī dzīvot. Kāpēc būtu jāņem kredīts, lai iegādātos mājokli?" viņš paskaidroja. Un piebilda, ka labprātāk pirti iemainītu pret dzīvojamo platību, nevis ēku pārdotu.

Dzīvojamā platība tiek meklēta 40 kilometru rādiusā no Rīgas – Tukuma, Bauskas vai Jelgavas virzienā.

Durbes pirts ēka atrodas Aizputes ielā. Divstāvu mājā ir piecas istabas, pirts, baseins, dušas, blakus tai atrodas šķūnītis. Ēkas platība ir 202 kvadrātmetri, zemes – 543.

R.Zablovskis arī uzsvēra, ka viesu nams "Vecā skola" joprojām paliekot viņa īpašumā, un aicināja tajā iegriezties, gan lai pusdienotu, gan lai nosvinētu kādu svarīgu dzīves brīdi.