Kurzemes Vārds

20:16 Svētdiena, 8. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Kā visam jābūt
Kirils Bobrovs

Reizi pa reizei prātā nāk tā saucamā vācu precizitāte. Taču ne jau tādēļ, ka kāds neuzmanīgi skaitītu naudu vai neveltītu pienācīgu uzmanību atsevišķiem dzīves sīkumiem, bet gan tāpēc, lai pie mums darītu tā, kā tas ir paredzēts. Piemēram, ja mēs iegādājamies nekvalitatīvu preci, vai tā būtu maize vai parketa dēlīši, pirmais iemesls vienmēr ir izgatavošanas tehnoloģijas neievērošana. Bet mūsu neprecīzie dokumentu rakstītāji spēj izdomāt visneiedomājamākās lietas. Ir zināmi gadījumi, kad sertificēts tāmētājs namu pārvaldei sagatavo tādu uzpūstu tāmi, ka pat visvairāk pieredzējušie speciālisti ar vislielāko gribu nespēj to izmantot savā darbā.

Droši vien nebūs pareizi tehnoloģijas jēdzienu attiecināt uz kases aparāta apkalpošanu. Taču būtība no tā nemainās. Jo ar kases aparātu jāstrādā tā, kā pienākas. Par katru veikto operāciju jāizsniedz čeks, un tas it kā arī viss. Pirms dažām dienām piezvanīja kāds lasītājs, kurš vēlējās, lai mēs uzrakstītu par viena pulciņa darbību. Izrādās, tā ir reliģiska organizācija, kura daudzus gadus darbojas, kaut gan nav reģistrēta. Lai vispirms piereģistrējas un pēc tam nāk uz redakciju! Sīkums, piesiešanās? Nē, gluži vienkārši visam jābūt tā, kā jābūt. Vēl jo vairāk tad, ja runa ir par likumu.

Nezin kāpēc bez precizitātes un pienācīgas attieksmes pie mums bieži vien sakopj darba vietu. Nesen šo rindu autors pats kļuva par liecinieku sanitārtehniķa apmeklējumam savā kāpņu telpā. Viņš tur padarbojās tikai desmit minūtes – bija jāatvieno koridora radiators. Sanitārtehniķis izzāģēja vienu caurules posmu un turpat to atstāja. Vai vispār var iedomāties, ka Vācijā šādi rīkotos uzaicinātais meistars? Tas nav iespējams! Un diez vai to var nosaukt par vācu precizitāti. Te ir cita lieta. Reiz lielveikalā "RIMI" es paņēmu skūšanās asmeņus "Gillette" un šo bloku pasniedzu kasierei. Viņa gribēja no manis paņemt par diviem latiem vairāk, nekā norādīts cenu zīmē. Uz kāda pamata, es vaicāju. Viņa paskaidroja, ka veikalā šīs preces pārcenotas. "Ņemsit vai neņemsit?" – atvainošanās vietā viņa noskaldīja. Droši vien ne jau katrs būtu paņēmis. Kaut gan katram vācietim zināms: ja prece pārcenota, tad uzreiz jānomaina arī cenu zīme.

Vai jaunais autobusu kustības saraksts. Tajā nav norādīti desmitā maršruta divi vakara reisi, kaut gan autobuss kursē. Bet potenciālie pasažieri taču būtu varējuši aiziet prom, un uzņēmumam būtu mazāk ienākumu. Neprecīzais saraksts autobusu pieturā bija gandrīz mēnesi, kamēr norāva vispār. Toties tagad var dusmas izgāzt uz vandaļiem. Bet kādēļ gan tā nevarētu būt atbildes reakcija? Lūk, kādas sekas ir neprecizitātei ar skaitļiem.

Rudenī rīkojām kārtības uzturēšanai pilsētā veltītu reidu un konstatējām, ka uz vairākām ēkām vispār nav nekādu numurzīmju plāksnīšu jau daudzus gadus. Vai tiešām šajā sakarībā domei jāpieņem speciāli lēmumi. Arī vēstuļu šķirošanā un piegādē eksistē sava jau iesakņojusies tehnoloģija. Bet šo rindu autors nezin kāpēc nav saņēmis trīs vēstules no jau pieminētās precīzās Vācijas. Vai tiešām tur mainījusies attieksme pret darbu? Vai arī pie mums kaut kas nav kārtībā?.