Kurzemes Vārds

14:25 Svētdiena, 20. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Durbes ezeram krītas līmenis
Dina Belta

Pašlaik pats galvenais – lai zivīm izdotos nārsts, saka biedrības "SVP Durbe" valdes priekšsēdētāja Santa Brāle. Satraukumu radot zemais ūdens līmenis Durbes ezerā.

"Ezerā ir neredzēti zems ūdens līmenis jau šajā laikā," noraizējusies S.Brāle. Tam par iemeslu esot laika zoba pabojātais akmens krāvums pie Durbes upes iztekas no ezera – ūdens aizplūst. To būtu nepieciešams salabot, lai ūdens līmenis neturpinātu kristies. Ja tas kritīsies, būs apdraudēts zivju nārsts.

Taču hidrotehniskā veidojuma salabošanu kavē lieguma statuss, kas attiecas uz trešo daļu ezera un palieņu pļavām ziemeļaustrumu pusē. Lai varētu ķerties pie darba, ir nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu. "Mēs cerējām, ka to varētu apvienot ar lieguma apsaimniekošanas plāna izstrādi, bet plāns līdz galam toreiz netika izstrādāts, jo domas mums dalījās, gan Dabas aizsardzības pārvaldei, gan ornitologiem," atceras S.Brāle. Tagad nav ne dabas aizsardzības plāna, ne lieguma apsaimniekošanas noteikumu. Vides ministrija norādījusi, ka sabiedriskajai vides pārvaldei pašai nu jāatrod līdzekļi plāna izstrādāšanai. Biedrībai "SVP Durbe" tam nepieciešamo tūkstošu neesot, liekas naudas nav arī apkārtējām pašvaldībām.

Liegums "Durbes ezera pļavas", kas sargā palienes pļavas un putnus, izveidots 2004.gadā. Apmēram pēc diviem gadiem sāka izstrādāt tā dabas aizsardzības plānu.

"Liegums ir apstiprināts, bet līdz galam viss nav izdarīts," saka S.Brāle. Piemēram, tas neesot iezīmēts dabā – makšķernieku var sodīt, ja viņš iebrauc ar laivu lieguma teritorijā, kaut ezerā nav nekādas norādes par tā robežām. "SVP Durbe" arī uzstājusi, ka lieguma teritoriju būtu nepieciešams zonēt, atstājot arī teritorijas ar daļējiem atvieglojumiem, piemēram, tūrisma projektiem, taču vides aizsardzības institūcijas biedrību neesot uzklausījušas.

Lai situāciju risinātu, vajadzētu nākt kopā gan biedrībai "SVP Durbe", gan pašvaldībai, gan Vides ministrijai un Dabas aizsardzības pārvaldei, uzskata biedrības valdes priekšsēdētāja.

Pagājušonedēļ biedrības "SVP Durbe" biedri tikās sapulcē, kurā izvērtēts pērn paveiktais un šogad darāmais. Valde vēlreiz ievēlēta tajā pašā sastāvā, arī valdes priekšsēdētājas pienākumus turpinās pildīt S.Brāle. Viņa to dara jau kopš 2002.gada. Ar šo gadu spēkā stājies jauns nolikums par licencēto makšķerēšanu Durbes ezerā, kā arī jauni ezera ekspluatācijas noteikumi.

"SVP Durbe" izveidota 1998.gadā. Pašlaik tajā ir 52 biedri no visas ezera apkārtnes.

Uzziņai

– Durbes ezera platība ir 670,5 ha, vidējais dziļums 1,5 m
– Ezerā sastopamas ap 14 zivju sugām – līdaka, plicis, plaudis, rauda, karūsa, asaris u.c.  
– Makšķerēšanai Durbes ezerā jāiegādājas licence.

Rosība nekustamo īpašumu tirgū neapsīkst
Ilze Šķietniece

Vērgales pagasta nekustamo īpašumu tirgū joprojām ir rosība. Nupat Pagasta padome atteikusies no pirmpirkuma tiesībām uz diviem īpašumiem un gatavojas izsolīt vēl vienu.

Aizvadītās nedēļas beigās notikušajā Pagasta padomes sēdē pašvaldība atteikusies no pirmpirkuma tiesībām uz diviem īpašumiem. Viens no tiem atrodas pie jūras, 150 metru aizsargjoslā. Tā platība ir 1,4 hektāri. Uz zemes ir arī nedzīvojamā ēka – pagrabs un veca noliktava, stāsta pašvaldības vadītājs Jānis Vitrups. Objekta cena ir 48 071,79 lati. Otrs objekts atrodas Vērgales pagasta centrā. Uz zemes 1,2 hektāru platībā arī atrodas ēka. Šī īpašuma cena savukārt ir 5 045 lati. "Redziet, kāda cenu atšķirība!" norāda J.Vitrups.

Savukārt 22.aprīlī Pagasta padomē tiks rīkota izsole, kurā pārdos pašvaldībai piederošos zemesgabalus "Vasarniekos". Īpašumi atrodas Ziemupē. Pārdošanā izlikti trīs zemesgabali. Piemēram, 0,15 hektāru liela īpašuma sākotnējā cena noteikta 8 800 latu apmērā. Šī būs jau trešā izsole. Iepriekš pircēji interesi neesot izrādījuši. Sākotnēji cena bijusi aptuveni 10 tūkstoši latu. Pašvaldība zemesgabalus nolēmusi pārdot, jo nomnieks atteicies no nomas. Esot par dārgu. Nomas maksa ir 25 procenti no kadastrālās vērtības, paskaidro Pagasta padomes priekšsēdētājs.

Viņš piebilst, ka šis ir pēdējais objekts, ko izsolīs Vērgales Pagasta padome.

Paredz vietu vēl diviem ģeneratoriem
Ilze Šķietniece

Vērgales Pagasta padome ir apstiprinājusi izmaiņas detālplānojumā, saimniecībā "Lenkas" paredzot vietu vēl diviem vēja ģeneratoriem.

Vērgales pašvaldības vadītājs Jānis Vitrups stāsta, ka blakus jau esošajam vēja ģeneratoram SIA "Lenkas energo" paredzējusi uzsliet vēl divus mazākus. "Izmaiņas apstiprinājām bez problēmām. Ja viens ģenerators netraucē, tad divi mazie arī ne," spriež J.Vitrups.

SIA "Lenkas energo" pārstāve Sigita Bumeistare informēja, ka projektēšanas un būvniecības stadijā ir trīs elektrostacijas. To nominālā jauda ir 250 kilovatu, katra torņa augstums – 30 metru.

Saimniecības "Lenkas" teritorijā uzstādīta un darbojas vēja elektrostacija ar nominālo jaudu divi megavati.

Gatavojas Latvijas Stādu parādei.
Pēteris Jaunzems

Kaut gan zeme Lejaskurzemē vēl nav pilnībā atkususi, kokaudzētavā "Īve" jau sākusies pirmo pavasara darbu rosme.

Tās īpašnieks Dainis Ozoliņš neslēpa, ka šis laiks tiekot izmantots lietderīgi, lai sagatavotos gadatirgiem, taču galvenokārt – Latvijas lielajai Stādu parādei, kas šogad notikšot jau piekto reizi.

Līdz šim "Īve" piedalījusies visos šajos respektablajos sarīkojumos. Tos organizē valsts Stādu audzētāju biedrība, kas rūpējas par reklāmu un bukletu izdošanu, jo katram individuālajam audzētājam tas vairs neesot pa kabatai. "Tagad pieprasījums mūsu produkcijai ir samazinājies, tādēļ praktiski dzīvojam no tā, ko nopelnām," situāciju tirgū raksturoja D.Ozoliņš.

Viņš pastāstīja, ka pērn Stādu parāde notika Jelgavā, bet šogad tā pulcēs apmeklētājus Jaunpilī, audzētavā, kas pieder akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts meži" un spēj uzņemt gan stādu audzētājus, gan interesentus. "Katra audzētava uzskata par nepieciešamu atvest uz Stādu parādi pašus interesantākos augus un tādu produkciju, ko citi neaudzē," teica "Īves" īpašnieks, piebilstot, ka viņa mikroautobuss būšot piekrauts ar dažādu šķirņu mūžzaļajiem rododendriem, ar ziedošajiem pieriem, dažādu formu un nokrāsu pacipresēm un citiem dekoratīvo krūmu un koku stādiem, kā arī ziemcietīgiem augiem.

"Vilciņi" brauks uz Rīgu
Dina Belta

Konkursa "Ar vilciņu Rīgā braucu..." noslēguma kārtai, kas aprīlī un maijā notiks Rīgā, no Kurzemes novada izvirzīti arī seši Liepājas rajona skolēnu darbi, stāsta SIC vizuālās un lietišķās mākslas metodiķe Verena Krūče.

Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkotā konkursa otrā kārta notika Saldū, kur jaunatnes iniciatīvu centrā "Šķūnis" vēl visu šo nedēļu apskatāmi skolēnu zīmētie un darinātie vilciņi no visas Kurzemes.

Uz izstādi Rīgā vizuālo mākslas darbu grupā no Liepājas rajona izvirzīts skolotājas Maijas Vārnas vadītais Grobiņas vidusskolas vizuālās mākslas pulciņš – viņu darbs "Vilciņš Dziesmu svētkos" saņēmis 2.pakāpes diplomu.

Lietišķo mākslas darbu grupā 1.pakāpes diploms trešklasniekam Jānim Birzniekam no Kalvenes pamatskolas par "Trim māla virpulīšiem". 2.pakāpes diploms šīs pašas skolas vizuālās mākslas pulciņam par spēli lielā kartona kastē. Kalvenieku skolotāja ir Anna Mētra. 2.pakāpes diploms arī meitenēm no Gaviezes pamatskolas – Signijai Bruzulei un Ilzei Kidikai. Viņas skolotāju Noras un Armanda Pričinu vadībā darinājušas tamborētus vilciņus uz koka paliktņa. Arī piektklasniekam Raivim Siksnam no Purmsātu Internātpamatskolas 2.pakāpes diploms par virpotu koka vilciņu, kas veidots ar skolotāja Agra Šteinberga padomu. Bet 3.pakāpes diploms par rotējošiem rotaļlietu vilciņiem – Rudes pamatskolas puišiem Ritvaram Alksaram un Edgaram Liepam. Viņu skolotāja ir Anna Lieģe.

Visi šie darbi tiks izstādīti valsts mēroga izstādē Rīgā. 17.aprīlī bērnu atrakciju pilsētiņā "Lido" lielveikalā "Spice" iekārtos vizuālo darbu izstādi, bet lietišķos darbus 27.aprīlī izvietos Latvijas etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.

"Prieks skatīties, kā bērni šajā tēmā ir iedziļinājušies," gandarīta V.Krūče. Saldū viņa skatījusi vēl dažādākus šīs tēmas risinājumus – gan spilvenos izšūtus, gan metālā izstrādātus, gan no stikla lauskām mozaīktehnikā veidotus vilciņus. Radošajās darbnīcās bijusi iespēja tos veidot pat ar pērlītēm. V.Krūče ir pārliecināta, ka vilciņš kā vadmotīvs šim trijās kārtās notiekošajam bērnu mākslas darbu konkursam ir sevi attaisnojis pilnībā. "Bet tāpat arī citas tēmas ir tā vērtas, ja vien bērni paši tās rūpīgi pēta un pie tām strādā," saka metodiķe.