Kurzemes Vārds

16:54 Sestdiena, 17. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Tavā un manējā novadā

Cimdeniekus ne pret ko nemainītu
Dina Belta

Žogi no dzeloņstieplēm un veco aerodroma skrejceļu metāla detaļām. Aiz tiem mazdārziņu rindas, katrā citādāka mazās arhitektūras forma – dārza mājiņa. Padomju armijas būvju paliekas. Gaisā pusdienlaika laiskums, ko piedzied pirmie pavasara putni, salaidušies Cimdenieku kokos. Sastaptie ļaudis ir mierīgi un runātīgi.

Mazdārziņi gaida pavasari

Erihs uz Cimdeniekiem no Liepājas atnācis pirms gadiem 17 –ieprecējies. Sievastēvs bijis karavīrs. Pēc tam, kad padomju armija gājusi no Latvijas prom, viņš te palicis.

Tagad Eriham skaidrs, ka dzīvi te ne pret ko citu nemainītu. Viņš ar ģimeni dzīvo mājā Cimdenieku centrā, bet arī dārza mājiņa, kas atrodas turpat netālu, aprīkota ar elektrību un citām ērtībām. Dārza učastoks gaida pavasari, kad saimnieki varēs ķerties pie zemes darbiem. Te ģimenei izaugot viss, kas nepieciešams, arī tomāti siltumnīcā un kartupeļi vagās. Gaiss tīrāks. "Un mazāk visādu narkomānu, pa pilsētu jau vairs tā mierīgi nepastaigāsi, bet te ir mierīgi," saka Erihs.

Tam piekrīt arī citi "Kurzemes Vārda" sastaptie vietējie ļaudis. "Te jau visi cits citu pazīst – kur te izvērsīsies," saka Meta Šihta. "Kolīdz kaut ko nodarīs, tā jau tūlīt sāks turēt aizdomās. Cits caur citu uzzinās." Klaidoņu arī te neesot, tikai tādi, kas negrib strādāt. Viens tāds kādu laiku mitis pamestajā mājā Centrālajā ielā. Bet līdzāspastāvēšana ar tiem esot itin mierīga.

Dzina no vienas zemes uz otru

Padomju laikos te bijušas gan kara aviācijas, gan pretgaisa aizsardzības vienības, sauszemnieki. Antoņinas vīrs arī te dienējis. "Kad vairs pie lidmašīnām nebija, tad forma citādāka viņam bija, uz uzplečiem tādi riteneļi bija, bet, eh, kas tad to vairs atceras," viņa atmet ar roku.

Pašai Antoņinai dzīve raiba – 40.gadu beigās viņa kā sīks skuķēns kopā ar māti nonākusi Latvijā. "Cilvēkus tolaik no Krievijas dzina šurp strādāt, un kur apstājās, tur apstājās, tur bija jāpaliek," viņa stāsta. Māte strādājusi Ploces kūdras purvā, dzīvojuši vagoniņā. Mazā Antoņina mācījusies Vērgales skolā. "Vēlāk mamma apprecēja vojeņņiku no kara daļas tur, kur tagad Saraiķi, un tad mēs atnācām šeit," viņa atceras.

1956.gadā Antoņina Cimdeniekos iepazinusies ar savu nākamo vīru un tā arī te mūžu nodzīvojusi. Vīrs nācis no Baltkrievijas. "Tad jau tā bija – no šejienes uz turieni, no turienes uz šejieni dzina." Nu jau vīrs Aizsaulē. Tādu cilvēku kā Antoņina te esot maz palicis. Dažām ģimenēm gan Cimdeniekos vēl atvases dzīvojot.

Muižiņā bija kara hospitālis

Uz citu, padomju laikos celtu, ēku fona izceļas kādas greznas savrupmājas apveidi. Tā šķiet vienīgā liecība, ka Cimdeniekiem sava dzīve bijusi vēl pirms tie kļuva par padomju armijas kara pilsētiņu. Cimdenieku iedzīvotāji zina teikt, ka pirms dažiem gadiem māju tās īpašnieki remontējuši, bet nu tur neviens nedzīvojot – logi aizklāti saplākšņiem. To māju par muižiņu saucot, zina Meta Šihta, bet kāpēc tāds nosaukums, par to gan neesot ne jausmas. Pastaigājoties izpētīta visa apkārtne, bet citu senu ēku pamatus neesot izdevies atrast. Par padomju laiku gan zināms – armijniekiem tur bijusi sanitārā daļa jeb hospitālis.

Kopš 2006.gada Cimdeniekos vairs nav pasta nodaļas, kopš 2007.gada nav arī veikala. Bet kādreiz esot bijuši pat trīs. Vienu nelietīgi ļaudis apzaguši. Citu, kur bijusi arī kafejnīciņa un iespēja mūziku paklausīties, 90.gadu vidū nodedzinājuši. Par trešo pašā centrā vēl liecina tukšas un aklas sienas.

"Liepāja nāk man pakaļ!"

Liepājas dome februārī pieņēma konceptuālu lēmumu, ka Cimdeniekus, kas tagad ir Grobiņas pagasta daļa, varētu pievienot Liepājai.

"Nav nekādas starpības," attrauc Erihs, vaicāts, vai labāk būtu pie Liepājas, vai pie Grobiņas. "Braukt uz pilsētu" – tas viņa ģimenei nozīmējot Liepāju. "Grobiņā jau nekā nav," viņš saka. Arī Arnolds Kažis domā, ka Cimdeniekos nekas būtiski nemainīsies no tā, vai šī vieta piederēs pie tās vai citas pašvaldības.

Divu bērnu māmiņa Karīna Siņicka cer, ka, pievienojoties Liepājai, Cimdeniekiem būs vairāk attīstības iespēju. Viņas ģimene te dzīvo jau piekto gadu. Pēc tam, kad vairākus gadus Liepājā mainīti īres mitekļi, iespēja tolaik pavisam svešajos Cimdeniekos iegūt īpašumā trīsistabu dzīvokli, kaut arī pamatīgi remontējamu, šķitusi ļoti vilinoša. Un arī tagad Karīna šo lēmumu nenožēlo. "Te apkārt daudz tādu normālu ģimeņu ir, kas pašas savus dzīvokļus remontē, strādā, lai būtu labāk dzīvot. Un dzērāju te nav. Ir klusi un prātīgi. Es esmu ļoti apmierināta, te ir ļoti labs rajons," saka Karīna.

"Es no Liepājas savulaik pamuku uz Cimdeniekiem, bet tagad ciemiņi smejas, ka Liepāja nāk man pakaļ," smaida Meta Šihta.

Viņas ģimene dzīvokli nopirkusi no kādas ģimenes, kur vīrs bijis padomju armijas virsnieks, bet sieva mūzikas skolotāja. Laikiem mainoties, abi aizbraukuši no Latvijas. Bet ar tām bijušo armijnieku ģimenēm, kas palikušas, vēlāk te dzīvot atnākušajām latviešu ģimenēm esot itin labas attiecības. Pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Priedols katru gadu pensionāriem rīkojot ekskursijas, un tajās braucot visi kopā. Arī dārziņu kopēji visi esot savā starpā pazīstami, puķu sēklām mainoties. Vasaras saulgriežos kopā uzdziedot līgodziesmas un uzdancojot, Ziemassvētkos laukā eglīti izpušķojot.

Uzziņai
– Latvijas laikos Cimdenieku pusē bijusi liepājnieku iecienīta atpūtas un pastaigu vieta – Friča birzs.
– Kādreizējā Bātas muižas ēka piederējusi Liepājas tipogrāfijas īpašniekam Meijeram.
– Padomju armija Cimdeniekos lidlauku sāka būvēt 1940.gadā, pēc Latvijas okupācijas.
– Otrā pasaules kara laikā, kad padomju armija atkāpusies, te bāzējies Latvijas aviācijas leģions. Grobiņas aviācijas skolā savu lidotprasmi atjaunojuši Latvijas armijas lidotāji.
– Pēc tam te atkal bijis padomju kara aerodroms, tas darbojies līdz 60.gadu sākumam.
– Kopš 1958.gada Cimdeniekos ir civilā lidosta.
– Cimdeniekos izvietojās pretgaisa aizsardzības vienības – zenītraķetnieki. Te atradās arī pretgaisa aizsardzības lokatori.

Pēc vēsturnieka Jura Raķa stāstītā