Kurzemes Vārds

13:44 Svētdiena, 24. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Atmodinātais patriotisms

Droši vien (un diemžēl) tagad tikai retais zinās pateikt, kāda nozīme mūsu vēsturē ir 6.martam, bet pirmās brīvvalsts laikā katru gadu šajā dienā Latvija nolieca galvu sērās, taču ļaudis arī apzinājās šīs dienas vērtību. 1919.gada 6.martā bija kritis Latvijas karaspēka pirmais virspavēlnieks Oskars Kalpaks, un šī traģēdija kļuva par patriotisma simbolu.

Var jau teikt, ka Kalpaku pacēla uz pārāk augsta pjedestāla, viņa vārdā nosaucot ielas, bulvārus, skolas, tiltus, ceļot pieminekļus un rakstot balādes. Jo jaunās valsts karaspēku viņš paguva vadīt tikai dažus mēnešus. Un arī par karaspēku tikai nosacīti var saukt trīs latviešu rotas, ar kurām Kalpaks ieradās Kurzemē 1919.gada janvārī tūlīt pēc tam, kad uz Liepāju pārcēlās Latvijas Pagaidu valdība. Visbeidzot – šīs rotas atradās vācu armijas sastāvā, kuru pēc Pirmā pasaules kara Sabiedrotie atstāja Kurzemē, lai atvairītu boļševiku virzīšanos uz Rietumeiropu.

Arī Kalpaka bojāeju kaujās starp Skrundu un Saldu var uzskatīt par pārāk heroizētu – lai spodrinātu vēlākā Latvijas kara ministra ģenerāļa Jāņa Baloža tēlu. Jo mirstošā Kalpaka pēdējie vārdi esot bijuši, lai Balodis paliek viņa vietā. Kas to vairs pateiks, vai tā tiešām bija, un vispār Kalpaka nāve vēsturniekiem joprojām ir mīkla. Iespējams, ka tā nebija sazvērestība, kad Kalpaku ķēra tā brīža sabiedroto vāciešu lode. Varbūt tā bija liktenīga nejaušība, kādas jau kaujas laukā gadās. Taču skaidrs, ka vāciešiem, Liepājā gatavojot sazvērestību pret Latvijas valdību, Kalpaks un viņa karavīri nebija vēlami. Un to viņi parādīja apvērsuma pirmajā dienā.

Lai nu kā, bet Kalpaka lielākā vērtība bija tā, ka viņš mainīja kurzemnieku attieksmi pret Ulmaņa valdību un iedvesmoja ļaudis aizstāvēt savu valsti. Jau līdz tam viņš bija pratis iegūt autoritāti, kliedējot kurzemnieku aizdomas par Pagaidu valdību, kura sadarbojas ar nesenajiem ienaidniekiem vāciešiem. Jau februārī Kalpaka vienības sāka papildināt brīvprātīgie, taču viņa nāve kļuva par attieksmes maiņas vēl krasāku pavērsienu.

Vēl tikai jāatgādina, ka ar Kalpaku saistīto norišu centrs bija Liepāja. Karostā atradās Kalpaka štābs, tagadējā Pasta ielā Apsardzības ministrija, kas vadīja aizstāvēšanas kaujas. Un 11.martā Kalpaku no Svētās Annas baznīcas izvadīja uz Ziemeļu kapiem. Vai pulkvedi būtu izvadījusi puse Liepājas, ja cilvēkos nebūtu atmodinātas patriotisma jūtas, kas līdz tam bija snaudušas.

Andžils Remess