Kurzemes Vārds

08:07 Otrdiena, 19. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

6. jūnijā notiks Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanas. Nereti atskan viedokļi, vai maz vērts tajās piedalīties.

Cilvēkam jālemj par savu dzīvi pašam
Arnis Cimdars,
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs

Latvijā vēlēšanas ir brīvprātīgas. Atšķirībā no atsevišķām valstīm tajās nav obligāti jāpiedalās. Piedalīties tajās vai ne, tas atkarīgs no paša vēlētāja. Ja kāds uzskata, ka viņš var norobežoties no tiem procesiem, kas notiek valstī, pašvaldībā un ignorēt vēlēšanas, tad tas ir kļūdains uzskats. Tāds cilvēks līdzīgs strausam, kas, sajūtot briesmas, paslēpj galvu smiltīs. Neatkarīgi no tā, vai vēlētājs piedalās vai nepiedalās vēlēšanās, viņš ir atbildīgs par tiem lēmumiem, kurus pieņems ievēlētā dome vai ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti.

Arī ar savu nepiedalīšanos vēlēšanās cilvēks praktiski vēlēšanās piedalās. Tikai šī piedalīšanās ir pasīva. Jo rezultātu veido tie, kas piedalījušies aktīvi. Ja ievēlētie cilvēki strādā labi, tad paldies tiem vēlētājiem, kas uz vēlēšanām aizgājuši. Ja viņi strādā slikti, nestrādā nemaz vai strādā tikai savās, nevis sabiedrības interesēs, tad atbildība jāuzņemas tiem, kas uz vēlēšanām neaizgāja, nespēdami pieņemt faktu, ka arī viņiem jāpiedalās savas dzīves veidošanas aktā. Jo tieši tas, kurš neaizgāja uz vēlēšanām un nenobalsoja par pareizajiem un labajiem kandidātiem, ir atbildīgs, ka domē strādā nepareizie cilvēki. Un nav taisnība, ka nav labu deputātu kandidātu. Ja nav labāka par tevi, tad tev pašam bija jāiet un jāpiesaka sava kandidatūra. Ja zini, ka neesi labākais kandidāts, tev jāizvēlas kādi no tiem, kas uzdrošinās uzņemties atbildību.

Iet vai neiet uz vēlēšanām patiesībā ir cilvēka brieduma jautājums. Ar ko cilvēks atšķiras no dzīvnieka? Ar to, ka pats pieņem lēmumu par savu dzīvi. Sunim ir tāds liktenis: mīlēt saimnieku un ēst, ko saimnieks dod un kad dod. Cilvēkam gan vajadzētu pašam lemt par savu dzīvi. Protams, briedums nāk ar laiku. Bērni arī ne vienmēr spēj pieņemt adekvātus lēmumus: ko darīt vispirms – mācīties vai spēlēt datorspēles. Puika, kam māte vakarā uzsauc: "Nāc mājās, zupa gatava!", bieži nevar izvēlēties, vai pareizāk ir turpināt spēlēt futbolu ar kaimiņpuikām, vai iet ēst. Gadās, arī pieauguši cilvēki nevar pieņemt pareizāko lēmumu. Zina, ka no rīta agri jāceļas, bet, paļaujoties uz impulsīvu iegribu, skatās televīziju. Bet no rīta, kad nāk miegs, šo nepareizo lēmumu nākas sev pārmest. Smieklīgākais, ka nākamajā vakarā notiek tas pats: atkal pirmajā vietā televizors. Ar vēlēšanām arī ir līdzīgi. Kad jāiet vēlēt, lēmumu pieņem impulsīvi, nepārdomāti, kārtīgi neizsver, par ko vēlēt. Bet, kad pienācis rīts, kad jāplūc vēlēšanu augļi, tad nāk arī nožēla un neapmierinātība ar izvēli nepiedalīties.

Cilvēkam, patiesi atbildīgi izturoties pret savu dzīvi, vajadzētu arī izvēlēties deputātu kandidātu vai sarakstu, par ko balsot. Ja, izdarot izvēli, vēlētājam svarīgākais kritērijs ir bijis tas, cik skaisti kandidāts deklamē, tad nevajag viņam pārmest, ka pēc ievēlēšanas turpina skaisti deklarēt, nevis risina tos jautājumus, kas vēlētājam ir svarīgi. Jāatceras, ka politika, šajā gadījumā – vēlēšanas, ir saistītas ar politekonomiskiem un sociālekonomiskiem jautājumiem. Vēlētāji pēc vēlēšanām mazāk sūdzas par deputātiem, kuri tajos orientējas. Jo viņi pēc tam tos arī risina. Un nav svarīgi, kādas profesijas pārstāvis ir deputāta kandidāts. Labs deputāts var būt arī aktieris, sportists, mākslinieks, ja vien viņš ir pierādījis, ka orientējas politekonomiskajos un sociālekonomiskajos jautājumos.