Kurzemes Vārds

12:42 Pirmdiena, 18. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Diskusija

"Ratus uz priekšu pavilksim"

Sociālā sfēra: problēmas un risinājumi
Sarmīte Pelcmane
Līvija Leine

"Kurzemes Vārds" turpina priekšvēlēšanu diskusiju ciklu ar deputātu kandidātiem. Šoreiz tematam izēlēta sociālā joma, kādas tajā ir problēmas, kā ievēlēšanas gadījumā kandidāti sola tās risināt. Tāpat kā iepriekš diskusijā piedalās pa vienam pārstāvim no vienpadsmit vēlēšanu sarakstiem.

Ivars Ķervis: Pašvaldībai ir ļoti svarīgi palīdzēt Liepājas iedzīvotājiem saprast, kas notiek un kas mūs sagaida. Liela daļa sabiedrības pašlaik vēl nav gatava grūtam darbam, kaut vai – agrāk celties un vēlāk iet gulēt. Tas mūs noteikti sagaida, un pie darba tikuma mums agrāk vai vēlāk būs jāatgriežas. Viena no izejām jābūt abpusēji izdevīgai liepājnieku un lauku iedzīvotāju sadarbībai. Otrais – krīzes centra izveide. Ne tikai vardarbībā cietušajām ģimenēm, bet jebkuram cilvēkam, kurš nonācis galējā izmisumā. Tāpat uzticības tālruņa ieviešana, ko pilnībā var veikt arī nevalsts organizācijas vai Sociālās palīdzības dienests. Vēl sociālās aprūpes namu izveide. Kā arī dažādu motivācijas programmu izveide, piemēram, pusaudžiem, kas iekļuvuši atkarībās. Tāpat ģimenes krīzēs, lai cilvēkiem ir kur vērsties pēc padoma. Un, protams, neiztiksim bez zupas virtuvēm, cilvēkiem badā neļausim nomirt. Un jāpiestrādā pie pagaidu darba vietām.

Ilona Voļvača: Mums ir izstrādāti pirmie pieci soļi glābšanā. Piemēram, kvalificētiem celtniekiem, kas paliek bez darba. Pašvaldībai jāorganizē māju atjaunošana un renovācija. Mēs ar to izpildām trīs noteikumus: cilvēki paliek Liepājā, viņi nezaudē kvalifikāciju un viņiem ir algas, kā arī mēs sagatavojam daudzdzīvokļu mājas ziemai. Palīdzība. Liepājai ir noslēgti līgumi ar 12 ārzemju pilsētām, ar kurām mēs varam sadarboties. Ir jāvēršas pie šo pilsētu pašvaldībām vai uzņēmumiem, lai tie noorganizētu pasūtījumus Liepājas uzņēmumiem vai uzsāktu ražošanu tieši Liepājā. Trešais. Mēs esam ļoti specifiska pilsēta – gan kultūras ziņā, gan ražošanā. Tāpat mums ir osta, kādas nav citur Latvijā, ne pat mūsu kaimiņvalstīs. Ar to mēs varētu piesaistīt arī citas valstis, kuras interesē mūsu osta un tranzīts. Attīstība. Ir jāplāno mācību programmas. Kas būs ar mūsu bērniem, kad samazinās mācību apjomu un vairs nebūs pulciņu? Kas var pateikt, kur viņi būs tajā laikā, kad vecāki stāvēs pēc bezdarbnieka pabalsta un meklēs darbu? Un piektais tā ir neatkarība. Liepājai ir pietiekami liels potenciāls, lai mēs varētu atdalīties no Rīgas. Lai, īstenojot Liepājas projektus, nebūtu jārisina birokrātiskā virkne Rīgā. Un arī ar Eiropas Savienību visi jautājumi saistībā ar Liepājas projektiem jārisina pa tiešo.

Elita Kosaka: Ar sarūgtinājumu jākonstatē, ka pilsēta nav gatava krīzes pārvarēšanai. Pašvaldības 100 samaksātās darba vietas – tas ir smieklīgs skaitlis, ņemot vērā pašreizējo bezdarba līmeni – 13,8 procenti. Ir nepieciešama krīzes programma. Vajadzīga pašvaldības uzņēmumu sniegto pakalpojumu tarifu kontrole. "Jaunliepāja", "Vecliepāja", "Karosta", "Liepājas ūdens", "Liepājas enerģija". Jā, ir labi, ka ir dzīvokļu pabalsti, bet varbūt cilvēkam, ja viņš maksās reālo maksu par reāli saņemtu pakalpojumu, nemaz nevajadzēs dzīvokļa pabalstu. Šeit ir plašs darbības lauks, lai ieviestu kārtību. To mēs arī nekavējoties darīsim. Vēl nepieciešams izveidot pārtikas produktu stratēģisko krājumu. Pašlaik ar labdarības virtuvēm nodarbojas tikai sabiedriskās un reliģiskās organizācijas. Bet arī pašvaldībai jārisina šis jautājums, jo uz rudens pusi mums tas būs ļoti aktuāli. Tāpat nepieciešams nodrošināt minimālu bezmaksas medicīniskās palīdzības iespēju. Bez tam pašvaldības uzdevums ir izveidot speciālu dienestu, kurā iedzīvotāji varētu saņemt psihologa bezmaksas palīdzību. Jo cilvēkam, kas nevar samaksāt kredītu, ir psiholoģiska rakstura problēmas, līdz pat suicīdam, un mēs ar to saskarsimies arvien vairāk.

Jānis Džeriņš: Mūsu partijai svarīgākais jautājums ir darba vietu skaita palielināšana. Šeit vairāk jāiesaistās pilsētas Attīstības pārvaldei, Liepājas SEZ. Tām jābūt atklātām iestādēm, kur būtu iespēja piekļūt brīvai informācijas apmaiņai. Sakarā ar krīzi pieļaujam arī to, ka vajadzēs izveidot brīvprātīgo patruļas, kas nodrošinās sabiedrisko kārtību. Pašreizējā politika bezdarbnieku jautājumā nav izsvērta. Runa ir par jauno paaudzi, kas var saņemt bezdarbnieka pabalstu maksimāli četrus mēnešus. Šajā laikā nav iespējams viņus pārkvalificēt. Tur jāiesaistās arī pašvaldībai, lai tā no savas puses varētu stimulēt un turpināt apmācības. Varbūt kādi pagarinātie kursi, kas varētu turpināties arī pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas. Nākamais – sociālās garantijas, kas saistītas ar veselības aprūpi. Pašvaldībai jānāk palīgā, tai jācenšas kompensēt maznodrošinātajiem medicīniskos izdevumus.

Jānis Kazāks: Pirmais, kas jādara, ir jāizvērtē mūsu pilsētas budžeta izmantošanas lietderība, kā arī jāpārvērtē sociālā budžeta ieņēmumu un izdevumu tāme. Tas dos garantiju cilvēkiem, kuri tagad tiek izmesti no darbavietām, ka viņi varēs šo sociālo budžetu izmantot pēc lietderības. Mēs neizmantojam ļoti daudz iespēju – mūsu tranzītsistēmu, ostu, tāpat izglītību. Mēs izglītojam savus bērnus un aizlaižam viņus prom pasaulē, nerūpējamies par to, ko viņi dara tur, nesaucam viņus atpakaļ, jo šeit pašlaik mums nav ko viņiem piedāvāt. Viņi neredz izaugsmes perspektīvu. Ir jāveido mikroklimats mūsu pilsētā, jāveido atklātība. Izglītībai jābūt prioritātei, tai jādod brīvs ceļš, mūsu bērni jāizglīto šeit. Un jāizpēta, kas ir vajadzīgs mūsu bērniem šeit, Liepājas sistēmā, lai viņi paliktu te dzīvot.

Andris Grīnis: Ir jāpiekrīt, ka šī tiešām būs krīzes pašvaldība. Tagad visvienkāršāk būtu kritizēt, cik viss ir slikti, bet jāsaka tā: līdzšinējā pašvaldība laikam nebija gatava tam brīdim, kāds tagad ir atnācis. Mēs neviens neapzinājāmies krīzes apmērus un tās sekas. Tagad ir jāsaprot, ka viss gan veselība, gan aprūpe, gan bērnu brīvpusdienas utt. – ir atkarīgs no tās pašas ekonomikas. Cik mēs gudri menedžeri būsim, lai piesaistītu pilsētas ekonomikai investorus, ražotājus, tik labs rezultāts būs. Neliels piemērs. Tikko atgriezos no Minhenes, kur piedalījos izstādē "Transports un loģistika", un rūgti bija redzēt, ka mēs sevi prezentējam tik zemā līmenī. Jāapzinās, ka ekonomikā tagad nekur nebūs tā, ka zem stāvoša akmens ūdens tecēs, mums pašiem ir jāmeklē iespējas. Sociālās aprūpes organizācija mūsu pilsētā, šķiet, ir normālā līmenī, bet krīzes laikā visi tie instrumenti, kas ir mūsu rīcībā, būs jāpadara vēl efektīvāki. Tas nozīmē, ka mums noteikti būs vajadzīgi rehabilitācijas centri, psihologi un būs jāstrādā ar jaunatni. Būs jāstrādā arī ar kriminālām lietām. Būs jādomā, kā aprūpēt nespējīgus cilvēkus mājās utt.

Jānis Grava: – Atbalstu labklājīgas valsts modeli, kas veidots pēc sociāldemokrātijas pamatprincipiem. Kad personas, kas nav iesaistītas darba tirgū, jo īslaicīgi zaudējušas iespējas tajā piedalīties, saņem pienācīgas sociālās garantijas, ko nodrošina gan valsts, gan pašvaldība. Turpretī pie mums dominē liberālā politika, kad pabalsti ir zemi, valsts un pašvaldības atbalsts gan pabalstu apjoma, gan ilguma ziņā ir ierobežots. Tātad kas būs septembrī vai pat ātrāk, kad beigsies bezdarbnieku pabalsti, kad, iespējams, mainīsies visa sociālā joma? Līdzekļu vairāk nebūs, tāpēc jāpārskata prioritātes. Ir jānodrošina vismaz sākumskolas bērniem bezmaksas brīvpusdienas, un arī transportam jābūt par velti. Ļoti svarīgi jāpārskata pakalpojumu samaksa un kvalitāte, ko saņem liepājnieki. Galvenokārt tas attiecas uz "Liepājas enerģiju". Cik mēs neesam centušies ierobežot šā uzņēmuma patvaļu! Ja domē varēsim lemt, tas noteikti būs pirmais jautājums, ko izskatīsim. Jo ir labi, ka pašvaldība piešķir dzīvokļu pabalstus, veselības atgūšanai utt., bet tas ir vienreizējs pasākums. Un mēs ar šiem pabalstiem nevis uzlabojam cilvēkam situāciju, bet ar tiem veicinām "Liepājas enerģijas" un citu pakalpojumu sniedzēju varenību.

Laila Atiķe: Nākot uz diskusiju, saviem darbiniekiem jautāju, kas, viņuprāt, pilsētas sociālajā jomā nav kārtībā. Visi kā viens atbildēja: esošais un draudošais bezdarbs. Pārējie sociālie jautājumi Liepājā tiek risināti diezgan sekmīgi. To es redzu arī kā ārste. Viens no svarīgākajiem darbiem, kas pašvaldībai būs jādara: lai tad, kad būs pieejama Eiropas struktūrfondu nauda, nebūtu tā, ka mēs atkal nezinām, ko ķert un grābt. Jau laikus jāizdomā, kā tiks koordinēts darbs, kā tiks strādāts ar uzņēmumiem, kuriem ir darba vietas, kā mēs kontaktēsim ar citām pašvaldībām, ar laukiem, lai bezdarbniekam būtu darbs kaut vai nedēļu, kaut vai mēnesi. Nauda paredzama ļoti liela – tie būs miljoniem latu, ko jāmācās jau tagad apsaimniekot. Par dzīvokļiem un komunālajiem maksājumiem. Varbūt mēs tiešām maksājam nepamatoti lielas summas par daudzām lietām. Bet briest vēl viena problēma: ja mēs pašlaik varam no dzīvokļa izliktu pieaugušo ielikt patversmē, ja varam ģimenēm kaut kādu iemeslu dēļ atņemtos bērnus ievietot Bērnu namā, tad ir jādomā arī par to, kur palikt ģimenei. Jādomā par vairāku istabu dzīvokļiem sociālajās mājās, lai nebūtu jādala ģimenes. Un cilvēki ir jāiedrošina izmantot trūcīgā statusu, ir jāizskaidro, kā to saņemt, ko tas dod.

Dzintra Litavniece: – Lai izkļūtu no krīzes, ir jāatceras, ka sociālā drošība, darbs un veselība cilvēkam ir svarīgākais. Un pašvaldība ir institūcija, kas vistuvāk iedzīvotājiem. Lai veidotu jaunas darba vietas, ir nepieciešami Eiropas struktūrfondi, un līdz 2013. gadam Liepājai ir iespēja apgūt simtiem miljonu latu šās naudas. Ir jāstrādā, lai šī nauda būtu mūsu pilsētas attīstībai. Drīz sāksies 18 izglītības iestāžu ēku siltināšana, tās būs jaunas darba vietas liepājniekiem, tā būs energoefektivitātes paaugstināšana. Tāpat plānā ir dzīvojamo ēku siltināšana, tās rezultātā atkal nebūs jāmaksā pabalsti par energoresursiem, energoefektivitāte būs augstāka, un iegūs gan cilvēki, gan pašvaldība. Par sociālo palīdzību. Līdz šim vairāk esam domājuši par veciem cilvēkiem, pensionāriem, bet palīdzības programmas ir jāpaplašina. Jo pašlaik ļoti aktuāla problēma ir arī ar jaunajām ģimenēm ar bērniem. Kur viens vai otrs, vai pat abi palikuši bez darba, kuriem jāaudzina, jāskolo bērni. Ir jāapzina visas šīs ģimenes, varbūt jāpalielina brīvpusdienu skaits bērniem utt. Un ir priekšlikums nākamajai domei – mūsu zelta liepājniekiem, kas savu mūžu veltījuši Liepājas pilsētai, izmaksāt veselības apdrošināšanas polisi. Tie nav simti, bet tas ir mūsu zelta fonds – kā Olafs Gūtmanis, Jānis Mencis u.c.

Vilnis Mauliņš: Es kā profesionālis un vienkāršs medicīnas ierindnieks uzskatu: ģimenes ārstu institūciju vajadzētu saglabāt. Un abi veselības centri – Vecliepājas un Jaunliepājas būtu jāsakopj par pašvaldības līdzekļiem. Tad varētu maznodrošinātajiem, arī represētajiem, atlaist pacienta nodevu. Tāpat arī visus pārējos izmeklējumus varētu piešķirt ar kādu apdrošināšanas polisi. Vēl tie 12 lati par diennakti slimnīcā ir par daudz. Sociālie jautājumi Liepājā ir risināti un, es ceru, tiks risināti diezgan normāli. Bet medicīnas darbinieku trūkst. Vēl saistībā ar izglītību. Latvijā tomēr vajag vismaz obligāto pamatizglītību. Nevajag jau visiem būt profesoriem, bet deviņu klašu izglītība būtu vajadzīga obligāti. Mēs varam konkurēt tikai ar savu galvu, savu intelektu, un attīstot ražošanu.

Helvijs Valcis: Liepājā ir uzkrāta pieredze, un sociālā sfēra attīstās ļoti mērķtiecīgi. Jā, varam teikt, ka pabalsti ir vienreizējs pasākums, bet Liepājā ir arī ļoti labi attīstītas lietas, kas sniedz ilglaicīgu atbalstu. Kaut vai sociālās mājas, vasarā tiks atvērta vēl viena, tagad jau piektā, sociālā māja pilsētā. Tā ir pieredze, ar ko Liepāja tiešām var lepoties. Tāpat Sociālais dienests plāno iespēju dot telpas grūtībās nonākušām ģimenēm, lai tās šajos grūtajos laikos varētu vismaz atsperties, nokārtot savu dzīvi un turpināt jaunos apstākļos. Protams, Liepājā būtu nepieciešama vēl kāda patversme, lai cilvēki, kas dažādu iemeslu dēļ nonākuši uz ielas, varētu pārlaist nakti. Bet kopumā arī šajos apstākļos visas sociālās palīdzības programmas pilsētā turpinās, šī ir vienīgā pozīcija, kurā budžeta izdevumi ir palielināti no 3,5 uz 5 procentiem. Labās iestrādes nākotnē jāturpina. Un vēl jāveido vairāki dienas centri cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Jāierīko darbnīcas, piesaistot dažādas subsīdijas. Ļoti nopietni jādomā un jāpaplašina atbalsta sistēma ģimenēm ar bērniem. Viss jāvirza tā, lai cilvēki nepaliktu vieni ar savām problēmām. Un vajadzīgs bezmaksas informācijas tālrunis, lai cilvēki varētu noskaidrot, vai viņiem pienākas vai nepienākas kāds pabalsta veids, kur viņam vērsties, ko darīt.

Ivars Ķervis: – Nav nekā vērtīgāka par cilvēku. Tāpēc pašvaldībai būtu jādomā, kā nodrošināt cilvēkiem regulāru vispārējo profilaktisko apskati. Daudzreiz runājam par zvaigznēm un zelta putekļiem. Nebūdami tajā cilvēku vidē, kas patiesi cieš, daudzi, redzu, šo to neizprot. Vai kāds no deputātiem zina, cik minūtēs tramvajs aiziet no viena Liepājas gala līdz otram? Daži deputātu kandidāti atzīstas: "Nezinu, cik liels ir sociālais nodoklis." Vajadzētu vairāk izpratnes par to, kā patiesībā cilvēki dzīvo.

Nopietns jautājums: drošība krīzes laikā. Ja Pašvaldības policija pilnībā izmantotu savas iespējas un strādātu, kā tam jābūt, tad papildu patruļu nemaz nevajadzētu.

Jānis Grava: – Informācijas trūkums par patieso situāciju ir. Deputātiem būtu vairāk jāsadarbojas ar nevalsts organizācijām un arodbiedrībām, jāveido sociālais dialogs, lai varētu paredzēt uz priekšu, kā situācija varētu veidoties.

Elita Kosaka: – Gribu atbalstīt Atiķes kundzes priekšlikumu veidot sociālās mājas, kurās varētu dzīvot ģimenes. Pašlaik tiesās ir vairāki desmiti prasību par parādu piedziņu par ieķīlāto nekustamo īpašumu. Tas nozīmē: daudzas ģimenes kopā ar bērniem nonāks uz ielas. To, ka krīze paredzama, aprakstīju jau savā maģistres darbā. Arī Pilsētas domē vajadzētu uzklausīt opozīcijas priekšlikumus. Kad runāju, ka steidzīgi jādara viens, otrs vai trešais pasākums, negrib pat klausīties, kur nu vēl darīt. Piemēram, rosināju nepieļaut, ka ātrā palīdzība tiktu vadīta no Kuldīgas. Ātro palīdzību no Ludviķa ielas pārvietoja uz Republikas ielu, zemes gabalu pārdeva, lielu naudu ieguldīja Republikas ielas ēkas remontā, bet tagad atkal pārvietos – uz Bāriņu ielu. Atkal maksāsim. Jābūt konsekventai nostādnei, kā sniegt medicīnisko palīdzību pilsētā, kā krīzes situāciju pārvarēt.

Dzintra Litavniece: – Valstī ir izveidota vienota neatliekamā palīdzība. Par naudu, ko saņēma par Ludviķa ielas zemes gabalu, izremontēja ēku Republikas ielā, taču ierakstīja zemesgrāmatā kā Vecliepājas poliklīnikas īpašumu, un visu laiku ātrā palīdzība par to maksāja nopietnu īri. Bāriņu ielā jāuzlabo darba apstākļi.

Jānis Džeriņš: – Pašvaldība varētu piedāvāt valdībai Liepājā veidot savu ātrās palīdzības centru. Tagad kartē noteikts viens mākslīgs centrs, neņemot vērā ne apdzīvotības blīvumu, ne darba vietu skaitu. Mums jācīnās, lai Kuldīgā nebūtu vides, veselības, policijas vai VID reģionālais centrs.

Dzintra Litavniece: – Profilaktiskās apskates. Daļa obligāti jāsamaksā darba devējam. Gaidīt, lai tās organizētu un samaksātu pašvaldība, nebūtu mērķtiecīgi. Jāizmanto tas, ko piedāvā VOAVA un valsts programmas, kas katru gadu mainās. Ja vēlas sistemātiskas akcijas, kurās iesaista kādu speciālistus, tad pašvaldībai jāvienojas ar speciālistu un viņa darbs jāsamaksā.

Laila Atiķe: – Sabiedrību maldina, ka mums ir maza iedzīvotāju aktivitāte profilaktiskajās apskatēs. Bet krūts izmeklējumus VOAVA piedāvāja daudzām sievietēm, kas to jau bija veikušas.

Ilona Voļvača: – Medicīnas iestāde nevar būt komerciestāde. Jaunliepājas poliklīnika veica remontu, lai būtu lētāk, tagad gaiteņsos pūš vējš. Ēkā, kurā pie ārsta nāk zīdaiņi, atrodas tuberkulozes dienas stacionārs.

Dzintra Litavniece: – Komisijas atzina, ka tuberkulozes dienas centra izvietojums atbilst valstī esošajiem normatīvajiem aktiem.

Jānis Kazāks: – Atbildes jāmeklē nevis manī, ne manis pārstāvētās partijas situācijas vērtējumā. Pamatvaina ir budžeta sadalē. Ir jāmaina daudz pantu nodokļu sistēmā. Tagad visa nauda aiziet uz Rīgu, un tur dala. Un ļoti daudz cilvēku nodokļus nemaksā. Te neko nevar izdarīt bez nodokļu politikas izmaiņas.

Andris Grīnis: – Kad cilvēks ar akūtu problēmu pamostas slimnīcā, viņam ir jāpieņem lēmums: vai maksāt 12 latu pa dienu, vai lūgt, lai ved mājās, lai arī tas bīstami viņa veselībai. Jūs visi braukājat atpūsties uz ārzemēm, redzat, kā tur dzīvo. Tur ir vide. Runā par bīčpartiju, par māju siltināšanu. Nevajag apburt sabiedrību. Liepājas iespējas ir lielākas, kaut vai ostas dēļ. Liepājai ar tādu līmeņa ekonomiku ir grūti izdzīvot. Tagad ir tas brīdis, kad jādomā, kā darīt vēl labāk.

Helvijs Valcis: – Mēs visi esam liepājnieki un strādājam Liepājas labā. Turpmāk jāīsteno tas, ko nosaka "Sociālo pakalpojumu likums" par krīzes situācijām. Jāaktualizē īslaicīgs atbalsts bezizejā nonākušajiem cilvēkiem. To jau veiksmīgi dara Sociālo lietu komisija. Tajā ir cilvēki no dažādiem politiskiem spēkiem un NVO, ar dažādiem uzskatiem, strādā saliedēti. Sociālais dienests ļoti profesionāli veic savu darbu.

Jānis Grava: – Tomēr aicinu visus uz kopēju darbu Liepājas domē. Lai arī esam ar dažādu politisku uzskatu, aicinu savas politiskās ambīcijas nolikt malā. Pašvaldības uzdevums – risināt saimnieciskos jautājumus. Sociālo lietu komisijā, kurā darbojos arī es, visi nonāk pie viena kopsaucēja, tāpēc cilvēkiem palīdz daudz un operatīvi. Tā būtu jāstrādā domei, arī citus jautājumus risinot. Labas lietas noraidīt tikai tāpēc, ka to iesaka cilvēks no opozīcijas, var darīt varbūt tikai Saeimā.

Jānis Džeriņš: – Domei jānāk ar aicinājumu visām NVO apvienot spēkus, lai iesaistītos krīzes situācijas atvieglošanā. Ir jāierīko krīzes tālrunis. Ir jāveido atbalsta komanda, kas tiktu galā ar visām problēmām, kas varētu rasties. Idejas jāsaliek kopā.

Nepiekrītu, ka ēku siltināšana ir nevajadzīga. Pašvaldībai būs mazāk jāmaksā dzīvokļu pabalstos un mazākas kompensācijas siltuma ražotājiem.

Jānis Kazāks: – Latvijā mūsu Sociālais dienests tiek augstu vērtēts. Dod Dievs tiem, kas iekļūs domē, prāta to atbalstīt, lai tas varētu turpināt darbu.

Jānis Grava: – Ir jādomā, kā saglabāt katru darba vietu. Katra tā uzlabo sociālo situāciju.

Jānis Džeriņš: – Bez samaksātiem nodokļiem, bez nodarbinātiem cilvēkiem nekur tālāk netiksim. Mums jācenšas apskatīties, kāda ir kopaina, kāda tā būs. Mēs nevaram sociālo sfēru atdalīt no ekonomiskās. Piemēram, sen izsludinātā ostas padziļināšana taču joprojām nenotiek.

Andris Grīnis: – Ja to nedarīsim, kuģi aizies uz citu ostu. Bet cilvēku skaits, kas nonāks trūkumā, būs aizvien lielāks. Mums tam jābūt gataviem un jārīkojas jau tagad. Krīzes tālrunis ir vajadzīgs, un tas jāieslēdz jau šodien. Skolēnu autobusiem ir jābūt. Arī dzīvokļiem, kuros ģimenes izmitināt.

Jānis Džeriņš: – "Liepājas enerģijai" ir unikālas tiesības visus apgādāt ar siltumenerģiju. Citiem tādu nav. Latvija pāriet uz šķeldas ražošanu, citu resursu izmantošanu apkurei. Ja to ļautu darīt Liepājā, gribētāju būtu daudz, bet citi klāt netiek.

Laila Atiķe: – Ekonomikas ministrija jau tagad uzskata, ka ir jāpārskata siltuma politika Liepājā.

Dzintra Litavniece: – Katram, kas te sēžam, ir pārliecība strādāt Liepājas labā, liepājniekiem. Un katrs tajā jomā, kuru vislabāk zinām. Liekot galvas kopā, tos ratus uz priekšu pavilksim.