Kurzemes Vārds

03:31 Ceturtdiena, 17. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Atvadu skaistums un asaras
Daina Meistere

"Man vienalga, kādi viņi tur izlaidumā izskatīsies, es tur neiešu!" kāda sieviete strikti sacīja otrai. Jā, kamēr abiturienti vēl tikai kārto skolas beigšanas eksāmenus, viņu ģimenes, paziņas, draugi jau domā, kāds būs izlaidums.

Un izlaidumi atkal būs. Lai arī kādi laiki bijuši, vienmēr notikušas beidzēju atvadas no savas skolas, skolotājiem un klašu audzinātājiem.

Jāsecina, ka laiki mainījušies, bet tikumi – nē. Atkal, tāpat kā pirms ceturtdaļgadsimta, kā pirms pusgadsimta, meitenes domā par skaistām, gaisīgām kleitām, matu sakārtojumu, zēni meklē nopietnu kaklasaiti klasiskam uzvalkam. Un vienmēr rodas klasiskais jautājums: vai nav pārspīlēts, vai nav par daudz? Vai dāvāt skolotājai kārtējo vāzi vai varbūt izdomāt ko oriģinālāku? Kaut ko tādu, pie kura vēl pēc gadiem pulcēties. Tradicionāli tie ir kādi stādījumi pie izglītības iestādes ēkas, ja vieta to atļauj, tāpat tas var būt mākslas darbs. Mana klase vēl aizvien absolventu tikšanās reizēs aiziet pie tām rozēm, kuras mēs, toreizējā 11.b klase, iestādījām skolas dārzā. Vēl viens labs piemērs – 1. ģimnāzijas beidzēji šogad izcēlās ar oriģinalitāti, un par viņiem – 2009. gada izlaidumu – atgādinās pulkstenis augšā, pie skolas ārsienas, kas, jācer, vēl ilgi rādīs pareizu laiku.

Izlaidums ir reize, kad zēnam vai meitenei ir jāsaģērbjas atbilstoši svētkiem un to svinīgumam, par to nediskutē un to neapstrīd ne vecāki, ne paši beidzēji. Tāpat gan iepriekšējo gadu beidzēji, gan viņu vecāki pauduši uzskatu, ka izlaiduma svinībām tomēr vispiemērotākās ir mācību telpas. Neviena īrēta zāle vai restorāns neraisa tās smeldzīgās jūtas, ko meijām rotātā skolas zāle. Atceroties izlaidumu pieredzi, bija mammas, kas salīdzināja, ka vistrakāk esot gājis, kad mazulis atvadījies no bērnudārza. Laikam tāpēc, ka pašas beidzējas vēl tādas mazas podziņas, tās viņu krāšņās, sastīvinātās matu sprogas un garās princešu kleitas šķitušas pārspīlētas. Vēl to, ka, jau pieauguši, bērni cenšas vairāk pasvītrot, kad aiz viņiem aizveras pamatskolas durvis. Un garkājainās pusaudzes tā vēlas uzģērbt kaut ko krāšņi caurspīdīgu un tādu kā lielai dāmai. Audzinot savos skolēnos gaumi, ne viena vien mācību iestāde noteikusi, ka izlaidums nav vieta, kur rādīt pliku nabu vai pārāk atkailinātus plecus.

Bet vidusskolēnu vecāki atzina, ka viņu bērni patiesi ir izauguši un pa divpadsmit skolā pavadītiem gadiem sapratuši, kas ir īstās vērtības, kas ir gaumīgs un skaists, kas – pārspīlēts un ārišķīgs.

Jā, izlaiduma ceremonijas neatņemama sastāvdaļa ir arī asaras. Un gribu novēlēt, lai tās izraisītu tikai patiess pārdzīvojums, atvadoties no skolas, nevis rūgtums: "Kāda es izskatos, nevajadzēja man ģērbt šo briesmīgo kleitu!"