Kurzemes Vārds

09:57 Trešdiena, 1. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Upuris nav ministrs, upuris ir tauta
Spodra Šnipke,
Dunalkas pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības īpašniece

Aizvakar par savu demisiju skaļi paziņoja ministrs Mārtiņš Roze. Manuprāt, viņš ir pareizi rīkojies, jau sen vajadzēja tā darīt, jo viņš gandrīz septiņus gadus atradās šajā krēslā, daudz braukāja apkārt pa pasauli, bet nekādu pieredzi lauksaimniekiem nav pārvedis, tikai bankrotus zemniekiem spējis sagādāt. Tomēr lieliski saprotu arī to, ka ministra aiziešana vien labākus laikus lauku cilvēkiem neatnesīs. Arī tie 22 miljoni latu, ko valdība otrdienas sēdē atvēlēja piensaimniekiem, ir tāds pagaidu ielāpiņš. Tāpēc vajadzīgi daudz būtiskāki pārkārtojumi.

Zinu, ka pašlaik visvairāk piena ražotājus baida prognozes, ka var pienākt brīdis, kad mums pasaka, ka izslauktais piens pārstrādātājiem vairs nav vajadzīgs. Tas nav nekāds izdomājums. Nelaime jau ir ielūkojusies lauku sētās. Alūksnes un Gulbenes rajona piena ganāmpulku īpašnieki jau šādus paziņojumus saņēmuši. Tātad arī mūs var piemeklēt līdzīgs liktenis, jo savus noteikumus diktē gan pārstrādātāji, gan lielveikalu ķēdes, kas ir kā klintis, ar ko grūti cīnīties. Piensaimniekus apdraud cukurfabriku liktenis. Ko iesāksim – nezinu pateikt. Pirtis taisīsim, kur ārzemju tūristiem pērties? Nez vai arī tās viņus spēs piesaistīt. Izmisums pārņem, pat domājot par mūsu lauku nākotni. Upuris nav demisionējušais ministrs, kā to viens otrs cenšas iztēlot. Upuris ir tauta, kas iedzīta trūkumā. Bet varas vīri gluži kā tādi ērgļi lidinās virs mums, skatoties, ko atkal varētu saplosīt.

Nesaprotu, kāpēc bija vajadzīgs izlietot milzīgus Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, lai nonāktu pie tik bēdīga rezultāta. c, centāmies sasniegt noteiktos standartus, būvējām piena mājas, ierīkojām dzesētavas un urbām artēziskās akas, bet tagad tas viss izrādās nevienam nevajadzīgs un tiek samīdīts kājām tikai un vienīgi mūsu valdības neizdarības un nekompetences dēļ.

Kāda ir izeja no situācijas? Manuprāt, no teikšanas ministrijās ir jāattālina partijas. Amati jāuztic bezpartejiskiem speciālistiem, kas pārzina nozares, ir ieguvuši labu izglītību. Tādu cilvēku Latvijā, paldies Dievam, vēl netrūkst. Ir centīgi jaunieši, kas pabeiguši augstskolas, taču pie varas esošie politiķi nelaiž viņus pie teikšanas. Un, kamēr tā būs, nekas labs nav sagaidāms. Tomēr šās nedēļas notikumi parādīja, ka zemnieki spēj sasniegt mērķus, ko sev nosprauduši. Ceru, ka viņi neapmierināsies ar sasniegto.