Kurzemes Vārds

16:07 Piektdiena, 13. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Kas ir tavā šķīvītī?
Ilze Šķietniece

Resnīši vairs nav tikai bezpersoniski amerikāņu komēdiju tēli. Aizvien biežāk arī latviešu bērnus skar aptaukošanās problēma, kas līdz šim tika uzskatīta par amerikāņu privilēģiju. Ielās, masu sarīkojumos, televīzijas pārraidēs ar skolas vecuma bērnu piedalīšanos, ieraugot kārtējo pārāk apaļīgo bērnu, atliek vien izbrīnā noelsties. Meitene, kas manā skolas laikā tika apsaukāta par resnu, pat sacensties nevar. Runa jau nav par iedzimtām sirds problēmām vai citām nelāgām kaitēm, bet gan par samērā viegli ietekmējamu jomu – uzturu.

Nesen veikts pētījums rāda – tikai 16 procentu aptaujāto vecāku ir pārliecināti, ka viņu bērns patiešām ēd veselīgi. Nedaudz vairāk nekākā puse vecāku uzskata, ka bērna uzturs ir uz robežas starp “veselīgs – neveselīgs”. Pārējie atzinuši, ka atvase ēd neveselīgi vai arī pieaugušajiem bērna uzturu grūti novērtēt. Rādītāji kopumā ir sliktāki nekā abās pārējās Baltijas valstīs. Arī Latvijas diētas ārsti pamanījuši, ka palielinās aptaukojušos bērnu skaits. Bet rajona mediķi šausminās – kuņģa slimības konstatē aizvien jaunākiem pacientiem. Ierosinātājs – neveselīgs uzturs.

Taču valsts nav sēdējusi, rokas klēpī salikusi. Ir izstrādāti veselīga uztura ieteikumi katram vecumposmam, pirmklasniekiem bez maksas nodrošinātas pusdienas. Zinu vismaz vienu Liepājas rajona pašvaldību, kas bezmaksas maltītes nodrošina arī tiem, kuri apmeklē piecus un sešus gadus veco bērnu nodarbības. Labi, ka vismaz šī it kā ekstra vēl nav izņemta no atbalstāmo saraksta kā programma "Skolas piens".

Ja pareizi atceros, bijušais veselības ministrs reiz gudri pamācīja: pašiem vajag rūpēties, lai būtu fiziskā veselība, tad nevajadzēs uztraukties, ka palielina maksu par medicīniskajiem pakalpojumiem. Tāpēc vēl jo lielāks ir prieks, izdzirdot, ka daudzās Liepājas rajona skolās direktori apgalvo: mums kompleksās pusdienas ēd visi. Gan tāpēc, ka tā ir lētāk, nekā nopirkt ko ēdamu veikalā, gan tāpēc, ka garšīgi, gan tāpēc, ka skolā nav kafejnīcas. Tātad situācija dažu gadu laikā krasi mainījusies. No saviem skolas laikiem atceros, ka pusdienas pie kopgalda ēda tikai tie, kam tās bija par brīvu. Pārējie garajā starpbrīdī stāvēja vēl garākā rindā, pirka smalkmaizītes, frī kartupeļus ar kečupu, picas un gāzētos dzērienus. Ēst skolas pusdienas nebija stilīgi.

Protams, ir svarīgi, vai vecāki iemācījuši, ko nozīmē veselīgs uzturs, un vai paši to ievēro. Priekules slimnīcā reiz norādīja, ka mazie pacienti zupu neēd nevis tāpēc, ka negaršo, bet tāpēc, ka nezina, kas tas par brīnumu. Pieraduši pie pelmeņiem, makaroniem un mikroviļņu krāsnī pagatavotiem ēdieniem. Te atklājas cita problēma: laika un prioritāšu sadalījums. Cik stundu vecāki var pavadīt mājās, cik daudz laika no tā iespējams atvēlēt ēdiena gatavošanai un cik ilgi jāstrādā, lai ģimenei nodrošinātu normālu iztikšanu.

Bērnam var stāstīt pasaciņas par veselīgu uzturu katru vakaru, bet, ja viņš neredzēs, kā tās darbojas dzīvē, viņš tām neticēs.