Kurzemes Vārds

17:07 Piektdiena, 6. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Zviedrijas presē, apspriežot ekonomisko krīzi Latvijā, izskanējusi prognoze, ka valdības krišana ir zīme, ka no lata devalvācijas var neizdoties izvairīties. Ekonomika ir brīvajā kritienā, kļūst tikai sliktāk un sliktāk. Tāpēc ir vēlme jaunajā valdībā iesaistīt arī opozīciju, un tad visiem būtu jāuzņemas atbildība par lata devalvāciju.

Lata devalvācijai būtu smagas sociālas sekas
Raita Karnīte,
ekonomikas zinātņu doktore

Naudas devalvācija ir oficiāla nacionālās valūtas kursa maiņa. Par to tiek pieņemts valdības lēmums, par ko parasti paziņo bez iepriekšējas publiskas informēšanas.

Diemžēl jāatzīst, ka esošā situācija ekonomikā ļoti izteikti velk uz lata delavācijas pusi. Tam ir divi svarīgi apstākļi. Pirmais no tiem ir ekonomikas vājums, uz kuras balstās valūta. Otrais un daudz nopietnākais apstāklis ir tas, ka Latvijas kaimiņos un partnervalstīs nacionālās valūtas jau ir devalvētas, kas latu tikai stiprina. Taču tieši tas arī būtiski traucē Latvijas eksportam.

Lata devalvēšanas gadījumā iegūs eksportētāji, bet zaudēs importētāji. Taču Latvijā ir ļoti liels imports, un tuvāko gadu laikā ekonomikas stimulēšanai mums vienalga vajadzēs ievest gan preces, gan tehniku. Tāpēc, manuprāt, nekādas vajadzības pēc lata devalvācijas nav.

Lata devalvācija būtu neprāts arī tādā ziņā, ka tam būtu ļoti smagas sociālas sekas. Uzmanība jāpievērš arī tam, kas par to izplata runas. Izdevīgi tas būtu lielākoties ārvalstu bankām, kuras Latvijā izveidojušas tādu finanšu sistēmu, ka iedzīvotājiem aizņēmumi galvenokārt ir eiro, bet noguldījumi – latos. Lata devalvēšanas gadījumā kredītņēmējiem vajadzēs nopelnīt vairāk latu, lai atmaksātu par dārgākiem kļuvušos eiro. Savukārt noguldījumi un uzkrājumi latos zaudēs savu vērtību atkarībā no devalvēšanas procentiem – 10,15 vai 20. Kā zināms, par kredītiem ņemtajiem īpašumiem jau tā ir būtiski sarukusi tirgus vērtība. Lata devalvēšana kredītņēmējiem uzliktu vēl papildu slogu.

Un tomēr no Eiropas institūcijām ir dzirdamas arī optimistiskas prognozes par turpmāko ekonomikas attīstību. Arī Starptautiskais valūtas fonds par maz ticamu nosaucis iespēju, ka pat finansiāli vissmagāk skartās valstis nespēs atdot savus parādus.