Kurzemes Vārds

23:34 Otrdiena, 21. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Vēstis

"Liepājas metalurgs" demontēs veco iekārtu
Viktors Ulberts

Aprīlī akciju sabiedrība "Liepājas metalurgs" uzsāks demontēt veco nepārtrauktās tērauda liešanas iekārtu un turpinās ražotnes modernizāciju, informēja uzņēmuma preses sekretāre Ilana Ivanova.

Tas būs viens no pirmajiem soļiem tērauda ražotnes modernizācijas otrajā posmā – būvlaukuma sagatavošana elektroloka krāsns un kausa krāsns uzstādīšanai, nomainot trīs martena krāsnis pret mūsdienīgu tērauda kausēšanu.

Tērauda ražotnes pirmais posms – jaunās sagataves nepārtrauktās liešanas iekārtas Nr.3 celtniecību uzsāka 2006.gadā un tajā pašā gadā nodeva ekspluatācijā. 2007.gadā uzsāka gatavās produkcijas saiņošanas līniju celtniecību velmēšanas stāvam Nr.350 un nodeva ekspluatācijā 2008.gadā. Šo investīciju akciju sabiedrība "Liepājas metalurgs" veica no saviem līdzekļiem, ieguldot pavisam vairāk nekā 23 miljonus latu, tajā skaitā vairāk nekā 16 miljonus latu jaunās sagataves nepārtrauktās liešanas iekārtā, 3,345 miljonus latu – priekšprojekta izstrādē un 3,1 miljonu latu – produkcijas saiņošanas līnijā.

Lai efektīvāk reaģētu uz izmaiņām melnā metāla tirgus pieprasījumā un izejvielu piedāvājumā, akciju sabiedrība "Liepājas metalurgs" plāno tēraudu ražot ar vienu martena krāsni un armatūras ražošanai iepirkt nepieciešamo pusfabrikātu daudzumu, jo armatūras ražošana netiks samazināta.

Lai saglabātu strādājošajiem darba vietas, vecās iekārtas demontēs un būvlaukumu sagatavos no tehnoloģiskā procesa atbrīvotie darbinieki. Procesa gaitā pieaicinās arī citus vietējos darbuzņēmējus. Tāpat katru mēnesi, pamatojoties uz pasaules metālu tirgus izmaiņām, izskatīs martena krāšņu darba režīmu.

"Neieviešot videi draudzīgas modernas energoefektīvas tehnoloģijas, var tikt apdraudēta konkurētspēja pasaules metālu tirgū un uzņēmuma saimnieciskā darbība, kas var pasliktināt sociālekonomisko situāciju Kurzemes reģionā. Ņemot vērā, ka akciju sabiedrība "Liepājas metalurgs" ir viens no lielākajiem ražotājiem un eksportētājiem valstī, tas varētu negatīvi ietekmēt Latvijas eksporta apjomus un arī ārējo tirdzniecības bilanci. Ņemot vērā minēto un pasaules pašreizējo ekonomisko situāciju, "Liepājas metalurgs" bez valsts sapratnes un atbalsta nespētu īstenot uzsākto rūpnīcas modernizāciju," norāda I.Ivanova.

Kā ziņots, Saeima atbalstīja valsts galvojumu 112 miljonu latu apmērā akciju sabiedrības "Liepājas metalurgs" modernizācijas plāniem. Par galvojumu "Liepājas metalurgam" būs jāmaksā 2,5 % galvojuma riska likmes no kopējās galvojuma summas.

Saņemot valsts kredīta galvojumu, lai turpinātu iesākto ražošanas procesu modernizāciju, "Liepājas metalurgs" iecerējis kļūt par modernāko metalurģijas uzņēmumu Eiropā.

Šogad kārta stacijas laukumam, skolām un bērnudārziem
Nora Driķe

Liepājas stacijas laukuma rekonstrukcija būs pirmais darbs, ko pilsētas pašvaldība šogad paveiks par pilsētvidei atvēlēto Eiropas Savienības naudu. Bet Liepājas dome gatavo vēl trīs vērienīgus projektus šai pašai ES naudas finansētai pilsētvides programmai. Liepājas dome un Lielo pilsētu asociācija aicinājusi valdību pasteidzināt pieeju arī pārējai ES naudai, kas paredzēta pašvaldību attīstībai.

Līgums par 1,22 miljonu latu piešķiršanu stacijas laukuma pārbūvei no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Latvijas valsts budžeta ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru parakstīts pirmdien. Pašvaldības līdzfinansējums būs 174,5 tūkstoši latu. Būvdarbi varēs sākties apmēram pēc trim mēnešiem – tik ilgu laiku aizņems iepirkumu procedūras.

Otrs īstenošanai tuvākais ir skolu un bērnudārzu energoefektivitātes projekts, kuru domes Attīstības pārvalde plāno konkursam iesniegt tuvāko divu nedēļu laikā. Tā izvērtēšana sagaidāma vēlākais pēc trim mēnešiem – par 5,5 miljoniem latu Liepājas dome plāno siltināt un remontēt 12 skolas, piecus bērnudārzus un centru "Vaduguns". Šim projektam tehniskā dokumentācija jau ir sagatavota, to paredzēts īstenot 2009. un 2010.gadā.

Martā ir apstiprināti iepirkumi kopā par 18,3 tūkstošiem latu trešajā pilsētvides projekta "Liepājas ielu apgaismojuma rekonstrukcijas" tehnisko projektu izstrādei. Apgaismojuma rekonstrukciju pašvaldība plāno veikt 2010.gadā kopumā par apmēram 11 miljoniem latu. Pašlaik jau top tehniskie projekti. Kuģinieku, Jūrnieku, Rīgas, Meldru ielas apgaismojuma pārbūvei projektus izstrādā SIA "IK Projekts". 1905.gada ielas, 14.novembra bulvāra no Brīvības ielas līdz Grīzupes ielai, Brīvības ielas no Dzelzceļnieku līdz Zemnieku ielai apgaismojuma pārbūves projektus izstrādā SIA "Firma L4". F.Brīvzemnieka ielas posmā no Pasta līdz Graudu ielai, Cukura ielas no Brīvības līdz Dūņu ielai, Dārza ielas no Bāriņu līdz Ganību ielai, Baznīcas, A.Pumpura, Loku, Pulkveža Brieža, Neatkarības rotas, Spīdolas, Dorupes un Caunu ielas apgaismojuma rekonstrukcijas tehniskos projektus izstrādā "Arhitekta G.Vīksnas birojs". Domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis pastāstīja, ka rekonstruēto ielu apgaismojumu būs lētāk lietot, tas veicinās arī iedzīvotāju un satiksmes drošību. Ielu apgaismojuma rekonstrukcijas projekts ierobežotas atlases konkursam jāiesniedz līdz oktobrim.

Līdz aprīlim jāpabeidz tehniski ekonomiskais pamatojums ceturtajam pilsētvides projektam "Uzņēmējdarbības pamata infrastruktūras izveide", projekta aptuvenā kopsumma – 7 miljoni latu. Ar šo naudu pašvaldība plāno Karostā apmēram 17 hektāros un Pulvera ielas rajonā apmēram 20 hektāros izbūvēt infrastruktūru – ielas, pievedceļus, ūdensvadu, kanalizāciju un citas komunikācijas. Būvdarbus plāno veikt 2010.gadā.

Festivālos no Spānijas līdz Somijai
Nora Driķe

Starptautiskās sadarbības projektu konkursa pirmajā kārtā Liepājas dome šogad atbalstījusi 15 projektus ar 4086 latiem no iesniegtā 21 projekta. Šogad liepājnieku interese par konkursu bijusi lielāka, un arī iecerētie projekti bijuši dārgāki, toties pašvaldības līdzfinansējums ir mazāks – visam gadam konkursa budžets ir 6000 latu, pastāstīja domes Ārējo sakaru daļas vadītāja Ligita Pudža.

Trīs atbalstītie projekti saistīti ar Darmštati – Liepājas māsupilsētu. Tiks veicināta Liepājas Tenisa sporta skolas draudzība ar Darmštates Tenisa klubu un kora "INTIS" brauciens uz Darmštati. Tas ir Liepājas Vācu un latviešu tikšanās centra projekts. Savukārt biedrībai "Sabiedrības attīstības centrs" ir piešķirta nauda, lai no Darmštates Liepājā uz starptautisko eksotisko deju festivālu varētu ierasties deju meistarklašu vadītāja.

Ar pašvaldības atbalstu koris "Aija" piedalīsies starptautiskā konkursā Lielbritānijā, koris "Laiks" – Spānijā, Liepājas 5.vidusskolas koris – koru festivālā Austrijā, sporta deju klubs "Ekstra" – starptautiskā talantu festivālā Itālijā, aktrišu folkloras ansamblis "Atštaukas" – folkloras festivālā Prāgā, biedrības "Cietokšņa kopiena" pārstāvji startēs cirka meistarklasēs Francijā, bet Liepājas Universitātes jauno mediju mākslas studenti – elektroniskās mākslas un subkultūru festivālā "Pixelache" Somijā.

Mākslas vidusskola viesus atvedīs uz Liepāju, jo šeit rīkos Eiropas Liceju parlamenta 17.asambleju, un mūsu Bērnu un jauniešu tehniskās jaunrades centrs rīkos Pasaules kausa izcīņas posma sacensības raķešu-kosmiskā modelisma sportā – "Liepāja". Atbalstīts arī biedrības "Sabiedrības attīstības centrs" projekts – Sanktpēterburgas mākslinieku izstāde Liepājas muzejā. Bez tam līdzfinansējums piešķirts interešu centra "Pēcskola" jauniešu izglītojošam braucienam uz Zviedriju un Medicīnas koledžas projektam "Teorētisko un praktisko iemaņu apguve aprūpes procesā Eiropas Savienībā".

Atlikušos konkursa budžeta nedaudz mazāk nekā 2000 latu izlietos konkursa otrajā kārtā, ko izsludinās jūlijā, sacīja L.Pudža.