Kurzemes Vārds

16:46 Sestdiena, 17. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Konflikts

Nav fermas, kas nesmakotu
Ilze Šķietniece

Beidzoties sabiedriskajai apspriešanai par SIA "Nygaard International" būvniecības ieceri Lažas pagastā, daudzu iedzīvotāju un pašvaldības cīņa pret dāņiem piederoša cūkaudzēšanas kompleksa paplašināšanu vēl nav galā. Uzņēmēji neatlaidīgi vēlas uzbūvēt kūtis, kurās nobarotu 82 tūkstošus lopu gadā, bet iedzīvotājus biedē smaka, kas izdalās mēslu izvešanas laikā.

Paplašināties grib jau sen

Pašlaik kompleksā "Apriķi Bacon" tur 2900 cūku svarā virs 30 kilogramiem un 1950 cūku svarā līdz 30 kilogramiem. Paplašinot kompleksu, ir paredzēts izbūvēt deviņas kūtis 17 280 nobarojamo cūku audzēšanai. Gadā paredzēts nobarot 82 000 cūku. Vaislas cūku kompleksā "Apriķi Breeding" tagad tiek turētas 500 sivēnmātes. Paplašinot šo kompleksu, paredzēts izbūvēt 15 kūtis, kurās turēt 2300 sivēnmāšu, 600 remontcūku (vēl ne reizi nedzemdējušu sivēnmāšu) un 15 700 sivēnu. Pavisam tiktu saražoti 84 tūkstoši sivēnu gadā.

Mēslu glabāšanai paredzēts izbūvēt vairākas slēgta lagūnas tipa šķidrmēslu krātuves. SIA "Nygaard International" izpilddirektors Armands Bračs stāsta, ka pašlaik tos glabā atvērta tipa betona krātuvēs. Taču, uzlīstot lietum, tilpums palielinās, līdz ar to nepieciešams izvest vairāk mēslu un zemē tos iestrādāt lielākā koncentrācijā. Lagūnas tipa mēslu krātuve, vienkārši sakot, ir kā balons, skaidro A. Bračs. Amonjaks neizdalās, jo mēsliem nepiekļūst skābeklis. Lietusūdens netiek klāt, tādēļ mēslu būs mazāk, tie nebūs atšķaidīti, tādēļ uz laukiem tos nevajadzēs klāt tik biezā koncentrācijā.

Abu kompleksu siltumapgāde paredzēta, izmantojot katlumājas, kurās par kurināmo izmanto dīzeļdegvielu. Biogāzes ražotne, šķiet, cūku lielaudzētājiem būtu ideāls problēmas risinājums – būtu, kur likt mēslus, līdz ar to iedzīvotāji nesūdzētos par neciešamām smakām, tos izvedot. A. Bračs apgalvo, ka šāds ierosinājums pašvaldībai izteikts, bet atsaucību nav guvis.

Latviju iekaro ar naudas maisiem

Pārstāstot būvniecības ieceres sabiedriskās apspriešanas sapulces norisi, Lažas Pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Vētra min, ka no dāņu uzņēmuma pārstāvju puses izskanējis: latvieši nav mācējuši ne zemi nopirkt, ne cūkas audzēt. Priekšsēdētāja apgalvo, ka zemi dāņiem pārdevuši nevis pagasta iedzīvotāji, bet tie, kam te pieder tikai īpašums. Sapulcē arī izskanējis viedoklis, ka "kādreiz Latviju iekaroja ar zobeniem, pēc tam ar šautenēm, tagad – ar naudas maisiem". Tagad SIA "Nygaard International" pavisam pieder 1300 hektāru.

Lažas pagasts gadā par nekustamā īpašuma nodokli saņem 670 latu. SIA "Nygaard International" pašvaldībā pieder aptuveni tūkstotis hektāru zemes, apgalvo M. Vētra. Arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis esot niecīgs, lai gan uzņēmuma pārstāvji uzsvēruši, ka gadā nodokļos samaksā valstij 96 tūkstošus latu. M. Vētra norāda, ka visa šī nauda līdz pašvaldībai nenonāk. Fermās strādā seši cilvēki, lauksaimniecībā nodarbināti aptuveni 15. No visiem tikai trīs ir Lažas pagasta iedzīvotāji, apstiprina A. Bračs. "Kreņķi mums ir bijuši lielāki, nekā mēs naudā saņemam," uzskata M. Vētra.

Kad konflikts ar pašvaldību sācies un kāds ir tā iemesls, dāņiem piederošajā uzņēmumā nevarot saprast. Firmas izpilddirektors spriež, ka pašvaldības vadītājas aktivitātes, iespējams, saistītas ar vēlēšanām. Viņa ir pirmais numurs "Jaunā laika" sarakstā, kas pretendē uz vietu Aizputes Novada domē.

Mēslus vedīs divus mēnešus

Apkopojot anketas, ko pašvaldība saņēmusi būvniecības ieceres sabiedriskās apspriešanas laikā līdz 9. maijam, M. Vētra guvusi apstiprinājumu: iedzīvotāji vairāk fermu pagastā negrib. SIA "Nygaard International" izpilddirektors gan norāda, ka anketas varēja iesniegt arī uzņēmumā, ko iedzīvotāji arī darījuši. Tajās paustais viedoklis krasi atšķiras.

Tomēr daudzus iedzīvotājus biedē smaka. Ietekmes uz vidi novērtējuma beigu ziņojumā teikts: ja fermas izdosies uzbūvēt, SIA "Nygaard International" apņēmies mēslus izkliedēt 60 dienās, strādājot 24 stundas diennaktī, ja vien iedzīvotājiem nebūs iebildumu. "Tad iedomājieties – divi mēneši nepārtrauktā smirdīgā ciklā," nav apmierināts Lažas Pagasta padomes priekšsēdētājas vietnieks Vladislavs Siksna.

Ja fermas uzbūvēs, mēslus izvedīšot pa ceļiem gar mazāk apdzīvotām vietām. Ar dažādām metodēm tikšot panākts, lai mēslu smaka iedzīvotājus traucētu pēc iespējas mazāk.

Ministru kabineta noteikumos teikts, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemēs smakas mērķlielumu nedrīkst pārsniegt vairāk par septiņām diennaktīm gadā. To atļauts pārsniegt, izkliedējot kūtsmēslus jebkurā nedēļas dienā, izņemot svētdienas un svētku dienas. Ietekmes uz vidi ziņojumā norādīts, ka mēslu izkliedes laikā smaku koncentrācija Lažas un Cīravas pagastā esošās lauku sētās varētu būt uz pusi mazāka par pieļaujamo.

Līdz šim normas nav pārkāptas

Smakas koncentrāciju gaisā var noteikt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Vides laboratorijā, skaidro Liepājas Reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītāja Māra Muceniece. "Mums tādu mērījumu nav," viņa atzīst, lai gan sūdzības no Lažas pagasta iedzīvotājiem saņemtas.

Vides laboratorijas vadošā analītiķe Una Fogele gan apgalvo, ka smaku koncentrācijas analīzes cūku fermu tuvumā var veikt, ja vien ir tāda vēlēšanās. Ja pasūtītājs ir valsts iestāde, tās ir bezmaksas, bet uzņēmumiem un privātpersonām jāmaksā 130,75 lati. Personīgi vērsties laboratorijā ar iesniegumu neesot nepieciešams, mērījumus varot pieteikt arī pa tālruni.

Valsts vides dienesta speciāliste Judīte Dipāne norāda, ka, saņemot iedzīvotāju sūdzības par neciešamu smaku, dienesta pakļautībā esošās Vides pārvaldes analīzes varot pieteikt. "Līdz šim Latvijā veiktajos mērījumos pārkāpumi nav konstatēti," J. Dipāne apgalvo.

Vides ministrija uzslavē

Pašvaldībā uztraucas arī par iespējamo Tebras baseina piesārņojumu ar mēsliem. Vides pārvaldē gan uzsver: ja ievēro aizsargjoslu un tuvāk par 10 metriem no ūdenstilpes nemēslo un mēslus netecina tieši upē, piesārņojumam nevajadzētu būt. Jelgavas Lauksaimniecības universitātē veikts pētījums parāda, ka notece veidojas, arī ievērojot aizsargjoslu. M. Muceniece arī piebilst, ka "Vides likums" arī pašvaldībām atļauj uzņemties daļu funkciju, ko veic Vides pārvalde, algojot tam īpašu darbinieku.

Vides inspektori cūkaudzētavas apmeklējot, ne tikai reaģējot uz sūdzībām, bet arī regulārās pārbaudēs vismaz reizi gadā. Konstatēti sīki pārkāpumi, par kuriem sods nav uzlikts, tikai brīdināts, lai lietas sakārto. Savukārt Vides ministrijas pārstāvji, apskatot SIA "Nygaard International" kompleksus, ir atzinuši, ka Apriķos tiek izmantota labākā tehnoloģija cūku audzēšanai.

Šogad Vides pārvaldē sūdzības saņemtas par citām lielfermām – Andra Griģa Vaiņodes pagastā esošo īpašumu un Anda Kisieļa Durbes novadā esošo saimniecību. Jautāta, vai tā nav latviešu skaudība par to, ka kādam klājas labāk, M. Muceniece atzīst: "Daudz ko nosaka kaimiņattiecības. Jo nav taču fermas, kas neostu. Un arī tad, kad izved mēslus, vienmēr ož."

 

No sajūsmas kūtī līdz tiesas zālei
Ilze Šķietniece

SIA "Nygaard International" darbību Latvijā sāka 1999. gadā. "Kurzemes Vārds", izmantojot iepriekšējās publikācijas, sniedz pārskatu par to, kā pašvaldības, iedzīvotāju un uzņēmēju attiecības laika gaitā attīstījušās un mainījušās.

SIA "Nygaard International" dibinājis Dānijas uzņēmums a/s "DK Latvia Farming", kas ir Latvijas uzņēmuma īpašnieks, stratēģiskais investors un kreditors. Dāņu uzņēmuma sākotnējā galvenā aktivitāte bija lauksaimniecības zemes iegāde un apstrādes nodrošināšana.

2004. gada rudenī SIA "Nygaard International" Lažas pagastā izvērsa cūkkopību. Izrādot ciemiņiem kompleksu "Apriķi Breeding", saimnieki uzsvēra, ka pēc vairāk nekā 10 gadiem Latvijā no jauna uzcelta tik vērienīga un moderna cūku audzētava. Zemnieki bija sajūsmā par centrālapkuri, labo ventilācijas sistēmu un apgaismojumu, automātisko dzirdināšanu, barošanu, mēslu aizvākšanu ar caurumoto grīdu palīdzību. Vienīgās raizes dažiem bija tikai par to, ka šāda lielražošana no tirgus izspiež vietējos cūkaudzētājus. Jau tolaik īpašnieki solīja, ka cūkgaļas realizācijai labvēlīgos apstākļos audzēšanas apjomus palielinās.

2007. gadā vairāk nekā 248 pagasta iedzīvotāji parakstījās par to, lai pašvaldība neļauj būvēt jaunus kompleksus, uzskatot, ka jau tagad ir spiesti dzīvot netīkamos apstākļos. Cūkaudzētāji savukārt uzsvēra, ka nav pierādījumu, kas apliecina – te vainojami viņi. Nākamā gada sākumā Lažas Pagasta padome apstiprināja saistošos noteikumus par teritorijas plānojumu, kas aizliedz paplašināt esošās fermas. SIA "Nygaard International" pašvaldību par to iesūdzēja tiesā.

Drīz pēc tam masu medijos parādījās materiāli par to, ka daudzi iedzīvotāji nav mierā ar piesārņojumu, kas nāk no cūku fermām. Bet Lažas Pagasta padomes darbinieki līdzās konteineriem pie kūtīm atrada mētājamies beigtas cūkas. Uzņēmums skaidroja, ka kompānija, kas savāc mirušos lopus, to lūgusi. Beigtos dzīvniekus savāc tikai reizi nedēļā, bet pa šo laiku līķi tā uzpūšas, ka tos nevar dabūt ārā no konteineriem. Tomēr Pārtikas un veterinārais dienests SIA "Nygaard International" izteica mutisku brīdinājumu.

Bet pagājušā gada nogalē tika sagaidīts Satversmes tiesas spriedums. Tā nolēma, ka Lažas teritorijas plānojumā iekļautais aizliegums paplašināt lopkopības fermas neatbilst valsts pamatlikuma 105. pantam, kas noteic ikvienam tiesības uz īpašumu un to, ka īpašuma tiesības var ierobežot tikai saskaņā ar likumu. Pagasta padome savu viedokli par iedzīvotāju dzīves kvalitātes pasliktināšanos pēc fermu paplašināšanas neesot argumentējusi ar zinātniski pamatotiem pētījumiem. Pašvaldības vadītāja Māra Vētra savukārt ir pārliecināta, ka tas nav Pagasta padomes uzdevums.

Šā gada janvārī pašvaldība pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos par pagasta teritorijas plānojumu 2007.–2019. gadam. Tie paredz atcelt teritorijas plānojumā atļauto un plānoto izmantošanu zemes gabalos, kur saimnieko dāņu uzņēmēji. Vietās, kur fermas varētu tikt paplašinātas, saistošie noteikumi jaunajā redakcijā to aizliedz. Pirms tālāku lēmumu pieņemšanas šajās teritorijās nepieciešams veikt zinātnisku izpēti, lai varētu respektēt gan saimnieciskās, gan dabas un iedzīvotāju intereses.