Kurzemes Vārds

00:27 Pirmdiena, 19. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Vēstis

Masveida atlaišanai apstiprinājuma nav
Viktors Ulberts

Šonedēļ tiks publiskota informācija par to, ko akciju sabiedrība "Liepājas metalurgs" ir paveikusi un kā dzīvo pašlaik. "Taču nekā šokējoša gan tur nebūs," sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs un norādīja, ka baumas par gaidāmo 1000 cilvēku atlaišanu ir muļķības.

Apstiprinājuma nav

Par it kā gaidāmo darbinieku atlaišanu nerimst kaislības gan interneta portālos, gan cilvēku sarunās. Par 1000 cilvēku atlaišanas datumu figurē gan 1.aprīlis, gan 1.maijs. Šādas runas it kā sākušās pēc informācijas noplūdes uzņēmuma akcionāru sapulcē pārrunātā. Taču šīm runām nav nekāda apstiprinājuma.

Tiesa, no neoficiāliem, taču ticamiem avotiem "Kurzemes Vārds" uzzināja, ka iespēja par lielāka darbinieku skaita atlaišanu divās uzņēmuma struktūrvienībās gan apspriesta. Taču tā bijusi tikai pieņēmumu līmenī, un katrā ziņā runa neesot par 1000 cilvēkiem. Štata samazināšana būtu nepieciešama, lai uzņēmums varētu izdzīvot krīzes apstākļos, ja situācija vēl vairāk pasliktināsies.

Darbinieku skaita samazināšana "Liepājas metalurgā" notikusi arī līdz šim. Proti, darbiniekiem piedāvā parakstīt savstarpējo vienošanos par darba attiecību pārtraukšanu. Rezultātā – cilvēks pats labprātīgi ir pametis darbu, tāpēc nefigurē piespiedu atlaišana. "Cik zinu, pašvaldība arī negrib, lai notiktu cilvēku manāma atlaišana. Vēlēšanas taču nāk," "Kurzemes Vārdam" pastāstīja viens no "Liepājas metalurga" darbiniekiem, kurš arī šādā veidā nesen pārtraucis darba attiecības ar uzņēmumu. Cilvēki tiekot uzaicināti pie Personāldaļas vadītāja Ata Dekšņa, kur viņiem piedāvā vienoties par darba attiecību pārtraukšanu. "Es gan nezinu, kā ar pārējiem, taču man vismaz kompensāciju samaksāja. To aprēķināja, ņemot vērā uzņēmumā nostrādāto laiku. Par pieciem gadiem piedāvāja kompensāciju vienas mēnešalgas apmērā," neslēpj nu jau bijušais metalurgs. Plāni gan klājoties tiem, kurus pieķer par pārkāpumu. Ja metalurgu darba vietā pieķer alkohola reibumā, viņam uz karstām pēdām tiekot uzteikts darbs.

Uz šī fona uzņēmuma darbinieki dzīvojot neziņā, jo oficiāli viņiem nekas netiekot skaidrots, kas būs nākotnē. Informāciju viņi saņemot pastarpināti, tāpēc arī baumu mutulis apaug ar dažādiem vispārinājumiem, kā, piemēram, jau pieminētais plāns par 1000 cilvēku atlaišanu no 1.maija.

Tam gan nepiekrīt V.Terentjevs. "Iznāk taču avīze "Metalurgs". Reizi nedēļā tajā var izlasīt rūpnīcā notiekošās aktualitātes, kuras komentē ražošanas daļas vadītājs. No avīzes satura var uzzināt, ko mēs darām un kurp virzāmies. Algas tiek maksātas regulāri, bez kavēšanās. Tāpat darba uzdevumus arī pildām."

Gaidāma modernizācija

"Lai veiktu tik vērienīgu atlaišanu no 1.maija, uzņēmumam jau līdz 1.martam vajadzēja mums par to iesniegt paziņojumu. Taču neko tamlīdzīgu saņēmuši neesam," norādīja Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane. Baumas par masveida atlaišanām "Liepājas metalurgā" sākušās jau pērn. Kad D.Baumane sākusi par to interesēties uzņēmumā, viņai solīts, ka gadījumā, ja tikšot pieņemts lēmums, par kuru jāpaziņo valsts iestādēm, tad tas arī tiks darīts. "Katrā ziņā man nav pamata uzskatīt, ka viņi neievēro likumus," piebilda D.Baumane.

Un tomēr viņa atzina, ka bezdarbnieku rindas papildina arī "Liepājas metalurgā" strādājošie. Kopš šā gada 1.janvāra bezdarbnieka statusu vēlējās iegūt 47 bijušie uzņēmuma darbinieki. Darba attiecību pārtraukšanai bijuši dažādi iemesli: pušu vienošanās, pēc paša vēlēšanās u.c.

No trim martena krāsnīm "Liepājas metalurgā" pašlaik strādājot tikai viena. Uzņēmuma vadītāji neslēpj to, ka martena tehnoloģija jau sen ir novecojusi, tāpēc to plāno mainīt pret elektriskā loka krāsnīm, kas ir daudz lielākas ietilpības un ražības iekārtas nekā martena krāsnis. Šim nolūkam arī uzņēmumam bija nepieciešams valsts galvojums 112 miljonu latu kredītam.

Iespējams, ka tieši ar uzņēmuma modernizācijas plāniem būs saistīta informācija, kuru "Liepājas metalurgs" šonedēļ grasās publiskot, un tieši uzņēmuma modernizācija dara tramīgus strādniekus, jo tā parasti skar darbaroku skaita samazināšanu. "Jautājumi ir uzdoti, būs arī atbildes," sola V.Terentjevs.

Vēlaties mēbeles no 19.gadsimta? Lūdzu!
Daiga Lutere

Veikala "Māja" otrajā stāvā nupat atvērts Latvijā plašākais un skaistākais antikvariāts. Tajā var apskatīt un iegādāties ne tikai mēbeles, kas gatavotas, sākot no 19.gadsimta, bet arī interjera priekšmetus, lampas un gleznas. Pavisam drīz ekspozīcijā vietu atradīs arī unikālā fotokamera "Minox", kas ir viena no savulaik Rīgā, uzņēmumā "VEF", izgatavotajām kamerām.

Antikvariāta vadītājs Uldis Vaičis "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka daļa mēbeļu uz Liepāju atvestas no Rīgas un Tallinas. Ir tādas, kuras pārdošanai piedāvājuši liepājnieki. Mēbeļu stili dažādi – laikmetam atbilstoši. Piemēram, ampīra stila bufete un ēdamistabas komplekts – galds un krēsli. Ir unikāla deserta bufete, kuru meistars gatavojis 19.gadsimta beigās. Tā savulaik kāda turīga saimnieka mājā tikusi izmantota deserta trauku glabāšanai un paša deserta nolikšanai pirms pasniegšanas. Daudz priekšmetu ir guļamistabas komplektā, kas savulaik izgatavots Austrijā un tagad nonācis Liepājas antikvariātā. Vēl viens šāds komplekts Latvijā esot tikai bijušajā Benjamiņu namā Rīgā. Patiesi iespaidīga mēbele ir lietpratēju aprindās par saidebordu sauktā lielā kumode. Tā gatavota Vācijā, Hitlera baroka stilā. Sievišķīgi iekārtotā interjerā lieliski iederēsies ar sarkanu audumu pārvilktais mēbeļu komplekts. Katra no šī komplekta mēbelēm inkrustēta ar īstu perlamutru. Pašlaik ekspozīcijā esošā vecākā mēbele ir laikposmā no 1800. līdz 1812.gadam gatavotā tumša koka bufete. Oriģināls ir arī 1935.gadā Latvijā izgatavotais bridža galds un trīs koka krēsli ar latviskiem ornamentiem. Nopērkamas oriģinālas lustras, kas savulaik greznojušas piļu un muižu istabas Francijā un Vācijā. Visdārgākais priekšmets ir neliels, zems galdiņš, kura cena ir gandrīz trīs tūkstoši latu. Šī mēbele unikāla ar to, ka meistars galdiņa virsmā iestrādājis ornamentus no īsta ziloņkaula.

Pārdošanā izliktas gleznas, patlaban jau vairāk nekā 150 darbu. Kā mūsdienu autoru, tā jau aizsaulē aizgājušu mākslinieku darbi – Naumova, Lauvas, Saukas u.c. gleznas. Vienā no gleznām antikvariāta apmeklētāji noteikti atpazīs dzejnieku Raini. Tagad glezna izskatās ļoti labi, bet pirms restaurācijas tajā bijušas redzamas 28 naža dūrienu pēdas.

SIA "MIG Holdings" valdes loceklis Ivars Kesenfelds "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka uz šo vietu ir vērts atnākt ne tikai laba pirkuma meklējumos, bet arī tādēļ, lai vienkārši papriecātos par oriģinālajām, skaistajām dažādu laikmetu mēbelēm, interjera priekšmetiem un gleznām.

Iebilst pret monopolstāvokli Liepājas siltumapgādē
Sarmīte Pelcmane

Akciju sabiedrības "Liepājas papīrs" prezidents Jānis Vilnītis vērsies ar iesniegumu Pilsētas domē, kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, lūdzot izvērtēt domes saistošo noteikumu "Par siltumagādes attīstības kārtību Liepājas pilsētā" projektu. Viņaprāt, noteikumi paredz pilsētas siltumagādē nepieļaujamu uzņēmuma "Liepājas enerģija" monopolstāvokli, kas ir pretrunā ar spēkā esošajiem LR likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

"Liepājas Pilsētas dome ir pieņēmusi lēmumu, ka pilsētā par galveno siltumapgādes veidu tiek deklarēta centralizētā siltumapgāde," teikts J.Vilnīša iesniegumā un tālāk skaidroti iebildumi. Iesniegumā no juridiskā viedokļa sīki izvērtēti saistošo noteikumu projekta punkti, tie salīdzināti ar likumdošanu un secināts, ka "fizisku personu vai mājsaimniecības esošā īpašuma siltumapgādes avots tiek administratīvi ierobežots ne tikai pēc jaudas, bet arī pēc veida, kas neļauj izmantot atjaunojamus kurināmā veidus – koksni, šķeldu u.c. (tas ir pretrunā ar "Enerģētikas likumu")".

Turklāt, izvērtējot saistošo noteikumu projekta atbilstību "Patērētāju tiesību aizsardzības likuma" prasībām, konstatēti arī šā likuma pārkāpumi, jo "mājsaimniecībām tiks liegta brīva griba un tiks uzspiests tikai viens iespējamais veids, kā iegādāties un saņemt siltumenerģiju vai arī to nodrošināt autonomi savā mājsaimniecībā apjomā virs noteiktā limita 25KW".

Tāpat ir iebildumi pret punktu, ka "pilsētas administratīvajā teritorijā tiek noteiktas centralizētās siltumapgādes zonas".

"Izvērtējot šā punkta saturu, ir secināms: ja esošajā zonējumā mājsaimniecība vēlēsies celt vai rekonstruēt savu nekustamo īpašumu, tai tiks piedāvāta piespiedu iespēja savu īpašumu pievienot tikai pilsētas centralizētajai siltumapgādei. Šāds piespiedu mehānisms tiks nodrošināts ar Liepājas pilsētas Būvvaldes izdoto būvatļauju palīdzību," teikts iesniegumā. "Tātad šajā gadījumā saistošo noteikumu projektā ir iestrādāta situācija, ka mājsaimniecības, rekonstruējot vai no jauna ceļot nekustamos īpašumus, būs spiestas pārsūdzēt Būvvaldes izsniegtos administratīvos aktus saskaņā ar "Administratīvā procesa likumu"."

Iesniegumā ir aicinājums Liepājas Pilsētas domei atkārtoti izvērtēt minēto saistošo noteikumu projekta atbilstību likumdošanai, to pašu lūgts darīt arī LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. Tomēr, lai arī pagājusi jau nedēļa, J.Vilnītis ne no vienas atbildīgās institūcijas atbildi joprojām nav saņēmis. Kā pats domā, iespējams tāpēc, ka iesniegumu viņš bija parakstījis ne kā uzņēmuma vadītājs, bet kā vienkāršs pilsētas iedzīvotājs, Liepājas Sv.Annas evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks.

Skaidrojums no atbildīgajām institūcijām nepieciešams, lai iesnieguma sniedzējs tālāk varētu vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kā arī prasīt skaidrojumu regulatoram. Ar visiem šiem dokumentiem J.Vilnītis paredzējis tālāk vērsties Administratīvajā tiesā, lai apstrīdētu, viņaprāt, nelikumīgos noteikumus. "Citādāk iedzīvotājiem sanāk tādas kā piespiedu laulības ar "Liepājas enerģiju" un viņiem tiek liegts izvēlēties alternatīvu apkures veidu," "Kurzemes Vārdam" sacīja J.Vilnītis. "Ja vēl šis "Liepājas enerģijas" pakalpojums būtu lēts un kvalitatīvs, bet tā taču nav. Pakalpojums ir nesamērīgi dārgs, tāpēc cilvēkiem ir jābūt iespējai izvēlēties."