Kurzemes Vārds

14:56 Svētdiena, 20. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novads

Rucavniekiem atkal pirmizrāde

Šodien pulksten 20 nozīmīgs notikums paredzēts Rucwavas pagasta kultūras dzīvē, jo vietējais amatierteātris iestudējis jaunu lugu, ar ko pirmizrādē uz Kultūras nama skatuves iepazīstinās iedzīvotājus.

Kultūras nama vadītāja Staņislava Skudiķe pastāstīja, ka pirmizrāde notiks dramaturga Jāņa Vainovska komēdijai "Lielais vinnests". Kaut gan šis viencēliens uzrakstīts 1924.gadā un tā darbība risinās pilsētnieciskā vidē, izrāde ļoti sasaucoties ar mūsdienu norisēm un atmosfēru. Lugā darbojas astoņi skatuves mākslinieki, kuru pulkā redzēsim Jāni Dūrēju, Sandru Rozi, Arvilu Rogu, kā arī citus rucavniekus. Pirms izrādes nelielu ieskaņas koncertu sniegs Rucavas sieviešu vokālais ansamblis.

Stīdzinieki gūst panākumus konkursā

Saldus Mūzikas skolā notikušajā IV Kurzemes reģiona mūzikas skolu stīgu instrumentu nodaļu audzēkņu konkursā "Sol-re-la-mi" Aizputes Mūzikas skolas audzēkne Helga Gansone ieguva 2.vietu, bet Laine Balode – 3.vietu savās vecuma grupās.

Audzēknes konkursam sagatavoja pedagoģe Dzintra Salmiņa, koncertmeistare Rinta Balode. Konkurss notika 3.aprīlī.

Pūtēji gatavojas Dziesmu svētkiem

Liepājas rajona Skolēnu jaunrades centra un Aizputes Mūzikas skolas pūtēju orķestris diriģenta Jāņa Kuduma vadībā ieguvis 3.pakāpes diplomu Kurzemes novada skatē, vēsta Mūzikas skolas direktore Arta Kangīzere.

3.aprīlī Talsos notika Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru skate Kurzemes novadā. Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs to rīkoja, gatavojoties X Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem.

Skatē piedalījās aizputnieki, Kolkas pamatskolas, Ventspils 1.ģimnāzijas un Talsu rajona Bērnu un jaunatnes centra pūtēju orķestri. 9.maijā Talsos šie orķestri pulcēsies uz modelēšanas koncertu.

Konkurss par latviešiem mūzikā

Nākamnedēļ, 23.aprīlī, pulksten 15 Aizputes Mūzikas skolas koncertzālē notiks konkurss mūzikas literatūrā "Latvieši latviešu mūzikā", vēsta skolas direktore Arta Kangīzere.

Konkursā piedalīsies Nīcas, Pāvilostas un Aizputes mūzikas skolas. To organizē pedagoģes Sandra Strazdiņa un Landra Valdmane.

LTV7 filmē Grobiņā

Latvijas televīzijas producentu grupa šonedēļ Grobiņā filmēja materiālus raidījumam "Darbs, izglītība, karjera", vēsta pilsētas pašvaldība. Šai nolūkā televīzijas darbinieki viesojās pilsētas bibliotēkā, Z.Mauriņas piemiņas istabās, bērnudārzā "Pīpenīte", vidusskolā un ģimnāzijā, kā arī Sporta centrā.

Safilmētais materiāls būs redzams svētdien pulksten 9.30 kanālā "LTV7".

 

Pasteļi atklāj skaistumu apkārt

Aizputes Novadpētniecības muzejā piektdien atkal mainīsies ekspozīcija – tiks atklāta Dainas Kopštāles pasteļgleznu izstāde "Tirgus diena".

Tajā būs apskatāmi 20 pēdējos gados radītie darbi: klusās dabas, ziedi un ainavas, stāsta Novadpētniecības muzeja vadītāja Jolanta Berga.

"Ikdienas steigā un neuzspēto, nepadarīto darbu gūzmā gribas uz mirkli piestāt un ieraudzīt skaistumu sevī, dabā, cilvēkos un tuvējā apkārtnē." Tā savu daiļradi raksturo pati māksliniece.

D.Kopštāle ilgus gadus strādājusi par pasniedzēju Liepājas Mākslas vidusskolā. Ar keramikas darbiem viņa piedalījusies dažādās mākslas izstādēs Rīgā, Liepājas pilsētā un rajonā, Klaipēdā, Zviedrijā. Viņas darbi atrodas privātkolekcijās Austrālijā, Amerikā, Šveicē, Dānijā un Anglijā. Kopš 1998. gada māksliniece pievērsusies gleznošanai un piedalās izstādēs ar pasteļgleznām.

Atklāšanas svētku sākums kā parasti pulksten 18. Izstāde "Tirgus diena" būs apskatāma līdz 20. maijam.

Izrāde par sievietes dzīvi
Dina Belta

Svētdien pulksten 15 Durbes Kultūras nama skatuves priekškars vērsies pirmizrādei.

Durbes amatierteātris rādīs emocionālu, asprātīgu un reizē nopietnu skatījumu uz to, kā sievietei dzīvot piepildītu dzīvi.

Uzvedumā "Elīnas Zālītes teātris" apvienoti divu rakstnieces lugu – "Bīstamais vecums" un "Rudens rozes" – fragmenti, stāsta režisore un scenārija autore Inese Ceriņa. "Ir tā, it kā viņa šodien to būtu rakstījusi," par iespaidiem, lasot E.Zālītes daiļradi, saka režisore.

Uzvedumā piedalās astoņi aktieri, dažiem no viņiem jāspēlē pat vairākas lomas, piemēram, vienīgajam vīrietim Robertam Bērziņam. Taču tēli, kuros iemiesoties, veidoti, cik vien iespējams, dažādi. Interesantus tērpus darinājusi Dace Lanka. Muzikālo noformējumu veidos lambetvoks dažādos izpildījumos.

Izrāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Liepājas rajona Kultūras nodaļas finansiālu atbalstu.

Uz izrādi ieeja brīva. Starpbrīdī – kafija un cepumi.

Paipu ciemā jau ievāc ražu
Pēteris Jaunzems

Kaut gan aprīlis vēl tikai pusē, daži no rajona agro dārzeņu audzētājiem jau stājušies pie pirmās ražas ievākšanas un pārdošanas. Vieni no pirmajiem vietējos salātus Pētertirgum šonedēļ piegādājuši Nīcas pagasta Paipu ciema zemnieku saimniecības "Silvas" īpašnieki Mārtiņš un Irēna Krētaiņi.

Priekšroka Latvijas šķirnēm

Viņi sēklas zemē iekaisījuši janvāra vidū. "No klimatisko apstākļu aspekta vērtējot, šis dārzeņu audzētājiem ir labvēlīgs pavasaris," saimnieki sprieda, apsolot pēc nedēļas tirgum piegādāt redīsus, bet maija sākumā arī pirmos kāpostus.

Salāti lielu siltumu neprasot, bet saulīti gan. Tās esot pieticis, tādēļ izdevušies mīksti un sulīgi. Atšķirībā no ārvalstīs selekcionētajām šķirnēm pašmāju salātlapiņām raksturīgs maigums, kas ēdējiem ļoti pa prātam. Tomēr jāņem vērā, ka turēšanai ledusskapī šāds audzējums nav domāts. Šī iemesla dēļ lielveikali vietējos salātus noraidot, bet dodot priekšroku ārzemju šķirnēm, kas cietākas un graudainākas, taču izturīgākas uzglabāšanai.

Cilvēki pēc salātiņiem esot īpaši kāri agrā pavasarī. Tad tie tiekot pirkti, neraugoties uz to, ka cena ir augstāka. Tas pats attiecināms uz gurķiem, tomātiem un zemeņogām. Vēlāk, kad tās kļūst lētas un nopērkamas visās malās, arī interese strauji mazinoties. Uz šo atziņu balstoties, Krētaiņi arī strādājot.

"Mēs nevaram gribēt nezin ko, nemitīgi jārēķinās ar pirktspēju. Tā ir gluži kā barometrs. Tiklīdz pilsētā ļaudīm klājas grūtāk, tūlīt to sajūtam savā saimniecībā. Darba dienās tirgū pircēju tikpat kā nav, vienīgā diena nedēļā, kad rosība notiek, ir sestdiena," sprieda M.Krētainnis. Viņš esot samierinājies ar apziņu, ka cenas var būt divdesmit vai pat trīsdesmit procentus zemākas. Galvenais, lai audzējums nebūtu jāmet laukā.

"Silvās" jau sāk veidot siltumnīcas nākamajam gadam. Siltumnīcu korpusi tikšot būvēti vienotā kompleksā. Tas ļaušot ekonomēt ne tikai plēvi, bet arī siltumu. Kaut gan saimniecības īpašumā ir 3 hektāri meža, ar malku esot jārīkojas taupīgi, jo koksne maksimāli jāizmanto būvmateriāliem. "Silvās" apkurina tikai dēstu audzētavu, bet citās siltumnīcās iztiek ar dubultu plēves segumu, ko vajadzības gadījumos, kad gaisa temperatūra naktīs draud nokristies pārāk zema, papildina vēl arī agrotīkla segums.

Pašsaglabāšanos nokaut nevar

I.Krētaine domā, ka krīze, lai kāda tā būtu, neliela apjoma zemnieku saimniecības izputināt tomēr nespēšot. Arī naturālā saimniekošana sākusi atdzīvoties. Tie ir pašsaglabāšanās spēcīgie asni, kas rāda, ka cilvēki ir stiprāki par ekonomisko nedienu graujošo varu.

"Kaut gan mums apgalvoja un centās iestāstīt, ka tie lielie būs tie spēcīgākie, bet mazajiem draud iznīcība, dzīve pierādījusi pretējo. Tās saimniecības, kuras nav ņēmušas kredītus, arī tagad spēj darboties," viņa sacīja. "Būvēsies tie, kas to spēj darīt saviem spēkiem," pārliecināts M.Krētainis.

Kritiska nostādne "Silvu" īpašniekos vērojama arī attieksmē pret Eiropas Savienības piedāvātajiem projektiem. "Lai gan saimniekošanas plinti krūmos mest netaisāmies, taču arī projektos iesaistīties nedomājam," teica saimniece. Zemniekus baidot tās saistības, ko projekti prasa uzņemties. Kaut arī reizēm tās skaitliski nav tik šausminoši lielas, līdzšinējā pieredze, kas gūta, saimniecību pārstrukturizējot, pierādījusi, ka problēmas var rasties tik un tā, jo nauda bankai noteiktajā laikā jāatdod un saistībās ierakstītais ražošanas pieauguma apjoms jāsasniedz. "Bet sakiet man, kā krīzes apstākļos tas ir iespējams?" pamatoti vaicāja agro dārzeņu audzētāja.

Pāvilostā sākas Mākslas dienas

Jau Mākslas dienu noskaņās pirmdien, 20.aprīlī, Pāvilostas vidusskolā viesosies mākslinieks, mūziķis un dzejnieks Jānis Anmanis. Tikties ar viņu varēs gan lieli, gan mazi pāvilostnieki, stāsta pilsētas bibliotēkas vadītāja Mairita Vītola.

Pulksten 12 skolas zālē sāksies jaunrades darbnīcas sākumskolas klašu audzēkņiem, kur mākslinieks rādīs, ar kādām metodēm viņš strādā ar bērniem. Bet pulksten 14 turpat būs tikšanās ar visiem citiem interesentiem. Tad skanēšot dziesmas un dzeja, bet izstādē varēs apskatīt bērnu nupat radītos darbus.

Tikšanos organizē Pāvilostas bibliotēka sadarbībā ar vidusskolu. M.Vītola saka paldies Liepājas rajona Kultūras nodaļai par atvēlēto finansējumu. "Tagad, kad finansējums kultūras pasākumiem samazinās, tāds atbalsts ir ļoti būtisks," piebilst bibliotēkas vadītāja.