Kurzemes Vārds

12:41 Svētdiena, 24. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Mirkļa lēmums ietekmēs nākotni
Diana Bikova,
Veco ļaužu dzīvojamās mājas vadītāja

Ziņa, ka fondēto pensiju sadaļā jeb pensiju 2.līmenī tiks ieskaitīts mazāk līdzekļu, protams, satrauc jaunos strādājošos cilvēkus. Pensionāri un vecāki cilvēki, kam jau drīz pensija klāt, to uztver mierīgāk.

Par pensionāri kļūšu pēc 25 gadiem. Protams, esmu nobažījusies par to, kāda būs mana pensija. Es saprotu, ka valdībai kaut kur līdzekļi jāmeklē, lai nevajadzētu samazināt pensijas pensionāriem un varētu maksāt pabalstus bezdarbniekiem. Samazinot fondēto pensiju shēmā ieskaitāmo līdzekļu apjomu, šogad tiks iegūti papildu 106,5 miljoni latu, kas varētu tikt iesaistīti sociālās drošības sistēmā. Bet tas ir ieguvums tikai šim gadam.

Taču kā būs ar pensijām cilvēkiem, kuriem tās būs jāsaņem pēc desmit, piecpadsmit un vairāk gadiem? Demogrāfiskā situācija valstī taču nemainās uz labo pusi. Darbaspējīgo cilvēku skaits samazinās. Nezinu, vai valdība visu izzinājusi, izpētījusi un apsvērusi, kā attīstīsies sabiedrība un kāda būs ekonomiskā situācija nākotnē. Kāda būs šā lēmuma ietekme? Bija taču paredzēts, ka iemaksa pensiju 2.līmenī tiks paaugstināta no 8 līdz 10 procentiem. Es ļoti sekoju līdzi saviem ieguldījumiem pensiju 2.līmenī. Lai būtu drošāka, ka mani 8 procenti no 20 procentu lielās sociālo iemaksu algas manai pensijai dos lielāku pienesumu, esmu pat mainījusi iemaksu pārvaldītāju: pārgājusi no "Swedbank" uz SEB banku. Peļņa pašlaik mani apmierina. Izvēlējos dinamiskāku ieguldījumu shēmu, un tā attaisnojas. Es šai sistēmai uzticos.

Taču es, strādājošs cilvēks, kas godprātīgi maksā visus nodokļus, esmu satraukta par to, ka izmaiņas likumos, kas skar sociālo jomu, notiek pārāk bieži. Turklāt tas notiek, nekonsultējoties ar tiem, uz kuriem šie likumi attiecas, neprasot sabiedrības viedokli. Es vairs nevaru uzticēties Latvijas pensiju sistēmai. Es nezinu, ko vēl mainīs pēc mēneša vai pēc pieciem gadiem. Līdzīgas domas nav man vienai. Baidos, ka šādi lēmumi ir risks atkal atgriezties pie sistēmas, kad daļu algas maksās aploksnēs. Daļa cilvēku, no riska "maksāju nodokļus, bet neredzu garantijas" vairīdamies, tam piekritīs. Bet tas budžeta ieņēmumus no nodokļiem nevis palielinās, bet samazinās.

Par manis pašlaik iemaksāto naudu sociālajā budžetā tiek maksāta pensija maniem vecākiem un citiem pensionāriem. Vai attaisnosies manas cerības, ka Latvijā būs nākamās paaudzes, mani bērni un mazbērni un tie spēs nodrošināt manu pensiju? Garantiju tam pašlaik nav. Atliek vien cerēt, ka pēc gadiem būs tautsaimniecības uzplaukums un viss nostāsies savās vietās.

Tam jābūt tikai pagaidu risinājumam
Pēteris Strautiņš,
"Swedbank" vadošais sociālekonomikas eksperts

Valdība ir izvēlējusies risināt budžeta problēmas, samazinot finanšu daļu, ko novirza pensiju uzkrājumos. Mēs neatbalstām šādu soli, tā ir tāda kā īstermiņa problēmu risināšana uz nākotnes rēķina. Bet arī saprotam, ka ekonomikas straujā lejupslīde rada nepieciešamību radikāliem īstermiņa risinājumiem, taču nekādā gadījumā tas nevar būt ilgtermiņa risinājums.

Latvijā ir izveidota laba trīs līmeņu pensiju sistēma, un uzticības saglabāšana tai ir svarīga, jo pensiju sistēma ir veidota daudzu desmitu gadu funkcionēšanai. Pensiju sistēmai ir divi balsti – viens ir paaudžu solidaritāte, otrs ir uzkrājumi. Abiem tiem jābūt spēcīgiem.

Pat tad, ja valdība nolēmusi, ka iemaksas otrajā pensiju līmenī tiek samazinātas, tam jābūt pagaidu risinājumam uz noteiktu laiku, un jau tagad ir jānosaka, kad atgriezīsimies pie augstākām iemaksām. Jāskatās solis uz priekšu un skaidri jānosaka laiks un parametri, kad šis īpatsvars atkal tiks palielināts, lai saglabātu pēctecību un minimāli ietekmētu pensiju uzkrājumus nākotnē.

Valsts demogrāfiskā situācija ir tāda, ka bez otrā pensiju līmeņa uzkrājumiem nebūs iespējams nodrošināt adekvātas pensijas šodienas trīsdesmit un četrdesmit gadus vecajai paaudzei, jo nebūs pietiekami daudz strādājošo, kas maksātu pietiekami lielus sociālos nodokļus.