Kurzemes Vārds

20:55 Otrdiena, 19. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Pašvaldības cīnās par iepriekšējo kārtību
Ilze Šķietniece

No šā gada pirmsskolas pedagogu darba samaksa pašvaldībām pilnībā ir jānodrošina pašām, jo Izglītības un zinātnes ministrijai samazināts finansējums, skaidro ministrijas Komunikācijas nodaļā. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība cīnās par to, lai iepriekšējā kārtība saglabātos arī turpmāk.

"Kurzemes Vārds" jau rakstīja, ka, veidojot šā gada budžetu, pašvaldībām pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku algām vajadzēja atvēlēt vairāk nekā līdz šim. Vēl pērn bērnudārza pedagogu atalgojumu daļēji finansēja valsts. Tagad tas pilnībā palicis uz pašvaldību pleciem. Valsts naudu dos tikai piecus un sešus gadus veco bērnu apmācībai. Lai zaudējumu budžetā būtu vieglāk pārdzīvot, pašvaldības galvenokārt lēmušas samazināt pedagogu darba slodzi un līdz ar to arī algu.

Atsakās dotēt, jo pašiem naudas maz

Spēkā esošie normatīvi nosaka – bērnudārza skolotāja vidējā darba samaksa ir 340 latu par likmi. Izglītības un zinātnes ministrija skaidro, ka normatīvie akti paredz to nodrošināt pirmsskolas izglītības iestādes dibinātājam, tātad – pašvaldībai.

Laikā, kad valsts budžets pildījās labi, pašvaldības saņēma valsts mērķdotāciju pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu algām. No 2006.gada oktobra valsts finansēja bērnudārzu skolotāju darba samaksas paaugstinājuma daļu. Sākotnēji tā bija 110 latu par likmi, bet no 2008.gada 1.septembra – vidēji 170 latu par likmi jeb 36 stundām nedēļā. No šī paša datuma arī sāka maksāt par gatavošanos nodarbībām, apmaksājot trīs stundas nedēļā.

Tomēr, sākoties ekonomiskajai krīzei, situācija valsts naudasmakā mainījās. IZM tika samazināts finansējums, un tā attiecīgi lēma, ka pašvaldībām ir pienācis laiks pildīt normatīvajos aktos noteikto – pirmsskolas pedagogu algu nodrošināt no savas kabatas.

Pēc šī lēmuma izskanējušas bažas, ka būs pašvaldības, kas ar jaunajiem maksājumiem nevarēs tikt galā un tādēļ tām pat draudēs bankrots. "Kurzemes Vārda" aptaujātajās Liepājas rajona pašvaldībās panika gan nav sacelta. Priekšsēdētāji sacīja, ka laikā, kad katrs lats no svara, šādas izmaiņas rada problēmas, tomēr tās nav nepārvaramas. Lai izdevumi būtu mazāki, nolemts samazināt darba slodzes.

Tomēr cīņā par pilsētu, pagastu un novadu labklājību iesaistījusies Latvijas Pašvaldību savienība. Tā šonedēļ risina sarunas ar Starptautisko valūtas fondu. Viens no priekšlikumiem ir – lai valsts arī turpmāk maksātu valdības pašas noteikto algu paaugstinājumu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, stāsta Pašvaldību savienības padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Zvirbule. Tiek paredzēts, ka marts pat pašvaldībām ar sakārtotu, attīstītu infrastruktūru būs smags un tās bērnudārzu skolotājiem pilnībā algu samaksāt nevarēs.

Lēmuma nav, ir tikai neapdomīgi izteikumi

Saskaņā ar "Izglītības likumu" un Ministru kabineta "Noteikumiem par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai" par pirmsskolas pedagogu var strādāt, ja iegūta augstākā pedagoģiskā izglītība un profesionālajai kvalifikācijai atbilstoša izglītības pakāpe.

"Ministrija iepriekš noteica, ka pedagogiem ir jāiegūst augstākā izglītība, tad tiks saņemts algu paaugstinājums. Tagad to nenodrošina, tā ir tikai skolu pedagogiem," uz netaisnību norāda D.Zvirbule.

Arī Pāvilostas pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja Gunita Delijeva ir viena no tiem speciālistiem, kas augstāko izglītību ieguvusi par saviem līdzekļiem. Viņa pauž neapmierinātību, ka pēc visa tā tagad bērnudārza pedagogus grib pārdēvēt par aprūpētājiem, un pieļauj – tas savukārt ietekmēs algu. "Arodbiedrība mūs nav spējīga aizstāvēt, tikai noplāta rokas," nopūšas G.Delijeva.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve gan skaidro, ka lēmums par profesijas nosaukuma izmaiņām nav pat valdības darbakārtībā. Vienkārši kādā no sēdēm premjers Ivars Godmanis aizvainojoši izteicies, ka tie pedagogi, kuri strādā ar bērniem līdz piecu gadu vecumam, nav nekas vairāk kā bērnu uzraugi. Savukārt IZM šo izteikumu gribējusi pierakstīt pašvaldībām.

Valstī pastāv vienotas prasības pedagogu izglītībai un kvalifikācijai un tās nav paredzēts pārskatīt, apgalvo arī IZM Komunikācijas nodaļā. Pārvaldes vecākā referente Inta Stīpniece atsaucas uz Eiropas izglītības sistēmu informācijas tīkla "Eurydice" pētījumu "Risinot sociālo un kultūras nevienlīdzību pirmsskolas izglītībā un aprūpē". Komisijas paziņojums noteicis, ka pirmsskolas izglītība ir efektīvs līdzeklis, lai veidotu pamatu turpmākajam mācību procesam, novērstu izglītības pārtraukšanu, veicinātu rezultātu vienlīdzīgumu un vispārējo prasmju līmeni. Pētījuma autori secinājumos norādījuši, ka vislabākais veids, kā nodrošināt augstu kvalitāti agrīnās pirmsskolas vecuma bērnu izglītības un aprūpes centros, ir panākt, lai to darbinieki būtu ieguvuši augstas kvalitātes izglītību.

Uzziņai

Izglītības likuma 60.pants "Izglītības iestāžu finansēšanas kārtība":

– izglītības iestādē īstenojamo izglītības programmu izmaksas ietver izdevumus, kas nepieciešami izglītības programmas īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai, izglītības iestādes nodrošināšanai ar mācību līdzekļiem, tās saimnieciskajiem izdevumiem, kā arī citiem nepieciešamajiem izdevumiem;
– pedagogu darba samaksa valsts vai pašvaldību izglītības iestādēs, tajā skaitā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībai, tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām;
– pašvaldību pārējo pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta no pašvaldību budžetiem.

Priekulē pieņem psihologs
Ilze Šķietniece

Priekules Pilsētas dome iznomājusi telpu Ivetai Lohanskai psihologa privātprakses atvēršanai, pašvaldībā uzzināja "Kurzemes Vārds".

Privātprakse atvērta Priekulē, Aizputes ielā 6. 18,4 kvadrātmetrus lielā telpa iznomāta uz laiku no šā gada 1.janvāra līdz 31.decembrim, teikts Pilsētas domes izdevumā "Priekules Ziņas".

I.Lohanska no plašākas intervijas atteicās, uzsverot: "Vienkārši daru darbu, kas man patīk. Beidzot varu likt lietā astoņos gados iegūtās zināšanas. Un prieks par to, ja kādam sakārtojas dzīve un iespīd kāds cerības stars uz labākiem laikiem."

Datu centra speciāliste maina adresi

Lauksaimniecības Datu centra vadošā speciāliste Indra Martinsone informē mūspuses zemniekus, ka turpmāk Liepājā būs sastopama otrdienās un trešdienās no pulksten 10 līdz 16 Bāriņu ielas 15.nama pirmajā stāvā, biedrības "Liepājas Lauksaimnieku apvienība" telpās.

Sīkāku informāciju iespējams saņemt, piezvanot viņai pa mobilo tālruni 26510579 vai interesējoties pa tālruni 63822008 Saldū.

Atvērs izremontēto veikalu
Ilze Šķietniece

Rīt tiks atvērts izremontētais SIA "Grobiņas KB" veikals "Tev" Rīgas – Liepājas šosejas malā. Mēneša laikā tur tiks uzstādīts arī bankomāts.

"Atklāšana nebūs ar pompu, baloniem un mūziku. Vienkārši pulksten 11 veikals būs atvērts pircējiem," stāsta SIA "Grobiņas KB" vadītājs Maigonis Almanis. Iepriekš tika prognozēts, ka veikalu pēc remonta varēs atkal atvērt tikai marta sākumā. Tomēr darbus izdevies paveikt nedēļu ātrāk.

"Kurzemes Vārds" jau rakstīja, ka veikalā "Tev", Grobiņā, Vītolu ielā, tika remontētas telpas un iegādātas jaunas iekārtas. Remontu veica paši darbinieki.

Vēlākais pēc mēneša pie veikala būšot uzstādīts Hipotēku un zemes bankas bankomāts.

Veikals Vītolu ielā 12 ir pirmais no 12 tīkla "Tev" veikaliem. To ar jauno nosaukumu pēc rekonstrukcijas atklāja 2000.gada augusta beigās.

Biteniekus aicina pieteikties

Jau rakstījām par to, ka šī ziema, kad atkusnim seko atkusnis, pirms laika pamodinājusi bišu saimes. Stropos strauji sarūk bišu barības krājumi.

Saprotot situācijas nopietnību, Biškopības biedrības rajona nodaļa meklē ceļus, kā barību nodrošināt. Tagad, pateicoties firmas SIA "Līga DD" atsaucībai, tāda iespēja ir rasta. Rajona nodaļas vadītājs Māris Romanovs informē dravu īpašniekus, ka no Marijampoles cukurfabrikas Lietuvā uz Liepāju atvesti tieši biškopībai ražotā cukura paraugi un sertifikāts. Viss atbilstot prasībām. Zināma arī cena. Viena tonna bišu barībai paredzētā cukura kopā ar PVN maksājot 563 latus. Tas neesot dārgi, ja rēķina transporta izdevumus.

Kolēģiem, kas vēlēsies iegādāties produktu, par to līdz 15.martam jāpaziņo Mārim Romanovam, piezvanot pa tālruni 29767731. Cukuru varēšot iegādāties tieši noliktavā, kas atrodas Cukura ielā 27.