Kurzemes Vārds

17:02 Piektdiena, 6. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Jaunumi

Vai pamanīs cilvēku ar balto spieķi?
Līvija Leine

Liepājas Neredzīgo biedrībā notika filmas "Cilvēks ar balto spieķi" prezentācija. Tajā piedalījās filmas idejas autori un veidotāji – Neredzīgo biedrības priekšsēdētājs Māris Ceirulis, filmu studijas "Libavas filma" vadītāja Kristīne Jākabsone, Liepājas Ceļu policijas priekšnieks Madars Kleinbergs, Ceļu satiksmes drošības direkcijas Liepājas rajona nodaļas priekšnieka vietnieks Arnis Jekste, kā arī autoskolu pārstāvji. Sešu minūšu garā filmiņa ataino dažādas reālas situācijas mūsu ielās brīžos, kad brauktuvi šķērso cilvēki ar īpašām vajadzībām, gan neredzīgie, gan ar kustību traucējumiem, ratiņkrēslos. Lai gan satiksmes noteikumu 161. pants paredz, ka autovadītājiem gājējs ar balto spieķi jālaiž pāri ielai jebkurā vietā, daudzi to ignorē. Neredzīgo biedrības priekšsēdētājs Māris Ceirulis to pieredzējis tajās daudzajās Baltā spieķa dienas akcijās, ko vairāk nekā desmit gadu gaitā organizējis Liepājā, taču cer, ka situācija uzlabosies.

Filmas režisore Kristīne Jākabsone studijas "Libavas filma" līdzdalību filmas tapšanā uzskata par pilsoniskās atbildības uzņemšanos par liepājniekiem uz ielas. Viņa pati ir autovadītāja un triju bērnu māte, tāpēc viņai svarīga drošība ielās. Ceļu policijas priekšnieks Madars Kleinbergs savukārt uzskata, ka sabiedrība vēl nav gatava redzēt to, kas notiek ielās, atsevišķi autovadītāji filmēšanas laikā pat bijuši ņirdzīgi noskaņoti pret neredzīgajiem cilvēkiem. Viņaprāt, galvenais ir zināšanu trūkums.

"Laimdota" slēpnī zivis neatrod

Vakar pēcpusdienā vides inspektori beidzot tika pārbaudīt Igoram Fiksam piederošo zvejas kuģi "Laimdota", kas kopš pirmdienas noenkurots Liepājas ostā.

Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktora vietnieks Felikss Klagišs pastāstīja, ka slēpnī, kas ierīkots kuģa sienā, zivis pārbaudes brīdī nav atrastas. "Taču ir jautājums, vai tas bija tukšs, kuģim ienākot ostā." Bet pavisam bez pārkāpumiem tomēr zvejnieki nav iztikuši. Bijis ziņots, ka uz kuģa atrodas 3,3 tonnas mencu, taču reāli bijusi 6,1 tonna zivju. "2,8 tonnas ir ievērojama starpība," uzsvēra F. Klagišs un paskaidroja, ka tas arī ir "Laimdotas" galvenais pārkāpums, taču jāņem vērā arī apstāklis, ka inspektori sākumā netika uzlaisti uz kuģa: "Rezultātā tas ir smags pārkāpums." Līdz lietas izskatīšanai kuģim "Laimdota" atņemta licence, un inspekcija lems par piemērojamo sodu.

"Kurzemes Vārds" jau rakstīja, ka vides inspektori pirmdien veica pārbaudi ostā, kur ienāca divi I. Fiksam piederošās SIA "Baltic fish" kuģi – "Dzintari" un "Laimdota". Uz kuģa "Dzintari" tika atklātas 2,5 tonnas legāli nozvejotu zivju, kā arī 2,5 tonnas nelegāla loma. Savukārt uz kuģa "Laimdota" inspektori netika, jo kapteinis ar apkalpi aizslēguši kuģi un aizgājuši. Tika uzsāktas divas lietvedības. Viena par uz kuģa "Dzintari" konstatēto nelegālo lomu, otra – par to, ka inspektori netika uzlaisti uz kuģa "Laimdota". Kuģim "Dzintari" tika atņemta arī zvejas licence.

Tāpat jau informējām, ka šonedēļ konstatētie pārkāpumi nav pirmie I. Fiksa kuģiem. Nupat pārbaudītais kuģis "Laimdota" pirms pusgada par nelegālu zveju jau tika pieķerts pie Polijas krastiem. Nelegāli nozvejotās zivis atradās aiz dubultsienas, tāpat kā uz kuģa "Dzintari".

 

Starptautisks biznesa forums

Piektdien Liepājā pirmo reizi notiks starptautiskās konferences "TransBaltica2009" izbraukuma sesija, kur biznesa attīstības forumā tiksies vietējie komersanti un investori no Latvijas un ārvalstīm. Forumu rīko Latvijas Tranzīta asociācija sadarbībā ar "DnB NORD banku", Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi, Rīgas Menedžeru skolu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Rīgas Uzņēmēju biedrību un Ietekmes novērtēšanas institūtu. Foruma mērķis ir veidot brīvu diskusiju atmosfēru lietišķiem kontaktiem, sanākot kopā dažādu biznesa nozaru vadītājiem, ārvalstu vēstniecību, valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjiem, lai veidotu jaunus lietišķus kontaktus komercdarbības aktivizēšanai un iegūtu aktuālu informāciju un idejas, kā padarīt savu biznesu ienesīgāku un efektīvāku.

Privatizācijas nogalē

Aizvakar Privatizācijas aģentūra publicēja paziņojumu par to, ka noslēgts pirkšanas un pārdošanas līgums un tiek nodots jaunajam īpašniekam valstij piederējušais apbūvētais zemes gabals Liepājā, Kapsētas ielā 17. Tās ir garāžas un darbnīcas. Objekts ir pārdots Ilzei Gusļakovai. Process bijis visai ilgstošs. Līdzīgu objektu tagad paliek pavisam maz. Pašlaik dokumentu noformēšanas posmā ir vēl daži zemes gabali Liepājas rajonā, kā arī atsevišķi dzīvokļi pilsētā, par kuriem aizkavēšanās notikusi tiesas spriedumu dēļ.

Sniedz pakalpojumus arī Liepājā

Zvērināta advokāte Sintija Radionova, kura pārstāv Rīgas zvērinātu advokātu biroju "LetLaw", sarunā ar "Kurzemes Vārdu" pastāstīja, ka viņa kopā ar pārējiem saviem kolēģiem pakalpojumus piedāvā arī liepājniekiem. Advokāti specializējušies komerctiesību jautājumos un tādās specializētās tiesību jomās kā banku un finanšu lietas, darījumu strukturēšana, uzņēmumu reorganizācija, darba tiesības, publiski privātā partnerība, darījumi ar nekustamo īpašumu u.c. Klientiem, arī komersantiem, tiek piedāvāta pārstāvniecība tiesvedības, maksātnespējas procesos, konsultācijas, uzņēmuma padziļināta izpēte, risku izvērtēšana, ieteikumu izstrādāšana risku samazināšanai u.c.

Leļļu teātris atgriezies no Igaunijas

Liepājas Leļļu teātris ir atgriezies no starptautiskā leļļu teātru festivāla, kas notika Vīlandes pilsētā Igaunijā. Liepājnieki sevi gan prezentēja, apmeklētājiem rādot izrādi "Eņģeļu pasakas", gan skatījās citu valstu veikumu. "Festivāls varēja būt nedaudz sabalansētāka līmeņa – ļoti krasi atšķīrās saspēles, tehnikas un aktiermeistarības līmeņi starp teātriem: cik daži bija primitīvi, tik otri augsta līmeņa mākslinieki. Bet kopumā brauciens izdevies, jo sevi parādījām tā, kā bija iecerēts. Tāpat iepazināmies ar interesantiem māksliniekiem no Azerbaidžānas, Igaunijas un, protams, satikām savus senos draugus un kompanjonus no Lietuvas," sacīja Liepājas Leļļu teātra direktors Rihards Belte.

Konference par socioloģiskajiem pētījumiem

Šodien Liepājas Universitātē notiek Socioloģisko pētījumu centra rīkotā 2. konference "Eiropa, Latvija, Liepāja sociālo procesu spogulī". Pēc atklāšanas notiks lasījumi, kuros piedalīsies LiepU Socioloģisko pētījumu centra pētnieki, Latvijas Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Liepājas domes lektori. Viņi pievērsīsies aktuāliem vides un veselības jautājumiem, prezentēs socioloģiskos pētījumus un anketēšanu rezultātus dažādās jomās un runās par socioloģisko pētījumu izmantošanu uzņēmuma vadībā. LiepU Socioloģisko pētījumu centra vadītājs Arturs Medveckis lasīs lekciju "Personības izpausmes šķautnes biogrāfiskajā pētniecībā: ieskice", kas veltīta Jāņa Menča 95 gadu jubilejai. Konferences nobeigumā būs brīvdabas izbraukuma noslēguma sesija jūras krastā.

Labiekārtos dārzus un ciemus

Beidzies Liepājas Novada fonda un Hipotēku bankas projektu otrais konkurss. No 20 iesniegtajiem projektiem izvēlēti 10, kuru īstenošana dos vislielāko ieguldījumu vides sakārtošanā un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā. Šajā gadā ar Hipotēku bankas atbalstu tiks izveidots BMX klubiņš Dienvidrietumu mikrorajonā, labiekārtots Liepājas muzeja dārzs, pārveidots Amatnieku nama pagrabs, apkārtējo vidi labiekārtos Vecpils, Nīcas, Grobiņas pagasta un Aizputes pilsētas iedzīvotāji. Aktīvi projektu izstrādē un ieviešanā piedalās jaunieši. Liepājas baptistu Ciānas draudzes apsaimniekotās baznīcas dārzā iekārtos visiem pieejamu bērnu brīvā laika pavadīšanas vietu. Karostā lietderīgās aktivitātēs iesaistīs mikrorajona jauniešus. Liepājas Novada fonds un Hipotēku banka saka paldies visu iesniegto projektu autoriem.

Izvērtē Jūrniecības muzeja skices
Nora Driķe

Uzvarētāju, kuru atzīs par labāko Liepājas Jūrniecības muzeja arhitektūras skiču konkursā, žūrija paziņos 10. jūnijā, kad publiski atvērs aploksnes ar autoru vārdiem. Tad arī publiskai apskatei būs pieejamas visas skiču planšetes un maketi, pastāstīja Liepājas galvenā arhitekte Iveta Ansone. Darbus žūrija izvērtējusi otrdien.

Lai apskatei izvietotu visu neparasti lielo konkursa bagātību – 45 iesniegtos arhitektu darbus, ir vajadzīgi 180 kvadrātmetri platības. "Esam gandarīti par rezultātiem. Ieguvām kvalitatīvas idejas gan pilsētvides objektam, gan muzejam, gan kanāla krastmalas objektam," sacīja I. Ansone. Viņa atzina, ka konkursa līderi izvirzījušies jau darbu atlases pirmajā kārtā, žūrijas locekļu viedokļi bijuši diezgan līdzīgi. Lai gan dažus darbus varēts pazīt pēc arhitektu rokraksta, tomēr par to, kurš ir uzvarētājs, pašai I. Ansonei neesot pat nojausmas.

Kā jau ziņots, konkurss bija izsludināts Jūrniecības muzeja mājvietas radīšanai spīķeros – Vecajā ostmalā 55 un 56. Priekšlikumi esot visdažādākie: tiek piedāvāta gan pilnīga veco ēku restaurācija, gan jaunbūves miksēšana ar veco, gan vecajām ēkām likt jaunas ēkas čaulu, gan vecos objektus nojaukt un to vietā celt ko pilnīgi jaunu.

Žūrijas komisiju vadīja Liepājas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde, vērtētājos bija gan Būvvaldes, gan Liepājas muzeja pārstāvji, arī Rīgas galvenais arhitekts Jānis Dripe, Jelgavas galvenais arhitekts Uldis Seržants, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis.

Vai gāzmaskām būs pircēji?

Iekšlietu ministrijas valsts aģentūra "Materiālās rezerves" meklē uzņēmējus un ražotājus, kuri būtu ieinteresēti par simbolisku samaksu iegādāties otrreizējai pārstrādei nederīgās civilās aizsardzības filtrējošās gāzmaskas, kas dažādos daudzumos glabājas noliktavās lielākajās Latvijas pilsētās, informēja Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākais referents Andrejs Rjabcevs. Cena noteikta viens santīms par katru gāzmasku. Vairāki komersanti jau izrādījuši interesi par gāzmasku iegādi otrreizējai pārstrādei, jo tajās savulaik izmantota kvalitatīva elastīgā gumija, metāls, stikls un iepakojamais materiāls, kas var tikt izmantots citu produktu ražošanai. Pārdots jau aptuveni 20 000 gāzmasku. Kopumā dažādās Latvijas pilsētās krājumos glabājas 1,7 miljoni gāzmasku: visvairāk to ir Rīgā (vairāk nekā pusmiljons), tāpat Ogrē (333 tūkstoši), Kuldīgā (117 tūkstoši), Daugavpilī (87 tūkstoši) un Liepājā (62 tūkstoši).

"Latvijas forums" aicinās dalīties ar idejām

Sestdien pulksten 12 vienlaikus divpadsmit Latvijas pilsētās tiks aizsākta sabiedrības pārmaiņu kustība "Latvijas forums". Liepājā forums norisināsies Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā un to vadīs moderators Valdis Melderis.

Piedalīties forumā Latvijas Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija kopā ar sadarbības partneriem aicina ikvienu, kas gatavs aktīvi domāt un rīkoties, nevis pasīvi gaidīt, kad lietas atrisināsies pašas. Organizatori uzsver, ka forums nav jaunas partijas dibināšana, kustības mērķis ir apvienot dažādu uzskatu un pārliecību pārstāvjus diskusijai par valsts tālāko attīstību. "Uzskatām, ka jānāk kopā cilvēkiem, kas spēj konstruktīvi un radoši sadarboties, nežēloties, bet virzīt un īstenot jaunas idejas gan par to, kā cilvēkiem praktiski tikt galā ar esošajām un iespējamām krīzes grūtībām, gan par to, kādai jābūt Latvijai pēc krīzes beigām," saka foruma rīkotāji. Liepājniekiem tiks piedāvāts apspriest tieši mūsu pilsētai aktuālas problēmas, kas prasa tūlītēju risinājumu.

Foruma laikā paredzētas vairākas tiešraides – pieslēgšanās Latvijas Universitātes Mazajai aulai, kur uzrunu foruma dalībniekiem visā Latvijā teiks Latvijas Republikas prezidents Valdis Zatlers un no kurienes pēcpusdienā Roberts Ķīlis īsumā ziņos par dažādām saņemtajām idejām no diskusiju vietām un iespējamiem turpmākajiem soļiem.

Piedāvā apgūt dziedniecības pamatus

Mācību centrā "Harmonija" uz nodarbībām praktiskās dziedniecības skolā aicina dziednieks Oskars Peipiņš. Šajā skolā notiek nodarbības pēc septiņu pakāpju sistēmas. Šopiektdien nodarbības notiks otrās pakāpes dalībniekiem, kuru laikā kopā ar O. Peipiņu apskatīs tēmas: elpošana – "krāsainā" elpošana, "elpošana" ar slimajām vietām un tamlīdzīgi, maņas – redze, dzirde, tauste un citas, domāšana – atmiņas fenomeni un tamlīdzīgi, emocijas – stress un tā nozīme cilvēka dzīvē u.c. Savukārt sestdien uz nodarbībām aicināti pirmās pakāpes klausītāji, lai apgūtu pašus pamatus: pašdiagnosticēšanu, testus, numeroloģiju, autogēno treniņu pamatus un tamlīdzīgas zināšanas un iemaņas.