Kurzemes Vārds

12:58 Svētdiena, 24. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Vēstule

Siltumatdeves analīze

Vēstules autoram ir komunālās un celtniecības nozares izglītība ēku un būvju sanitārtehnisko iekārtu specialitātē. Uzgriežņu cauruļatslēgu viņš pirmo reizi paņēmis rokā 1969. gadā praksē darba semestra laikā. Kopš tā brīža sanitārtehnika kļuvusi par viņa dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Viņš nodarbojies ar remontu un ekspluatāciju, montāžu un apkalpošanu, projektēšanu un celtniecību. Un ne tikai Liepājā, bet arī Rīgas, Jūrmalas, Jēkabpils dzīvojamās mājās un uzņēmumos. Speciālista acu priekšā ritējis arī šīs nozares evolūcijas posms. Ņemot vērā temata aktualitāti un iegūto pieredzi, viņš nolēmis dalīties savos vērojumos un apsvērumos.

Sākšu ar apkuri. Šajā ziņā viss it kā skaidrs: kas maksā, tas arī pasūta mūziku. Bet nekā nebija! Mēs maksājam, bet kaut kāds onkulis spēlē un par mūsu pašu naudu stabulē, ar apskaužamu meistarību uzburot brīnišķīgu ainu – cik jauki dzīvot mājokļos ar knapi siltiem radiatoriem, atlupušām tapetēm un pelējuma pēdām istabu stūros. Un tad viņš ierodas pēc izsaukuma ar elektronisko termometru un cenšas pārliecināt, ka viss ir lieliskā kārtībā. Bet saņemt algu par to grib ne tikai mūsu konkrētais onkulis, bet arī vesela ierēdņu un klerku armija, kas veltīgi pūlas pierādīt savu lietderību.

Bet dzīvokļa iemītnieks taču bija izsaucis onkuli ne jau skatīties izrādi pie sevis mājās – viņam istabā mājas vienā pusē pat ar roku jūtams, ka stāvvads un radiators ir tik tikko silts, bet otrajā istabā, mājas pretējā pusē, gan stāvvads, gan radiators ir tik karsts, ka ne roku pielikt. Te būtu krietni jāpadomā un jāatrod iemesls tādai neatbilstībai, taču izrādās, ka šim onkulim nav ne vēlēšanās, ne saprašanas. Un nav jau kam strādāt, tādēļ ka sanitārtehniķi atlaisti no darba štata samazināšanas kārtībā, bet divi palikušie skraida pa mikrorajonu kā sadeguši, knapi pagūstot tikai novērst avārijas.

Domes izdevuma "Katram Liepājniekam" novembra numurā I. Helmane no Finanšu nodaļas rakstīja, kā tiek aprēķināta maksa par siltuma zudumiem cirkulācijas procesā katrā dzīvoklī: mājā ir siltummezgls, katrā dzīvoklī – individuālais siltuma skaitītājs. No kopējā siltumenerģijas patēriņa pēc siltummezgla rādījumiem atņem individuālo siltuma skaitītāju rādījumu summu. Nesadalīto siltumenerģijas patēriņu pareizina ar megavatstundas tarifu un izdala ar mājas apsildāmo platību, tādā veidā iegūstot siltuma zudumu tarifu vienam kvadrātmetram. Tarifu sareizina ar katra dzīvokļa apsildāmo platību, šādā veidā iegūstot apkures zudumu summu katrā dzīvoklī. Citos gadījumos siltuma zudumus cirkulācijas procesā aprēķina tikai tad, ja ir izstrādāts projekts konkrētam dzīvoklim un tajā norādīti zudumi." Vai kāds kaut ko saprata? Tas droši vien attiecas uz divām vai trim mājām ar individuāliem siltuma skaitītājiem.

Dažās mājās apkures skaitītāji atrodas tieši uz radiatoriem – cik radiatoru, tik arī skaitītāju. Šādus elektroniskos individuālos siltuma skaitītājus mēs sākām ierīkot tikai pagājušajā vasarā (K.Valdemāra ielā 80, Atmodas bulvārī 14). Bet termins cirkulācija sastopams mājas apsaimniekošanas un komunālo maksājumu paziņojumos un parasti tracina cilvēkus ar lielajām summām. Taču šis termins attiecas vienīgi uz karstā ūdens cirkulāciju māju iekšējos tīklos.

Tomēr apkures sistēmā zudumi ir. Kā tie rodas? Ideālā variantā siltuma avotam jāatrodas pēc iespējas tuvāk radiatoram, tad viss siltums paliks dzīvoklī. Bet siltummezglu ar sūkni katrā dzīvoklī ierīkot nevar, tas parasti atrodas pagrabā. Caurules, pa kurām plūst siltumnesējs uz dzīvokļiem un atpakaļ no radiatoriem līdz siltummezglam, arī atrodas pagrabā un bēniņos. Un to kopējais garums ievērojami palielinās. Bet tā kā jebkurš sistēmas elements, pa kuru plūst siltumnesējs, atdod daļu situma apkārtējam gaisam, tādēļ visu siltumu var sadalīt racionāli un neracionāli izmantojamā. Pirmajā gadījumā runa ir par siltumnesēju dzīvokļa radiatoros un stāvvados. Bet tas siltums, kas silda gaisu pagrabā un bēniņos, ir jau minētie zudumi. Lai tos samazinātu, pagrabos un bēniņos jāizolē caurules.

Bet siltuma zudumi dzīvoklī ir pašu iemītnieku rūpes. Un viņiem jāmaksā tieši par dzīvoklī saņemto siltumu. Viena situācija – kad dzīvoklī ir individuālais siltuma skaitītājs, otra situācija – kad siltummezgls uzrāda siltuma daudzumu, ko saņēmusi māja, grāmatvedībā to pareizina ar tarifu un iegūst summu, kas jāsadala pa dzīvokļiem. Kaut gan daļa siltuma nemaz nenonāca līdz dzīvokļiem un bija gluži vienkārši pazaudēta. Un vainīgs ir apsaimniekotājs, kuram jārūpējas par zudumu samazināšanu. Un ne jau par iedzīvotāju naudu, bet gan uz sava rēķina par pašvaldības līdzekļiem. Jo savā laikā mūs visus piespieda labprātīgi privatizēt jau pašu nopelnītos un izmaksātos mājokļus. Tātad uzkrāva iedzīvotāju pleciem mājas ar pilnīgi nolietotām komunikācijām bez jebkādas izolācijas, ar cauriem jumtiem. Kaut gan naudiņu par māju apsaimniekošanu ņēma regulāri, bet, ja tās sāka pietrūkt, paaugstināja maksu.

Jau minētajā domes izdevumā ir vēl viens, ne mazāk saistošs, izpilddirektora vietnieka R.Fricberga raksts. Tajā sacīts, ka namu pārvaldes un jaunās māju kopīgas apsaimniekošanas biedrības ir tiesīgas aprēķināt pilnu maksu par apkuri arī to dzīvokļu īpašniekiem, kuros atvienoti radiatori un bija jāmaksā tikai desmit procenti no pilnās summas. Bet ne jau viss ir tik nepārprotami. Tagad pieprasa pievienot radiatorus, atsaucoties uz Ministru kabineta noteikumiem. Bet es esmu gatavs strīdēties ar visu šo kabinetu.

Es vispirms piedāvātu atrisināt citus, daudz steidzamākus jautājumus. Lūk, piemērs! Kāpņu telpas vienā stāvā ir trīs dzīvokļi: vienistabas (20 m2), divistabu (40 m2) un trīsistabu (60 m2). Tajos ir viena tipa radiatori, tikai pirmajā dzīvoklī to kopējais garums ir 2 metri, divistabu dzīvoklī – divi 1 metru gari radiatori, bet trīsistabu dzīvoklī ir divi 0,5 metru gari radiatori un viena radiatora garums ir 1 metrs. Tādēļ pirmajā dzīvoklī ir plus 27 grādi, otrajā dzīvoklī ir plus 22 grādi, bet trešajā tikai plus 17 grādu. Jo katrā no tiem izmanto vienādu situma daudzumu! Tādēļ, ka tur ierīkoti viena tipa radiatori ar vienādu kopējo garumu. Bet dzīvokļu platība taču ir dažāda! Tikai nezin kāpēc vēsā trīsistabu dzīvokļa īpašniekam jāmaksā trīs reizes vairāk nekā karstā vienistabas dzīvokļa saimniekam. Lūk, kādu aprēķinu kārtību paredz MK noteikumi Nr.876!

Bet izeja, starp citu, tomēr ir. Jāapseko visi dzīvokļi un jāfiksē radiatoru tips un kopgarums (šajos laikos tos ierīko, tikai vadoties pēc finansiālām iespējām), kā arī stāvvadu garums un diametrs. Jo šīs virsmas nodrošina siltumatdevi, kuru mēra siltumenerģijas kilovatos. Rezultātā varēs noteikt faktisko siltuma patēriņu katrā dzīvoklī – un tas jāizmanto par pamatu maksājumu aprēķināšanai. Bet, ja no visa mājai piegādātā siltuma atņem dzīvokļos nonākušo siltumu, tad starpība parādīs, cik daudz siltumenerģijas izmanto kāpņu telpu un citu kopīpašuma telpu apsildīšanai. Un tieši par šo siltumu ir jāmaksā visiem īpašniekiem, nevis atkarībā no apsildāmās platības, bet gan pēc platības, kura rēķinos tiek norādīta ailē apsaimniekošana. Un tā būs taisnīga maksājumu sadalīšana par izmantoto siltumu.

Aleksandrs Silujanovs,
sanitārtehniķis