Kurzemes Vārds

07:55 Sestdiena, 24. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Sabiedrība

Nerimstas interese par amerikāņu lidotāju likteni

Kontradmirālis iesaka vēlreiz pārmeklēt jūru
Viktors Ulberts

To pilotu liecības, kuri piedalījās 1950. gada 8. aprīļa incidentā, kad netālu no Liepājas tika notriekta amerikāņu lidmašīna, nesakrīt ar oficiālajiem meklēšanas rezultātiem, tāpēc būtu vērts lidmašīnas vraku jūrā pameklēt vēlreiz, tikai citā rajonā. To darīt iesaka atvaļinātais Krievijas Jūras flotes kontradmirālis Boriss Novijs, kurš vairākus gadus darbojas ASV un Krievijas izveidotajā šādu agrāko incidentu izpētes komisijā, lai noskaidrotu abās pusēs bezvēsts pazudušo karavīru likteņus.

Gaisa kauja pie Liepājas

"Kurzemes Vārds" jau vairākkārt informējis lasītājus par to, ka 1950. gada 8. aprīlī virs jūras pie Liepājas četri PSRS iznīcinātāji uzbruka amerikāņu lidmašīnai "PB4Y-2 Privateer" ar 10 cilvēku apkalpi, kas, pēc padomju oficiālajām ziņām, bija pārkāpusi PSRS gaisa telpu un nodarbojusies ar izlūkošanu. Amerikāņi savukārt apgalvo, ka lidaparāts atradies virs neitrālajiem ūdeņiem, taču pēc aukstā kara beigām atzinuši, ka tas tomēr vācis izlūkošanas datus. Droši zināms ir tas, ka padomju iznīcinātāji amerikāņu lidmašīnu notrieca, un, neraugoties uz visdažādākajām versijām, apkalpes liktenis aizvien vēl nav noskaidrots.

Saistībā ar šā incidenta gadadienu Liepājā viesojās ASV Karagūstekņu un bezvēsts pazudušo lietu pārvaldes Maskavas nodaļas priekšnieka vietnieks Henrijs Īstmans un atvaļinātais Krievijas kontradmirālis B. Novijs, kurš vēlējās pastāstīt par jaunākajiem izmeklēšanas rezultātiem un priekšlikumiem.

Jauna misija nebūtu dārga

"Ir noskaidrots, kas notika, kas šāva un kas gāja bojā. Neviens no bojā gājušajiem netika atrasts, un man ir versija, kāpēc tā notika," skaidroja B. Novijs. No PSRS arhīvu dokumentiem izriet, ka 1950. gada 9. aprīlī uz lidmašīnas bojāejas vietu nosūtīti divi ātrgaitas kuteri, kuri pārmeklējuši rajonu, neko nav atraduši un atgriezušies bāzē. 17. aprīlī veikta īpašas nozīmes meklēšanas ekspedīcija, kurā iesaistīti vairāk nekā 40 Baltijas flotes karakuģi un 160 ūdenslīdēju, starp kuriem bija arī pieredzējuši profesionāļi no Melnās jūras flotes. "Es kā Jūras kara flotes virsnieks varu apgalvot, ka tik vērienīga operācija kā šī Baltijas jūrā vairs nav veikta. Tāpēc esmu pārliecināts, ka jūrnieki noteikti būtu atraduši lidmašīnu, ja tā tur būtu bijusi. Tādēļ domāju, ka viņi meklēja nepareizajā vietā," uzskata B. Novijs.

B. Novijs uzskata, ka ir vērts noorganizēt vēl vienu meklēšanas ekspedīciju vairāk uz rietumiem no tās vietas, kur meklējumi notika 1950. gadā, un tālāk no krasta. Jo tad vraks meklēts teritoriālajos ūdeņos, taču no iznīcinātāja pilota Anatolija Gerasimova liecībām izriet, ka amerikāņu lidmašīna "PB4Y-2 Privateer" atradusies apmēram 70 kilometru no PSRS robežas, tas ir, Liepājas. Tāpēc B. Novijs uzskata, ka meklēšanas darbi jāveic neitrālajos ūdeņos.

Atvaļinātais kontradmirālis konsultējies ar dažādiem ekspertiem, kuri apliecinājuši, ka lidmašīnas vraks un arī apkalpes mirstīgās atliekas, ja tādas tur ir palikušas pēc notriekšanas, arī pēc 59 gadiem varētu būt saglabājušās.

B. Novijs uzskata, ka šāda ekspedīcija nemaz nebūtu dārga. "Šo gadu laikā ir radītas pavisam jaunas tehnoloģijas, kas atvieglo meklēšanu. Pats meklēšanas laiks varētu aizņemt divas dienas. Protams, negalvoju par simt procentiem, ka vraku izdosies atrast. Taču, manuprāt, ir vērts to darīt. Latvijas Jūras spēki ar NATO karakuģiem jau veic dažādas mīnu meklēšanas operācijas. Kāpēc lai viņi neveiktu arī šādu misiju? Vajadzīga tikai vēlēšanās," uzskata B. Novijs, kurš ir gatavs sniegt visu nepieciešamo informāciju.

Meklē trīs cilvēkus

Vēl šajā lietā B. Novijs lūdz liepājnieku palīdzību, jo izdevies noskaidrot trīs cilvēkus, kuri piedalījušies 1950. gada meklēšanas operācijā. Ir zināms, ka viņi no militārā dienesta atvaļināti tieši Liepājā, iespējams, šeit vēl dzīvo un var sniegt vērtīgu informāciju par tā laika notikumiem. Tāpēc tiek aicināts atsaukties katrs, kas zina, kur atrodams bijušais glābšanas kuģa vecākais mehāniķis Aleksandrs Beļeišis, 1932. gadā dzimusī Baltijas flotes medicīnas dienesta virsniece Gaļina Jefimovna Grigorjeva, kā arī hidroakustiķis Mihails Jakovļevičs Švarcbergs.

B. Novijs arī iesaka uzklausīt Liepājas rajona piekrastes iedzīvotājus. Iespējams, kāds no viņiem zina par kādiem izskalotiem priekšmetiem vai bojāgājušajiem pēc incidenta, kas nav fiksēti oficiālajos pārskatos. Tas arī palīdzētu restaurēt šo notikumu gaitu.

"Tas ir jādara cilvēcisku apsvērumu dēļ. Esmu ticies ar šo amerikāņu lidotāju tuviniekiem. Viņi kāri tver katru manu vārdu, kas vieš cerības noskaidrot viņiem tuva cilvēka likteni," piebilda B. Novijs.