Kurzemes Vārds

23:49 Piektdiena, 24. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Ko mainīt Latvijā?

Kā vēl vairāk neko nedarīt, nevis – ko izdarīt labāk?
Nora Driķe

Valsts kļūs labāka. Tajā būs labākas un mūsdienīgākas skolas. Valsts būs zaļāka, jo neizšķiedīs lieki tik daudz energoresursu. Valsts kļūs sabiedrībai draudzīgāka, jo ieguldīs publiskā transporta būvēs un projektos, lai veidotu dzīvošanai ērtu vidi. Par kuru valsti tas ir? Par Amerikas Savienotajām Valstīm – ar ko tās izies no krīzes.

Balstoties uz Amerikas prezidenta Baraka Obamas valsts ekonomikas atjaunošanas programmu, arī amerikāņu arhitekti nākuši klajā ar savu valsts pārbūves un atjaunošanas plānu. Īsi par to lasāms arī interneta lapā www.a4d.lv. Amerikāņu arhitekti ierosina, ka tagad jādod priekšroka projektiem, kuru būvniecību var sākt divu gadu laikā, projektiem, kuri uzlabo infrastruktūras drošību, un projektiem, kuri ir enerģiju taupošāki, ilgtspējīgi un palīdz veidot veselīgāku dzīvošanas vidi. Arhitekti liek priekšā katrā valsts reģionā izveidot skolas vai izglītības kompleksa paraugu, kas veicinātu mācīšanu un mācīšanos atbilstoši 21.gadsimtam. Būvēt zaļas ēkas jeb ieguldīt energoefektivitātē. Ieguldīt sabiedriskā transporta būvēs, kas ietekmē ekonomisko attīstību un drošību ilgā laikposmā, un īstenot tādus projektus, lai veidotos kompaktas, kājām apstaigājamas dzīvošanas un darba apkaimes, organizētas ap augstas kvalitātes vilcienu sistēmām. Ieguldīt vēsturisko ēku saglabāšanā, lai radītu ekonomisko aktivitāti to apkaimē. Un dot nodokļu atvieglojumus uzņēmējdarbībai.

To lasot, rodas optimistisks iespaids, ka tas arī turpmākajos trijos gados tiks izdarīts, jo arhitekti, vieni no retajiem, kuriem profesionāli jābūt apveltītiem ar spēju redzēt nākotnē, faktiski ir vienisprātis ar savas valsts prezidentu. Savukārt Latvijā sadzirdu, ka joprojām galvenais akcents tiek likts uz jautājumiem: kam dot vēl mazāk naudas, kā vēl vairāk ietaupīt, kā vēl labāk aizbildināt valsts budžetā radušos caurumu jeb, ietilpinot to visu vienā indīgā jautājumā – kā vēl vairāk neko nedarīt?

Es labprāt nobalsotu par amerikāņu arhitektu plāna īstenošanu Latvijā, bet tam vēl pievienotu kādu līdzekli domāšanas paātrinājumam tiem cilvēkiem, kuri strādā valsts pārvaldē un kurus uztur nodokļu maksātāji. Tā vietā, lai strādātu ekonomikas atjaunošanai, rodas aizvien jaunas ziņas, kas apliecina, ka birokrātijas un šķērdēšanas samazināšanu novilcina. Amatpersonas negrib atteikties no trīskāršām un četrkārtīgām algām, nesteidzas paši atteikties no amatiem, kur dažas stundas darba dod simtiem vai tūkstošiem latu lielu atalgojumu. Arī Liepājas dome nesteidzas likvidēt pašvaldības uzņēmumu padomes, lai gan par to tika runāts jau pēc Ziemassvētkiem. Bet Saeima iešot desmit dienu garās Lieldienu brīvdienās.

Ir jau pagājuši trīs mēneši, kopš Godmaņa valdība faktiski pasludināja tautai krīzi un ar Starptautisko valūtas fondu vienojās par grandiozo miljardu aizņemšanos. No tā visa 600 miljoni latu uzņēmējdarbības stimulēšanai domātās naudas uzņēmumiem nav pieejami joprojām, bet tagad dzirdam, ka jūnijā valstij naudas var izsīkt pavisam. Es gribu beidzot no valsts vadītājiem saklausīt nevis to, kā mums nav, bet gan – kas mums ir un ko mēs īsti varam izdarīt?