Kurzemes Vārds

23:32 Otrdiena, 21. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kaktuss

Bez citu apliecinājumiem, tikai – ar ticību
Inita Gūtmane

"Es visiem teicu, ka būšu operdziedātāja, un man bija vienalga, ko par to domā citi," pirms vairākiem gadiem stāstīto atmiņā atsauc Margarita Vilsone. Teiktais nebūtu nekas īpašs, ja vien to nesacītu meitene, kura nekad iepriekš nav mācījusies vokālu un kurai neviens nav devis mājienu, ka viņai uz to vispār ir dotības. Bet jauniete uzstāja. Un pašlaik studē opermūziku Vācijā, koncertē un piedalās konkursos.

Bija pirmā, pēkšņi – pēdējā

Margarita varēja kļūt par labu vijolnieci. Talants viņai ir. Par to viņa pārliecinājās, mācoties Bērnu mūzikas skolā. Taču pusaudzei uznācis slinkums, kas pievarējis vēlmi mācīties vijoles spēli koledžā. "Iestājos parastajā vidusskolā, bet pēc neilga laika sapratu, ka bez mūzikas nespēju dzīvot. Gribēju iet uz Liepājas Mūzikas koledžu, bet nesanāca. Tad sāku apmeklēt privātstundas dziedāšanā pie Natālijas Tilgales," dziedāšanas karjeras aizsākumu atceras Margarita. Lai gan dziedāšanas skolotāja ieteikusi to pārdomāt un apzināties, ka šajā ceļā būs daudz grūtību, tomēr tas nemainīja Margaritas domas. Viņa sazinājās ar paziņu Vācijā un uzzināja, kādi dokumenti nepieciešami, lai iestātos Brēmenes Mūzikas un mākslas augstskolā, un kad jāierodas uz eksāmeniem.

Jauniete nenoliedz, ka sākumā bijušas šaubas par savām spējām. "Bērnu mūzikas skolā eksāmenos un citos pārbaudījumos vienmēr mani vērtēja, tāpēc aptuveni varēju zināt, uz ko esmu spējīga. Bet dziedāšanā apmeklēju privātstundas, līdz ar to man bija viena skolotāja un nekādu pārbaudījumu vai citu cilvēku viedokļu. Man nebija ne mazākās nojausmas, vai maz spēju dziedāt operu. Bija tikai pašas ticība," apgalvo Margarita.

Pirms eksāmena jauniete bijusi ļoti uztraukusies, ko ievērojuši augstskolas profesori, kas latviešu meiteni centušies nomierināt. Taču mierīgāka sirds kļuvusi tikai pēc tam, kad no eksaminētājiem Margarita dzirdējusi, ka viņai esot brīnišķīga balss, taču trūkstot tehnikas. Apliecinājums viņas spējām Margaritu ļoti iepriecinājis, jo viņa vēlas dziedāt tieši klasisko mūziku. "Šī mūzika ir debešķīga. Kad skatos uz opermūzikas māksliniekiem, es ļoti vēlos arī tā dziedāt."

Lai šo mērķi sasniegtu, Margaritai bija jāpārvar grūtības. Liepājas 5.vidusskolas audzēkne vācu valodu mācījās jau no pirmās klases un izmantoja katru izdevību papildus apgūt svešvalodu. Taču Vācijas augstskolā viņa saprata, ka ar iegūto zināšanu krājumu ir par maz. "Gāju uz stundām, bet nesapratu pilnīgi neko, muzikālie termini vācu valodā man bija pilnīgi sveši. Mani tas kaitināja, un iestājās psiholoģisks lūzums. Zvanīju mammai un teicu, ka man viss apnicis un gribu mājās," atceras Margarita. Tomēr brīvlaikā, atbraukusi mājās un uzklausījusi mammas uzmundrinājumus, Margarita saņēmās un atkal bija gatava cīnīties par savu nosprausto mērķi. Gāja laiks un arī vāciskie termini vairs nebija nesaprotami bubuļi.

Tagad jauniete droši saka, ka viņai mācības ļoti patīk. "Tagad man viss padodas viegli, jo mācītais man ļoti patīk. Un man nekā cita arī nav – tikai skola un mājas," piebilst jauniete. "Es varu dziedāt no rīta līdz vakaram, nemaz nejūtu, kā aizskrien laiks. Ja kāds pasaka, ka būs jādzied kādā koncertā, jau nedēļu vai mēnesi iepriekš krāju sevī mīlestību, lai dziedot to varētu nodot tālāk klausītājiem," apgalvo 2.kursa studente.

Dotības izmanto labdarībai

Stāstot par savu izvēlēto mācību iestādi, Margarita skaidro, ka Vācijā ir divas augstskolas, kur apvienotas mākslas un mūzikas studijas: viena atrodas Berlīnē, otra Brēmenē. Semestra maksa Brēmenes augstskolā ir 170 eiro. Lai varētu studēt, arī tur jaunieši ņem kredītus. Taču Margaritai kredītus, kuriem ir pieņemami noteikumi, ir grūtības saņemt, jo viņa Vācijā nav nodzīvojusi piecus gadus. Studente prāto, ka bez vecāku finansiālā atbalsta studēt svešajā zemē viņai būtu ļoti grūti, varbūt pat neiespējami. Jo studēt mūziku un strādāt ir problemātiski. "Pirmajos četros semestros ir diezgan daudz ko darīt, ir visas tās teoriju mācības plus vēl ir jaunrades nodarbības. Pēc diviem gadiem būs eksāmeni. Kad pabeidz galvenās mācības, seko jaunrades studijas, piemēram, darbs ar režisoru." Kopā liepājniecei svešajā zemē jāstudē pieci gadi, izlaidumu viņa svinēs tikai 2012.gadā.

Studiju laikā topošajiem opermūziķiem ir iespēja kāpt uz lielās skatuves. "Mums ir obligātās uzstāšanās – divreiz semestrī ir studijas koncerti, uz kuriem bez maksas var nākt ikviens," saka Margarita. Katru gadu augstskola sadarbībā ar Brēmenes teātriem rīko operas projektus, kuros piedalās vecāko kursi audzēkņi. Pērn tajā piedalīties uzaicināta arī Margarita. "Es tur piedalījos kā aktrise. Četrus gadus esmu dejojusi pie Ingrīdas Lūres, tāpēc man šajā projektā piedāvāja arī dejot."

Margarita ir gandarīta, ka viņai palaimējies ar vokālo pedagoģi, kas palīdz remdēt viņas alkas pēc dziedāšanas. Skolotāja uzrunājusi ērģelnieku Reineru Siebu, kuram piedāvājusi uzaicināt Margaritu uzstāties viņa koncertā. "Reineram ļoti patika mana uzstāšanās, viņš piedāvāja braukt kopā uz Spāniju un uzstāties turienes vāciešiem. Tagad tiek kārtotas organizatoriskās lietas," priecājas Margarita. Viņa piebilst, ka katrs koncerts, katra uzstāšanās ir ļoti svarīga, jo iebraucējiem Vācijā ir daudz grūtāk sarunāt koncertus nekā vietējiem.

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir svarīgi parādīt sevi konkursos. Pagājušajā vasarā Margarita piedalījās Mocarta konkursā Prāgā, bet novembrī plāno doties uz Karlovi Variem. "Konkursos lielākoties piedalās dziedātāji līdz 35 gadu vecumam, tie jau ir profesionāļi, kuri vairākus gadus dzied operā. Es ar viņiem nevaru sacensties, tāpēc meklēju tādus konkursus, kuros ir jaunākās grupas," skaidro Margarita. Kā lielāko ieguvumu no konkursiem viņa min iegūto pieredzi. Viņai tas ir īpaši svarīgi, lai pieradinātu sevi pie publikas, mazinātu bailes pirms uzstāšanās, kas ir viena no viņas problēmām. "Pirms pirmā koncertā savai skolotājai jautāju, kā lai cīnos ar savu uztraukumu. Bet, kad uzgāju uz skatuves un no publikas saņēmu atpakaļ to prieku un mīlestību, ko devu citiem, viss uztraukums pazuda. Dziedot jūtos brīnišķīgi, to nevar aprakstīt. Tad mani pārņem pārliecība, ka skatuve ir mana īstā vieta un ka tas, ko daru, ir pareizi," ir secinājusi Margarita.

Vēderiņš pakņudējis arī pirms Margaritas uzstāšanās Liepājā. Lielākais koncerts dzimtajā pilsētā viņai bija pirms Ziemassvētkiem – Svētās Trīsvienības katedrālē. Šis koncerts ļāvis piepildīt kādu sapni. "Es dziedu tāpēc, lai radītu citiem prieku. Un, ja es ar savu dziedāšanu varu kādam palīdzēt, tas ir brīnišķīgi. Zinu, ka Latvijā neatgriezīšos, bet ļoti gribu palīdzēt šai zemei, kur ir manas mājas," skaidro Margarita. Tāpēc viņa bija bezgala priecīga, kad viņas draugs Mareks Alberts piedāvāja piepildīt viņas vēlēšanos un noorganizēt labdarības koncertu "Ieklausies sirdī", kurā savāca vairāk nekā piecus simtus latu elpošanas aparātu iegādei Reģionālās slimnīcas Bērnu nodaļai.

Nojauta nepievīla

To, ka ar Vāciju būs saistīta nākotne, Margarita nojautusi jau pamatskolā. "Kad skolas laikā biju Vācijā, vienmēr teicu, ka šeit atgriezīšos. Man Vācijā ļoti patīk," atzīst Margarita. Tāpat kā daudzi turienes studenti, Margarita īrē istabiņu privātmājā Brēmenes centrā un par to mēnesī maksā 270 eiro.

Pirmajā gadā svešatnē Liepājas talantīgā meitene bijusi ļoti aktīva, bet otrajā gadā vairāk noslēgusies, nedēļas nogales veltījusi tikai dziedāšanai un klavierspēlei. Līdz brīdim, kad nepareizas tehnikas dēļ vairākus mēnešus nav varējusi tik daudz dziedāt. "Tad man bija lielas bēdas, jo bez dziedāšanas nekā cita manā dzīvē nav. Pirms tam no rīta līdz vakaram varēju klausīties klasisko mūziku, bet tajā laikā to nedarīju, jo man bija liela sāpe, ka pati nevaru dziedāt," izjūtas atceras Margarita.

Svešumā viņai nācās pieņemt arī turienes dzīves stilu. "Latvijā draugi ir ļoti tuvi, viņi daudzko dara kopā. Te var piezvanīt un pateikt, ka būsi pēc desmit minūtēm ciemos, bet vācieši ir noslēgtāki. Ja gribi aiziet ciemos, tad divas vai trīs dienas iepriekš ir jāsarunā. Man to ir grūti pieņemt," neslēpj Margarita. Arī šā iemesla dēļ liepājniecei tik cieša draudzība ar studiju biedriem nav izveidojusies. Viņas labākā draudzene tur ir latviete Grēta, kas arī studē mūziku Vācijā, un vairākas korejietes, kuras esot ļoti jaukas un atklātas.

Lai gan Latvijā ir vēl vairāk mīļo cilvēku, dzimtenē Margarita nedomā atgriezties. Jo šeit ir tikai viens operas nams un pietiekami daudz talantīgu jauno dziedātāju. Ārzemēs tomēr ir vairāk iespēju. Margarita apsver, ka, iespējams, pēc studijām nepaliks Vācijā, bet dosies uz Šveici, Angliju vai citurieni, kur liktenis viņu aizvedīs.

Margarita secina, ka pēc Latvijas viņa skumst mazāk. "Dažreiz uznāk skumjas un gribas samīļot mammu, brāli, satikt savas mīļās draudzenes. Bet man pietiek ar nedēļu, tad vajag atpakaļ uz Vāciju. Man pietrūkst skolas, dziedāšanas stundu. Man vajadzīgi arvien jauni un augsti mērķi," stāsta Margarita. Kāds ir viņas mērķis? Ar dziedāšanu aizskart cilvēku sirdis, lai tās saviļņotu, paceltu pāri ikdienišķajam. Un, protams, arī dziedāt labos operteātros un spēt sevi nodrošināt ar dziedāšanu.

"Man Vācijā ir ļoti labs skolotājs. Viņš teica: "Tev vienmēr pašai jāzina, kāda esi. Vienmēr atradīsies tantiņas un onkuļi, kas būs sajūsmā par tavu sniegumu, bet vienmēr būs arī kāds, kas gribēs ieriebt. Tev pašai jāatrod līdzsvars, nekad pārāk daudz neklausies citos"," stāsta Margarita. "Es zinu, ka dziedāšu kādā slavenā operā. Vienkārši to zinu. Un man tam nav vajadzīgi apliecinājumi no citiem."