Kurzemes Vārds

00:33 Sestdiena, 25. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Mūzika

Mūziķu buķete Jāņa Lūsēna jubilejas koncertā

7.aprīlī komponistam Jānim Lūsēnam apritēs 50 gadi. Skaļas un klusas, svētas un grēcīgas, skumjas un komiskas – tik dažādas ir liepājnieka komponētās dziesmas. Gluži vai visu daudzveidīgo savas mūzikas buķeti Jānis Lūsēns pasniegs klausītājiem savā dzimšanas dienas koncertā, kurš 13.aprīlī izskanēs Latvijas Nacionālajā operā, bet 18.aprīlī Liepājas Olimpiskajā centrā. Koncerta pirmajā daļā skanēs cikli no skatītāju iemīļotām izrādēm "Kaupēn, mans mīļais!", "Sfinksa" un "Agrā rūsa". Otro koncerta daļu veidos dziesmu kolāža, kurā dzirdēsim mūziku no komponista daiļrades sākumposma līdz pat nesen tapušām un pavisam jaunām dziesmām.

Koncertā piedalīsies Zigfrīds Muktupāvels, Andris Ērglis, Sergejs Jēgers, Ingus Pētersons, Uģis Roze, Mārtiņš Freimanis, Gunārs Kalniņš, Ainārs Ančevskis, Aivars Brīze, Kristīna Zaharova, Amber, Kristīne Zadovska, Rudīte Būmane, Dita Lūriņa, Karīna Tatarinova un koris "Vaidelote" Mārtiņa Klišāna un Egīla Vētras vadībā. Par koncertprogrammas muzikālo pavadījumu rūpēsies pats Jānis Lūsēns, mūziķu grupa viņa vadībā, pūšamo instrumentu kvartets "Shady Brass", Liepājas Mūzikas vidusskolas zvanu ansamblis "Campanella" un Liepājas katoļu pamatskolas zvanu ansamblis.

Atkal "mājās" – estrādes žandrā
Inita Gūtmane

Lai gan iepriekš prognozēja, ka krīzes dēļ būs mazāk koncertu, Liepājā šis gads sācies ar koncertu pārbagātību. Pie mums brauc gan šeit vairākkārt bijuši mākslinieki, gan tādi, kurus reti vai vispār nekad vēju pilsētā nav bijusi iespēja redzēt. Viens no mūziķiem, kurš mūspusē bieži neuzstājas, ir tautā iemīļotais NORMUNDS RUTULIS. Taču šī svētdiena būs izņēmums – dziedātājs kopā ar "Slaveno Rīgas orķestri" Liepājas Latviešu biedrības namā piedāvās koncertu "Vēlreiz mājās".

– Tā kā Liepājā koncerti notiek bieži, domājams, liepājniekiem nav nemaz tik viegli izvēlēties, uz kuru tad doties. Jūs varētu atvieglot šo darbiņu un pateikt, kāpēc apmeklējamo sarīkojumu sarakstā noteikti būtu jāiekļauj Normunda Rutuļa koncerts "Vēlreiz mājās"?
– Pirmkārt, Liepājā ar solokoncertu neesmu bijis kopš 2004.gada, kad viesojos teātrī. Otrkārt, ir pamats iepazīstināt klausītājus ar dziesmām no sava jaunākā albuma, ko nesen godāja kā 2008.gada labāko šlāgeralbumu. Dažās radiostacijās ir dzirdēti vairāki skaņdarbi no šī albuma, taču mēs atskaņosim arī citus, tādus, kurus klausītāji varbūt vēl nav iepazinuši.

– Kāpēc Jūs Liepājā var dzirdēt tik reti?
– Pirms tam šķita, ka vēju pilsētā klausītājs vairāk ir priecīgs par rokmūziku. Tā kā es pārstāvu estrādes žanru un līdz šim vienīgā iespēja, kur rīkot koncertus, bija teātris, nesaredzēju veidu, kā un kāpēc sadarboties ar Liepāju. Piedāvājumu nebija. Toties tagad Liepājas Latviešu biedrības nams piedāvā lielisku iespēju muzicēt, un to neizmantot būtu grēks. Vēl jo vairāk, atceroties atsaucību, kādu saņēmu no klausītājiem gada nogalē, kad uzstājos "Liepājas metalurga" goda biedriem. Tad sapratu – man te ir jābūt pavisam drīz. Jo man ir ko teikt, un galvenais – izrādās, ka mani te gaida.

– Koncertturneja saucas tāpat kā Jūsu pēdējais albums – "Vēlreiz mājās". Ko Jums pašam nozīmē mājas?
– Mājas ir vieta, kur atgriezties gribas vienmēr, kur vari justies vislabāk. Arī dziesmu albumam nosaukums ir dots, sajūtot līdzīgas asociācijas. Darbā ar iepriekšējiem diviem solo albumiem – "Vīna dvēsele" un "Magones zieds" – meklēju citu veidu, kā izpaust savas sajūtas, kuras bija sakrājušās un gribējās parādīt citiem. Taču tas nebija tas, ko no manis gaida. Tāpēc nolēmu atgriezties mājās, no kurienes esmu nācis – no šlāgermūzikas jeb, kā man labpatīk teikt, estrādes mūzikas.

– Apbraukājot koncertturnejā iekļautās vietas, Jums mājās sanāks būt retāk. Kā sevī uzturat māju izjūtu? Vai arī ģimene dodas līdzi uz koncertiem?
– Tas laiks, kad kāds no ģimenes braukāja līdzi uz koncertiem, jau pagājis. Tagad, kad ir brīvs laiks, līdzi labprāt brauc meita, bet pārējie ģimenes locekļi apmeklē svarīgākos, lielākos un tos koncertus, kas notiek vai nu Rīgā, vai tās tuvumā.

– Nesen kāpāt uz Nacionālās operas skatuves, lai saņemtu "Latvijas Mūzikas iekrakstu Gada balvu" par labāko šlāgeralbumu? Ko Jums nozīmē šī balva?
– Ņemot vērā, ka augstāku apbalvojumu mūzikā mūsdienās Latvijā nepasniedz, es jūtos pagodināts un novērtēts.

– Šī nebūt nebija pirmā gada balva, ko saņēmāt. Vai, palielinoties balvu skaitam, nezūd to nozīmīgums, nav jāpielieto arvien lielāks aktiera talants, lai apkārtējiem parādītu, cik ļoti daudz tā nozīmē un kāds ir pārsteigums, ka tā pasniegta tieši Jums?
– Daļa taisnības jautājumā slēpjas – iespējams, pirmā balva no jaunākās atšķiras nozīmīgumā, taču, tas vēl joprojām izsaka vērtējumu manam darbam un apliecina spējas būt labākajam. Un nekādā gadījumā man nav bijusi doma kāpt uz skatuves, lai rādītu viltus emocijas. Pirmkārt, aktiera talants manī ir niecīgs. Otrkārt, es dzīvoju ar tīru sirdsapziņu.

– Gada balva ir apliecinājums tam, ka arvien augat profesionāli, ka tas, ko darāt, Jums patīk un padodas? Kas ir tas Jūsu dzinulis, kas liek attīstīties, izdot albumus vēl un vēl?
Lielā mērā virzību nosaka pieprasījums. Arī vēlme pilnveidot un īstenot ieceres, augt profesionāli, lai reiz varētu par savu darbu teikt tā: jā, man nav kur piesieties!

– Jūs savā mājaslapā rakstāt: "Tagad esmu īstajā vietā un, turpinot darbu, sasniegšu iecerēto rezultātu." Kas ir šis rezultāts, uz ko tiecaties, kāds ir izvirzītais mērķis?
– Galvenais, manuprāt, ir atrast harmoniju starp sevi un apkārt notiekošo.

– Ja uz plauktiņa citu pēc cita saliktu Jūsu albumus vai CD, kuru tapšanā esat pielicis savu roku, tad tas būtu jau krietni aizpildīts. Kurš no šiem darbiem mājās skan visbiežāk? Un vai vispār skan?
Ja plauktiņš nebūtu pārāk garš, tad tas tiešām būtu aizpildīts. Pagaidām tajā būtu desmit albumu, no kuriem seši ir solo, un vēl vairāki darbi, kuros esmu līdzdalībnieks. Lai gan jau maijā iecerēts izdot vēl vienu dziesmu izlasi. Tā gan nav saistīta ar to Normundu Rutuli, kuru pazīst lielākā daļa sabiedrības. Tieši no šīs izlases visbiežāk mājās, aipodā un auto skan kāds skaņdarbs. Lai gan netiek aizmirsts arī albums "Vīna dvēsele", kas paliek īpašiem brīžiem.

– Kad klausāties savus darbus, ko darāt – tos baudāt vai meklējat, ausāties, ko vēl labāk varēja izdarīt un uzlabot?
– Baudīt savus darbus varu tikai pēc noteikta laika – kā vīnam tiem ir jānostāvas. Ieraksta procesā topošajos skaņdarbos klausos ar tehniķa, režisora, producenta un pareģa ausi. Ir jājūt, kas un vai vispār ir jāuzlabo.

Par ko sevi kā mūziķi visvairāk varētu uzslavēt?
– Par centieniem uzturēt profesionālu estrādes žanru mūsdienās.

– Un par ko Jūs citi visvairāk uzteic?
Man ir vienreizīgs balss tembrs. Tas visbiežāk arī tiek uzslavēts.

– Esat sadarbojies ar dažādiem mūziķiem, arī ar liepājniekiem Aivaru Hermani, Andri Ērgli, Jāni Strazdu. Ar kuru mūziķi līdz šim sadarbība bijusi visveiksmīgākā un ar kuru Jūs atkal gribētu ko pasākt kopā?
– Nevaru izdalīt kādu īpaši. Visi, kas sadarbojušies, darījuši to ar labākajiem nodomiem, tāpēc ir sanācis profesionāls un veiksmīgs rezultāts. Ja būtu jautājums par dzejniekiem, tad droši varētu teikt, ka ar Ivaru Kurpnieku.

– Kurš Jums kā mūziķim bijis visgrūtākais brīdis? Vai ir kādreiz radušās šaubas, ka derētu mainīt profesiju un sākt ko citu?
– Lai gan īsu brīdi, tomēr tādas domas ir bijušas. Tas galvenokārt bija saistīts ar neskaidrību savā rīcībā šā gadsimta sākumā.

Kādi ir turpmākie plāni saistībā ar mūziku, ja neskaita koncertturneju?
– Jau sakumā minēju dziesmu izlasi. Tas ir projekts, kas apvieno hobiju un mūziku. Lai distancētos no savas skatuves darbības un nemulsinātu klausītājus, strādāju ar segvārdu NWorks. Tas atvasināts no "Normunda darbnīca", angliski "Normundss works", saīsināti – NWorks. Angliski tādēļ, ka jau sākumā bija doma par starptautisku darbību, taču pagaidām gan tikai viens darbs izdots – Lielbritānijā. Ar šo segvārdu producēju remiksus citiem izpildītājiem un arī savas dziesmas, kas iekļaujas vienā no house mūzikas žanriem – soulfulhouse. Lūk, maijā klajā nāks mans pirmais lielformāta darbs šajā žanrā. Noslēdzot projektu "Vēlreiz mājās", augustā iecerēts lielkoncerts koncertzālē "Dzintari", tas būs arī mans diplomdarbs Kultūras koledžā.

– Esat ne tikai dziedātājs un dziesmu autors, bet arī producents, radio un televīzijas raidījumu vadītājs. Kā tam visam atrodat laiku un kur smeļaties enerģiju un iedvesmu?
– Laiku var atrast visam, vajadzīga tikai vēlēšanās. Enerģiju dod apziņa, ka daru to, kas patīk.

Ko darāt brīvajā laikā?
– Labprāt spēlēju skvošu, arī datorspēles. Interesē kino, to apmeklējam kopā ar meitu, ar kuru mums ir daudz kopīga.

– Jūs labprāt ļaujaties avantūrai, piemēram, piedalījāties televīzijas šovos "Dejo ar zvaigzni" un "Dziedi ar zvaigzni". Vai arī tuvākajā laikā varam sagaidīt kādu pārsteigumu no Jūsu puses?
– Nē, tuvākajā nākotnē nav paredzēts. Tam neatliek laika.

– Sievišķīga ziņkārība – vai vēl turpināt dejot?
– Jā, regulāri apmeklēju stepa studiju. Gatavojos koncertam Dzintaros. Sarīkojumu dejas? Paldies, nē! Varbūt sirmā vecumā.

– Vai uzturat kontaktus ar savām bijušajām šovu partnerēm – dejotāju Violu Abramovu un politiķi Inesi Šleseri?
– Ar Violu nē, bet ar Inesi šad un tad.

– Tagad cilvēki ir un arī izskatās ļoti nomākti, depresīvi. Bet nevaru atcerēties nevienu reizi, kad Jūsu seju nebūtu rotājis smaids un kad no Jums nebūtu starojis gaišums un dzīvesprieks? Kā Jums tas izdodas?
– Dzīvesprieks un optimisms man nāk dāvanā no mammas.

– Visbeidzot – kam būtu jānotiek, lai Jūs sevi uzskatītu par laimīgāko cilvēku pasaulē?
– Es jau tāds esmu. Mana ģimene, bērni – tas ir labākais, kas ar mani ir noticis.