Kurzemes Vārds

15:04 Piektdiena, 6. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Izstādē skatāmi valsts apbalvojumi

Visu mēnesi Aizputes Novadpētniecības muzejā skatāma izstāde "Latvijas valsts apbalvojumi". Pagājušās nedēļas nogalē viesojoties Aizputē, to atklāja Valsts prezidenta Valda Zatlera kundze Lilita Zatlere.

Izstādē eksponēti Latvijas valsts apbalvojumi, vēsturiskie apbalvojumi un vēsturiski priekšmeti ar valsts apbalvojumu simboliku. Katrs no tiem stāsta par kādu Latvijas valstij svarīgu notikumu. Ekspozīcijas izveidē iesaistīts Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs un Latvijas Valsts vēstures arhīvs.

Latvijai ir četri apbalvojumu veidi – Viestura ordenis, Atzinības krusts, 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme un augstākais apbalvojums – Triju Zvaigžņu ordenis.

"Latvijas Valsts apbalvojumi" ir ceļojošā izstāde, kas jau ir eksponēta Lietuvā, Igaunijā, Dānijā, Luksemburgā, Beļģijā un Vācijā. Pērn un šogad tā ceļo pa Latvijas reģioniem.

Interešu izglītību vairs neapmaksās

Ņemot vērā budžeta ienākumu samazināšanos un starppašvaldību maksājumu palielināšanos, Kalvenes Pagasta padome nolēmusi vairs neapmaksāt interešu izglītību.

Līdz šim pašvaldība apmaksāja savu iedzīvotāju izglītošanos mūzikas un mākslas skolās Aizputē un Skrundā, stāsta Kalvenes Pagasta padomes priekšsēdētājs Henrijs Junkarēns. Viņš skaidro, ka tagad to vairs nevar atļauties, jo pašvaldībām finansējums ir samazinājies un draud sarukt vēl vairāk. Savukārt starppašvaldību norēķini par izglītību pieauguši. Esot saņemti rēķini no tām pilsētām, uz kurām brauc mācīties Kalvenes bērni. Maksājumi Liepājai pieauguši divreiz, bet mazākām pašvaldībām – pat trīsreiz vairāk nekā līdz šim. "Un tas ir jāmaksā, gribam to vai ne," nosaka H.Junkarēns.

Vecākiem, kuri tomēr vēlas savu bērnu sūtīt mūzikas vai mākslas skolā, par to būs pilnībā jāmaksā pašiem.

Vienmēr var gribēt strādāt labāk
Pēteris Jaunzems

Piektdien, 13.martā, Jūrmalā, Bulduru dārzkopības vidusskolā, notiks biedrības "Zemnieku saeima" kongress. Tā dalībnieki atskatīsies ne tikai uz to, kā strādāts pērn, bet arī visā biedrības pastāvēšanas desmitgadē. Kopā ar atbildīgām amatpersonām tiks diskutēts arī par turpmāk darāmo.

Viens no aktīvākajiem "Zemnieku saeimas" biedriem mūsu rajonā ir Lažas pagasta piena ražotājs Andrejs Silenieks, kurš ne tikai rosīgi piedalās rīkotajās akcijās, bet arī vērienīgi saimnieko un ražošanas paplašināšanai ir piesaistījis lielus Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Vērtējot biedrības veikumu, laženieks teica, ka tā ir darbojusies normāli, kaut gan vienmēr varot vēlēties, lai būtu izdarīts vairāk un labāk.

Sabiedrībā, jo īpaši lauku apvidos, esot izplatījies uzskats, ka "Zemnieku saeima" aizstāv tikai apjomīgi strādājošo zemkopju intereses. Varbūt šī iemesla dēļ mūsu rajonā tās biedru skaits nav pārāk liels. Tomēr A.Silenieks tādu viedokli noraida, sakot, ka biedrība ir spēcīgākā uz tirgu orientēto lauksaimnieku organizācija, kas apvieno gan mazas, gan vidējas, gan lielas lauku saimniecības no visām nozarēm un visas valsts. Galvenokārt tās esot ģimenes saimniecības, taču pats svarīgākais princips esot, ka šī organizācija aizstāv savu biedru centienus ražot lauksaimniecisko produkciju.

Tas, cik konsekventi biedrība to dara, pierādījies arī šoziem, kad notika zemnieku protesta akcija. "Zemnieku saeima" bija tā, kas līdz ar ekonomiska rakstura prasībām izvirzīja arī politisku, un panāca ministra Mārtiņa Rozes demisiju. Tagad kongresā, kurā piedalīties uzaicināta Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua, finanšu ministra padomnieks Andris Miglavs, Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes dekāne Irina Pilvere un ministra posteņa kandidāts Jānis Dūklavs, paredzēts runāt par to, ka gaidāmo valsts budžeta samazinājumu nedrīkst īstenot mehāniski, ka šis ir brīdis, kad jāsamazina uzblīdušais birokrātijas aparāts un jāatslogo ražotāji, veicinot attīstību.

Likvidē rajona galvenā ārsta amatu
Ilze Šķietniece

Pēc reģionālās reformas, kad likvidēs Rajona padomi, vairs nebūs arī rajona galvenā ārsta. Šajā amatā jau vairākus gadus ir Priekules slimnīcas galvenā ārste Tatjana Ešenvalde.

No šā gada Liepājas rajona galvenā ārsta amats jau ir likvidēts kā atsevišķa štata vieta, klāsta Rajona padomes izpilddirektors Indulis Ozoliņš. Nauda, kas paredzēta galvenā ārsta algai, esot novirzīta Priekules slimnīcai. Tomēr T.Ešenvalde šogad vēl turpinās pildīt rajona galvenās ārstes pienākumus. Šāda kārtība turpināšoties līdz 2010.gadam.

Rajona ārsts pilda administratīvo funkciju, skaidro T.Ešenvalde. Viņa uzdevums ir sapulcināt mediķus ikmēneša konferencē, informēt par jaunumiem veselības aprūpes likumdošanā, rīkot kvalifikācijas celšanas kursus. Arī gadījumos, kad mediķiem rodas kādas problēmas, viņi vēršas pie rajona galvenā ārsta. Ja šis amats būs likvidēts, viņi zaudēšot piederības, kopības izjūtu, jo rīkotas ne tikai oficiālas tikšanās, bet arī ekskursijas un jubilāru sumināšana.

Mazie feldšerpunkti pēc rajona galvenā ārsta amata likvidēšanas zaudēšot informācijas aprites un pieejamības ziņā. "Visiem ir jārūpējas arī par savu un iestādes – ārsta prakses vai feldšerpunkta – sertifikāciju. Bet ko tagad mediķim nozīmē aizbraukt mācīties uz Rīgu?" saka T.Ešenvalde. Viņa līdz šim aicinājusi speciālistus šurp, rīkojusi lekcijas.

Kalētu feldšere Agrita Driviņa stāsta, ka nodarbības, ko rīko rajonā, apmeklējot gan, taču ar to esot par maz. "Te sertifikācijai vajadzīgos kredītpunktus var tikai pielasīt klāt," viņa paskaidro. Rajona feldšeri apmeklējot gan ģimenes ārstiem paredzētās nodarbības Liepājā, gan braucot uz semināriem Rīgā. "Mums ir sava apvienība, kas rīko kursus," piebilst A.Driviņa. Viņa gan atzīst, ka ikmēneša tikšanās reizēs un nodarbībās, ko rīko rajona galvenā ārste, daudz iegūstot priekš sevis. Tāpat saņemot informāciju, ko citādi, iespējams, nevarētu uzzināt.

Kopš Aizputē vairs nav slimnīcas, šejienes mediķi galvenokārt ir saistīti ar Kuldīgu, norāda Aizputes pediatre Vēsma Kronberga. Tur atrodas arī Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras Kurzemes nodaļa. "Ar Liepājas rajonu mums saistības tagad mazāk," V.Kronberga atzīst. Neesot slikti, ka rajona mediķiem tiek organizētas tikšanās, taču laika, lai paspētu gan uz Kuldīgā, gan Liepājas rajonā rīkotājiem pasākumiem tik un tā nepietiekot.

Tāšu dārznieka piecdesmitais pavasaris
Pēteris Jaunzems

Nozīmīga darba cēliens šopavasar sācies Tāšu puses lauksaimniekam Ārim Ceriņam. Kaut gan spēka pietrūkstot, jo nesen pieredzēta sirds operācija, viņš, kamēr zeme nav atkususi, tomēr steidzot paveikt pirmos pavasara darbus.

Rokas, pie darba pieradušas, negribot palikt dīkā. Atpūsties varēšot jūnijā, kad Bulduru dārzkopības tehnikums svinēs simtgadi un arī tāšeniekam būšot jāpiedalās tā kursa salidojumā, kam izlaidums bija pirms pussimts gadiem.

Skaists laiks strādāšanai bijis aizvadītajā svētdienā. Kaut arī vēl šur tur saglabājies sniegs, Ā.Ceriņš kokiem jau izgriezis liekos zarus, kaļķojis ābeles un bumbieres. "Ja to neizdara laikus, kokiem saplaisā miza un veidojas brūces, kur ieperināties kaitēkļiem," pastāstīja pieredzējušais dārzu kopējs. Apskatot, vai dārzā postījumus nav nodarījuši dzīvnieki, viņš secinājis, ka zaķi šajā samērā maigajā ziemā nekādus dižos nedarbus sastrādājuši neesot. Kārākas uz augļu kociņu sulīgajiem pumpuriem bijušas stirnas. Savukārt peles apskādējušas augļu kociņu mizu netālu no zemes. Dārzu saimniekiem brūces vajagot atrast un nosmērēt ar potējamo vasku. Tas jāpaveic, kamēr miziņa neesot iekaltusi.Tāšu dārzkopis pamācīja, kā, izmantojot jau martā grieztus spraudenīšus, vienā sezonā iegūt kvalitatīvus ogulāju dēstus dārza stādījumu paplašināšanai. Agrā pavasarī upenēm, jāņogām un ērkšķogām zarus nogriež, sagarina spraudeņos un sastāda kastītēs, kas piepildītas ar trūdvielām bagātu augsni. Siltumā un labā apgaismojumā novietoti, tie drīz vien saplaukst un sāk strauji attīstīties. Kad atkūst zeme un sākas stādīšanas laiks, spraudeņi jau ir lieliski apsakņojušies un tos var pārvietot dobē. "Rezultātā ir ievērojami pagarinājies veģetācijas laiks, un vasaras gaitā stādi sakuplo tādā apjomā, ka nākamajā pavasarī tos jau var bez raizēm pārstādīt dārzā," teica tāšenieks.