Kurzemes Vārds

23:35 Otrdiena, 21. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Kā tas notika

1949.gada 25.martā notika Latvijas iedzīvotāju otrā masveida deportācija, ko toreiz gan sauca vienkāršāk – izvešana, izsūtīšana uz Sibīriju. Kaut arī izsūtīja divarpus reižu vairāk cilvēku nekā pirmajā reizē 1941.gadā – ap 44 tūkstošiem, tomēr aiz Urāliem un vēl daudz tālāk uz austrumiem izvesto apstākļi nebija tik necilvēcīgi kā 1941.gadā. Tad jau pirms moku ceļa sākuma izšķīra ģimenes, vīrus aizsūtot uz koncentrācijas nometnēm, bet sievas un bērnus izsēdināja klajā laukā. Ja negribi nosalt, rocies kaut vai zemē. Ja negribi nomirt badā, grauz koka mizas. 1949.gadā Sibīrijas kolhozu pārstāvji galapunktos gan šķiroja atvestos gluži kā vergu tirgū, izvēloties piemērotākos strādātājus, un tomēr tie, kuri nebija miruši garajā un grūtajā ceļā, vismaz nokļuva zem jumta. Ne jau visi izsitās līdz kolhozu brigadieru vai traktoristu amatiem, taču bads nemocīja tik zvērīgi kā 1941.gadā izvestos.

Atšķirība bija arī tā, ka 1941.gadā izvešana notika negaidīti. Toreiz cilvēkiem pat prātā nevarēja ienākt, ka 20.gadsimta vidū iespējams tāds barbarisms, kamēr 1949.gadā par izsūtīšanu runāja jau iepriekš. Marta vidū sāka klīst runas, ka topot izsūtāmo saraksti un lopu vagonos iekārtojot lāvas gulēšanai, tātad būs otrais izsūtīšanas vilnis, ko 1941.gada vasarā aizkavēja vācu karaspēka iebrukums. Tikai to gan nezināja, kuru nakti tas notiks un kurus izvedīs.

Ne viena vien ģimene, salikusi koferos nepieciešamāko, naktis pārlaida ārpus mājām. Lauku ļaudis slēpās mežos un citi pat pārnakšņoja laivās ezeru doņos, bet pilsētnieki slēpās malkas šķūnīšos pie radiem vai paziņām cerībā, ka tur viņus neatradīs. Bet rītos atgriežoties drebošu sirdi skatījās, vai durvis ir vai nav aizzīmogotas. Ja nebija, tad vai nu likteņa cirtiens bija gājis garām, vai arī saprata, ka akcija vēl nav notikusi.

1949.gada 25.marta rītā daudzu dzīvokļu un lauku māju durvis bija aizzīmogotas. Terora akcija Liepājā un apkārtnē sākās iepriekšējās dienas vēlā vakarā, kad no čekas ēkas Republikas un Toma ielas stūrī ceļā devās kravas automašīnu virtene un mājvietu durvis sāka rībināt dūres. Ja vedēji bija cilvēcīgāki, ļāva ilgāk sakravāt mantas un pat ieteica, ko ņemt līdzi. Ja līdz rītam nebija pagūts ierasties pie izvedamajiem un bērni jau atradās skolā, devās pakaļ uz turieni. Kuras ģimenes neatrada mājās, to vietā ņēma kaimiņus. Izvedamo cilvēku skaita plāns bija jāizpilda, un Tores stacijā gaidīja ešelons.

Andžils Remess