Kurzemes Vārds

07:27 Piektdiena, 15. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Ko viņas iedomājas!

Satikušās divas jau sirmas vecmāmiņas. "Ko viņas iedomājas – tās mammas ar bērniem! Viņām vajagot maksāt lielu naudu par to, ka sēž mājās ar bērniem! Kas mums ko maksāja? Mums nebija ne pamperu, ne gatavo ēdienu burkās, ne normālu drēbju. Nekā nebija! Un mājās ar mēs nevarējām veselu gadu vāļāties!" viena no viņam vienā elpas vilcienā šauj ārā visu sakrājušos žulti. Par to, ka māmiņām, kurām valsts grasās apcirpt māmiņu algas, vajadzētu kaunēties un nebūt tik uzstājīgām, cenšoties pierādīt, ka to naudu ir pelnījušas, izteikušies arī vairāki avīzes lasītāji. Atgādinot, ko viņas darītu, ja dzīvotu 50.–60. gados, kad zīdaiņu drēbītes bija jāšuj, kad valsts atbalsts bija niecīgs un īslaicīgs u. tml. Taču bērni izauga un pat vēl kārtīgāki nekā tagad.

Vārdu sakot, ja mums klājās grūti, lai arī tagad māmiņas izbauda to pašu! Hm, diezgan ačgārna loģika. Vai tad dzīvei nav jāattīstās, lai kļūtu vieglāka un labāka? Visiem. Un ir diezgan nesaprotami jauno māmiņu noniecinājumus klausīties no sievietēm, kas pašas reiz, lai arī 50.–60. gados, bijušas jaunās māmiņas. Un tikpat neizprotams ir tas teiciens par sēdēšanu mājās. To gan mēs, mammas visos vecumos, zinām, ka ar bēbi par dīku sēdēšanu vari aizmirst.

Arī es piederu tai paaudzei, kas saviem bērniem pašas vārīja ēdienu, mazgāja autiņus un darīja tamlīdzīgas darbus, laiku nolaupot saviem bērniem. Lai būtu kopā, mazulītis, iespundēts sētiņā, turpat acu priekšā vien dīdījās, bet tik ļoti stiepa pretī rociņas, lai paņem viņu opā. Un teikšu atklāti: es patiešām daudz labprātāk būtu ucinājusi savus bērnus, staigājusi ar viņiem pa jūrmalu, spēlējusies, runājusies un darījusi daudz ko citu, nekā mazgājusi autiņus. Tāpēc ir tikai prieks, ka tagad ir autiņbiksītes, ka ir automātiskās veļas mazgājamās mašīnas un citas ērtības, lai mammas un tēti daudz vairāk laika varētu veltīt saviem mazuļiem. Un ļoti sapriecājos, kad Latvijā sāka maksāt māmiņu algas, jo tā bija iespēja tik ļoti neraizēties par materiālo pusi. Tas nav viegli, ja jāknapina katra naudas zīme – to noteikti zina tās mammas, kas savus bērnus audzināja 50.–60. gados.

Protams, cilvēki izdzīvo visos laikos un apstākļos. Pat kara laikā dzima un auga bērni. Bet vai tāpēc tas jāizbauda visām paaudzēm? Man šķiet, ka cilvēkiem ir jādzīvo viegli, priecīgi un laimīgi. To taču mēs novēlam saviem bērniem, vai ne? Tāpēc neskaudīsim māmiņām algu, jo audzināt bērniņu – tas ir darbs 24 stundas diennaktī. Turklāt māmiņu algu neviens nedāvina, sievietes to ir nopelnījušas, iepriekš strādājot un maksājot nodokļus.

Kristīne Pastore