Kurzemes Vārds

13:46 Piektdiena, 23. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Vēstis

Talantu rodas arvien vairāk
Inita Gūtmane

No 15.marta astoņas svētdienas pēc kārtas "LNT" demonstrēs televīzijas šova "Latvijas zelta talanti" otro sezonu, kuru vadīs mūziķis Lauris Reiniks. Vakar Liepājas Olimpiskajā centrā notika dalībnieku atlase.

Šova žūrija priekšnesumus skatījās un vērtēja visas dienas garumā. Ap pulksten 17 bija parādīts ap 100 dažādu priekšnesumu. "LNT" izpildproducente Elita Širsone "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo reizi otrajai "Latvijas zelta talantu" sezonai pieteikušies vairāk dalībnieku. Tas tāpēc, ka daudzi guvuši priekšstatu, kas tad tas īsti ir par šovu. Liepājā visbiežāk tika rādīts dziedāšanas un dejošanas talants. Uz atlasi bija ieradušies no tikai liepājnieki, bet arī ļaudis no dažādām citām vietām.

"Latvijas zelta talanti 2" norisināsies tiešraidē no dažādām Latvijas pilsētām, un šajā šovā žūrijas kompetencē būs izvērtēt dalībniekus, kuriem ir talants vai kuriem nav talanta, bet skatītāji izšķirs, kuri trīs dalībnieki no katra raidījuma tiks tālāk uz šova pusfināliem.

 

Sāk vārīties Liepājas Cukurfabrikas lieta
Viktors Ulberts

Liepājas tiesa lems, vai apturēt tiesvedību civillietā, kurā bijušie akciju sabiedrības "Liepājas Cukurfabrika" darbinieki no uzņēmuma prasa prāvu naudas summu. Ir sākts kriminālprocess par kāda uzņēmumu darbinieku sapulces protokola viltošanu, "Kurzemes Vārdu" informēja uzņēmuma darbinieku pārstāve Ilze Kajaka.

82 bijušie Liepājas Cukurfabrikas darbinieki ir pilnvarojuši zvērināto advokāti I.Kajaku uzturēt prasību par 65266 latu piedziņu no uzņēmuma. Tā esot nauda, kas sākotnēji bijusi iekļauta fabrikas restrukturizācijas sociālajā plānā, lai samaksātu darbinieku sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Taču tas neesot izdarīts, tāpēc bez darba palikušajiem strādniekiem ir liegtas valstī paredzētās sociālās garantijas. "Jelgavas Cukurfabrikā ar strādājošajiem tika panākta vienošanās ar darbiniekiem, ka šī nauda tiks viņiem izmaksāta. Arī Liepājas Cukurfabrikas darbinieki vēlas tādu pašu risinājumu," skaidro I.Kajaka.

Taču viņa lūgusi tiesvedību apturēt, jo pēc Ģenerālprokuratūras pieprasījuma Liepājas prokuratūrā sākts kriminālprocess par "Liepājas Cukurfabrikas" darbinieku 2007.gada 1.aprīļa sapulces protokola viltojumu. I.Kajaka uzskata, ka protokola viltojums ir tiešā saistībā ar izskatāmo civillietu. "Pamatojoties uz šo protokolu par uzņēmuma darbinieku pilnvaroto personu tika ievēlēta cita persona, kura arī mainīja sociālo plānu. Taču neviens no darbiniekiem ar to netika iepazīstināts," norāda I.Kajaka. Kriminālprocess nosūtīts izmeklēšanai Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldei.

Savukārt Liepājas Cukurfabrikas ģenerāldirektore Valija Zabe jau iepriekš skaidroja, ka pēc tam, kad jau bijis apstiprināts Liepājas Cukurfabrikas restrukturizācijas plāns, Ministru kabinets 2007.gada 20.martā pieņēmis noteikumus, kuros noteica, ka cukura nozares restrukturizācijas izmaksas darbiniekiem būs kompensācijas un tās ar nodokli netiek apliktas.

Pamatojoties uz šiem noteikumiem, Liepājas Cukurfabrika darbiniekiem izmaksāja kompensācijas, nemaksājot ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Uzņēmums esot atbrīvots no pienākuma maksāt darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no šīm kompensācijām. Šā iemesla dēļ atbrīvotajiem darbiniekiem liegtas valsts sociālās garantijas. "Mēs bijušajiem darbiniekiem izmaksājām visu naudu, ko paredzēja restrukturizācijas plāns, Latvijas darba likumdošana un Ministru kabineta noteikumi. Mūsu uzņēmumu pārbaudīja Valsts darba inspekcija un nekādus pārkāpumus nekonstatēja. Pašlaik situāciju vairs nav iespējams mainīt," norādīja V.Zabe.

Darbinieku prasību pret uzņēmumu Liepājas tiesa turpinās izskatīt 13.martā.

Uzņēmumā "Lauma Fabrics" – pagaidu ekonomiskais darba režīms

Kopš SIA "Lauma Fabrics" vadītāji darba režīmu uzņēmumā pielāgojuši vispārējai ekonomiskajai situācijai, darbinieki strādā trīs dienas nedēļā. Pilnu darba nedēļu, t.i., piecas darba dienas, strādā tikai uzņēmuma Pārdošanas un mārketinga daļas tirdzniecības pārdevēji, kā arī atsevišķi ražošanas cehi, kas nodrošina pieprasītās produkcijas saražošanu laikā. Par to informēja uzņēmuma ģenerāldirektors Andris Sedmalis. Ar darbiniekiem esot noslēgta vienošanās par ekonomisko darba režīmu, kurā "Lauma Fabrics" pagaidām plāno strādāt līdz aprīļa sākumam. "Krīze pašlaik jau vairs nav tikai finansiāla, darba tirgū tā skar katru daudz nopietnāk. Līdz ar darba apjoma samazināšanos uzņēmumā nākas samazināt arī darbinieku algas. Nepatīkamāku šo situāciju dara arī štata samazināšanas process, kas nepieciešams, lai uzņēmuma labākajiem darbiniekiem nodrošinātu pēc iespējas lielāku darba slodzi. Šā brīža situācijā meklējam nesāpīgākos veidus, kā turpināt darboties krīzes apstākļos, lai mūsu darbinieki pilnībā nezaudētu darbu un iztikas līdzekļus," norādīja A.Sedmalis. Viņš arī nenoliedza, ka uzņēmumā meklē iespējas, kā strādāt efektīvāk un racionālāk.

Četras iestādes veiks slimnieku mājas aprūpi

Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra ir noslēgusi 63 līgumus ar dažādām ārstniecības iestādēm, ģimenes ārstu praksēm un feldšerpunktiem visā Latvijā, kas nodrošinās medicīnisko aprūpi mājās. To skaitā ir arī četras mūspuses iestādes. "Kurzemes Vārds" jau rakstīja, ka mājas aprūpi veic Liepājas Reģionālās slimnīcas medicīnas māsas. Šādu palīdzību sniegs arī Jaunliepājas Primārās veselības aprūpes centra, "Piejūras slimnīcas" un Priekules slimnīcas mediķi. Kā skaidro VOAVA speciālisti, mājas aprūpi var saņemt gadījumos, kad pacientiem nav nepieciešams atrasties slimnīcā, taču medicīnisku indikāciju dēļ, piemēram, ir būtiski kustību ierobežojumi, pacients nav spējīgs nokļūt pie ģimenes ārsta vai cita speciālista. Šādu aprūpi varēs saņemt guloši pacienti ar ļaundabīgiem audzējiem, kā arī pacienti ar psihiskiem traucējumiem, izgulējumiem, cerebrālo trieku un citiem paralītiskajiem sindromiem, pacienti, kuriem nepieciešama respiratora terapija, pacienti ar kustību traucējumiem pie konkrētām diagnozēm, piemēram, pie multiplās sklerozes, insulta un citām diagnozēm. Lai saņemtu valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus mājas apstākļos, ģimenes ārstam vai ārstējošajam ārstam ir jāpamato šāda nepieciešamība.

"Nameju" nodos jūrskolai

Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku mīnukuģi "Namejs" nodos Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošās Liepājas Jūrniecības koledžas valdījumā – to paredz Aizsardzības ministrijas sagatavotais un valdībā pieņemtais rīkojums.

Jau pērn martā tika nolemts kuģi "Namejs", ko vairs neplāno izmantot Jūras spēki, nodot Liepājas domei Jūras spēku muzeja ierīkošanai. Pēc tam Liepājas dome lūdza kuģi nodot Jūrniecības koledžai, jo tādējādi būtu iespējams vieglāk un efektīvāk risināt jautājumus par kuģa uzturēšanu un apsaimniekošanu. Arī Jūrniecības koledža vēstulē, atbalstot domes ierosinājumu, lūdz tai nodot kuģi "Namejs" un informē, ka dome saziņā ar muzeju un Jūrniecības koledžu apņemas uz kuģa izveidot Jūras spēku un karaflotes vēstures ekspozīciju, kā arī kuģi izmantot mācību procesa nodrošināšanai, kas būtu ieguvums gan valstij, gan pilsētai, gan topošajiem jūrniekiem.

Kuģis "Namejs" būvēts 1960.gadā Vācijas Brēmenburgas pilsētā. Jūras spēki par saviem līdzekļiem kuģi nogādās līdz Jūrniecības koledžas norādītajai vietai. Nodošana paredzēta aprīļa pirmajā pusē, "Kurzemes Vārdam" pastāstīja JS preses virsniece Iveta Kraule.