Kurzemes Vārds

17:09 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kultūra

Kutelīgas situācijas franču gaumē
Inita Gūtmane

Šodien un rīt uz Liepājas teātra skatuves ies karsti – Egons Dombrovskis cīnīsies ar rukšiem un apmētās Edgaru Pujātu ar fekālijām. Vēl abi aktieri dejos visai pavedinošas dejas, kā arī mēģinās tikt galā ar savām mīļākajām un rast risinājumu dažādām kutelīgām situācijām. Šis viss jampadracis ir, pateicoties Markam Kamoleti, kurš uzrakstījis komēdiju "Pidžama sešiem" jeb "Spēlēsim draudzīgu ģimeni jeb Garnējums franču gaumē".

Liepājas teātrī šo komēdiju iestudējis režisors Rolands Atkočūns. Tā stāsta par asprātīgu, negaidītu un smieklīgu notikumu pilnu vakaru kādā tipiskā franču ģimenē. Aktieris Edgars Pujāts "Kurzemes Vārdam" gan pačukst, kāda loma viņam iedalīta – viņš spēlē vīrieti, kurš dzīvo starp cūciņām, aitiņām, gotiņām un gailīšiem un kuram pēc ilgiem laulības gadiem gribas dzīvē ko asāku. "Tad viņš satiek asumiņu, un dzīvei rodas pavisam citas krāsas," papildina E. Pujāts. Mākslinieks pieļauj, ka daudziem skatītājiem komēdijā attēlotās situācijas, kur priekšplānā ir mīlas trijstūris, nav svešas. Tāpēc varētu būt interesanti paskatīties, kā ar tām tiek galā citi, šajā gadījumā M. Kamoleti radītie personāži. To, ka skatītājiem šāds sasprindzinājums un mudžeklis patīk, apliecina lugas citviet Eiropā iestudējumi, kas ir ļoti pieprasīti un no teātriem nepazūd ilgu laiku.

Īpašu odziņu Liepājas teātra izrādei piešķir scenogrāfa Mārtiņa Vilkārša radītā vide – stallis, kurā netrūkst ne siena, ne spaiņu, ne fekāliju, ne vistiņu, ne ratu. E. Pujāts stāsta, ka šī vide viņam, lauku puikam, esot labi pazīstama. Taču bijis ļoti interesanti, kad mēģinājumi notikuši "Jura staļļos" Grobiņā. ""Jura staļļos" redzējām, kā sugas ērzelis no Lietuvas aplec jaunās ķēvītes. Arī es savai lomai paņēmu no viņa kādu krāsu – esmu kļuvis mazliet ērzeliskāks," izriezis krūti, stāsta E. Pujāts.

Izrādē bez E. Pujāta vēl piedalās aktieri Jūlija Ļaha, Egons Dombrovskis, Inese Kučinska, Kaspars Gods, kā arī Klaipēdas Universitātes aktieru kursa studente Signe Ruicēna. "Signītei šī izrāde ir liels pārbaudījums, bet viņa tiek galā. Pateicoties izrādei, viņai mēneša laikā vienlaikus ir gan prakse, gan teorija," spriež E. Pujāts.

S. Ruicēna neslēpj, ka izrādes dēļ bažījusies, jo tikai pirms divām nedēļām uzzinājusi, ka nebūs dublieres, bet viena pati spēlēs šo lomu. (Sākotnēji bijis paredzēts, ka šo lomu atveidos Kristīne Belicka.) Taču tagad jau esot viss kārtībā, un viņa priecājas, ka var spēlēt kopā ar pieredzējušiem aktieriem. Un tas esot pavisam kas cits, nekā darboties kopā ar saviem kursabiedriem, ar kuriem ir vienāda skatuves pieredze.

Liepājas teātra skatītāji S. Ruicēnu varēja redzēt iestudējuma "Divi A. Čehova joki" pirmajā daļā "Jubileja", kurā viņa atveidoja bankas direktora enerģisko un valdzinošos sievu. Arī "Pidžamā sešiem" viņai iedalīta sievišķīga loma – supermodele. "Viņa virtuvē praktiski nav uzturējusies, tāpēc, nokļūstot tajā, tas ir liels pārdzīvojums. Viņa ir komplicēta personība, kas tendēta uz materiālām vērtībām," savu atveidoto modes pasaules zvaigzni raksturo S. Ruicēna, kas ir konkursa "Mis un Misters Liepāja – 2004" dalībniece un titula "Mis foto" ieguvēja.

Tāpat kā "Diviem A. Čehova jokiem", arī jaunākajam un šās sezonas pēdējam Liepājas teātra iestudējumam – "Pidžama sešiem" – tērpus veidojusi kostīmu māksliniece Liene Rolšteina. Savukārt horeogrāfe Inga Raudinga visiem mīlniekiem uzburs kustību vieglumu.

Ne tikai lauku sieva Ieva
Inita Gūtmane

Liepājas teātra aktrise SIGITA JEVGĻEVSKA secinājusi, ka cilvēkiem viņa lielākoties asociējas ar seriāla "Likteņa līdumnieki" Ievu – lauku sievieti gados. Tāpēc ne viens vien ir izbrīnīts, ieraugot šarmantu, skaistu sievieti, kura dzied. Kā viņa to dara, aktrise piedāvā novērtēt, apmeklējot viņas solo koncertu "Avotā plaukstas mērkt", kas, paceļojis pa Latviju, beidzot nonācis arī Liepājā – 30. maijā Latviešu biedrības namā.

Pašai sava dziesma

Līdz šim Sigita ar savu solo programmu ir bijusi Kuldīgā, Skrundā, Pāvilostā un savā dzimtajā Vaiņodē. Tam, ka koncerts tikai pēc vairākām citām pieturvietām būs Liepājā, ir pamatots iemesls: "Mēs gribējām programmu iespēlēt, redzēt, kāds veidojas kontakts ar skatītāju. Jo es ne tikai dziedu, bet arī runāju ar skatītājiem. Līdz šim to nekad neesmu darījusi, tāpēc īsti nezināju, vai esmu tam gatava," neslēpj Sigita. Aktrise uzsver, ka runāt ar skatītājiem zālē nav tas pats, kas vadīt pasākumus un spēlēt izrādē, kur starp publiku ir it kā ceturtā, neredzamā siena. "Šis koncerts ir kas ļoti intīms un personisks. Tajā runāju par to, kas man ir svarīgi, arī par garīgo brīvību, bez kuras nevienu darbu nav pat vērts uzsākt. Manuprāt, cilvēkiem ļoti patīk, ja ar viņiem runā par konkrētām lietām, nevis tā, kā to dara mūsu valdība," piemēru min Sigita.

Koncertā viņu pavada divi Liepājas mūziķi – pianists un komponists Jānis Strazds un ģitārists Māris Kupčs. Sadarbība ar abiem profesionālajiem mūziķiem Sigitai aizsākusies pirms trijiem gadiem, kad trijotne izveidojusi Ziemassvētku programmu. "Esmu ļoti pateicīga, ka viņi vēlas ar mani sadarboties. Ar viņiem ir viegli saprasties. Un man ir ļoti svarīgi, ja radoši varu saviem kolēģiem uzticēties. Mārim un Jānim es uzticos. Viņi jūt mani, un es jūtu viņus."

Īpaši aizkustinošs brīdis aktrisei bijis, kad J. Strazds speciāli viņai komponējis dziesmu "Es neesmu burve". "Līdz šim man neviens nebija sarakstījis dziesmu. Kad Jānis pasniedza nošu lapas, jutos, it kā audzināšanā būtu nodots bērns. Tas ir patīkami, saviļņojoši, un vienlaikus tā ir liela atbildība."

Aktrise dziesmu parādījusi Mārai Zālītei, kuras dzejoli J. Strazds izmantojis savam darbam. "Viņai dziesma patika. Māra teica, ka dziesmai izmantotais dzejolis ir viņas agrā jaunībā rakstīts. Tas ir ļoti filozofisks un skaists," ir sajūsmināta Sigita.

Sievietēm dzīvē nozīmīga loma

Turpinot stāstījumu par koncerta programmu, aktrise atzīst, ka pati esot pārsteigta, kāda tā sanākusi. "Pirms gada man vēl bija liels jautājums, ko dziedāt. Kad janvārī jutu, ka esmu tam pa īstam gatava, visas dziesmas un dzejoļi paši pie manis atnāca. Veidojot programmu, vadījos no intuīcijas, atslēdzot prātu. Koncertā skan dziesmas, kuras varu dēvēt par savām, jo esmu tās vai nu dungojusi, vai arī klausījusies ar lielu mīlestību. Katrai no tām ir stāsts, kādēļ to dziedu, katra man ir ļoti svarīga un būtiska. Ļoti gribējās veldzēt savu dvēseli mūzikā un sniegt to arī klausītājiem. Jo varbūt tieši tagad mums visvairāk pietrūkst klusuma un miera. Man šķiet, ka šī programma ir atpūta dvēselei," domā Sigita.

Koncertā skanēs Jāņa Lūsēna, Zigmara Liepiņa, Imanta Kalniņa un Mārtiņa Brauna dziesmas. Aktrise stāsta, ka pēc koncerta cilvēki jautājot, kāpēc viņa nedziedot operā.

Vēl programmā iekļautas Raimonda Paula dziesmas, arī "Nepalikt vienai tumsā", no kuras teksta paņemts nosaukums koncertam – "Avotā plaukstas mērkt". "Šie vārdi mani ļoti uzrunāja. Avots ir dziedinošs – tas ir ūdens, bez kā cilvēks nevar iztikt. Tas ir kaut kas tīrs, skaidrs. No avota var smelt un smelt. Vienīgi, vai mēs paši to vēlamies," nosaukuma dziļāko jēgu skaidro Sigita.

Lai koncertu vēl vairāk krāšņotu, Sigita uz sarīkojumu Liepājā uzaicinājusi vokālo ansambli "Gaimiņa". "Es biju ļoti priecīga, ka Dzintra Orba un bērni piekrita kopā ar mani nodziedāt dažas dziesmas," apgalvo Sigita.

Taču koncertā skanēs ne tikai dziesmas, bet arī dzeja. Intervijas laikā aktrise atskārst, ka visi programmā iekļautie dzejoļi ir sieviešu radīti – tos sarakstījusi Eva Mārtuža, Velta Toma, Kristīne Sadovska un Māra Zālīte. "Sievietes manā dzīvē vispār ir spēlējušas ļoti lielu lomu, piemēram, režisore Virdžīnija Lejiņa," turpina Sigita.

Ar dziedāšanu kaitina māsu

Sigita par savu solo programmu viņa sapņojusi jau divdesmit gadu. Dziedāšana viņu pavadījusi visu līdzšinējo dzīvi. "Man patika dziedāt jau pavisam maziņai. Kad braucām mājās no viesošanās pie vecmāmiņas pēc kādiem svētkiem vai svētdienās, es sēdēju pie mašīnas loga un apdziedāju visu, ko redzēju, teiksim, skaistos mākonīšus. Māsai, kura ir divus gadus vecāka par mani, tas nav paticis un viņa bukņījusi un lamājusi mani par to. Taču tēvs vienmēr aizrādījis, lai to izbeidz darīt un ļauj man dziedāt," atmiņās kavējas Sigita.

Visticamāk, dziedāšanu viņa pārmantojusi no tēta, kuram bijusi ļoti skanīga balss. Savukārt savas muzikālās dotības meitene sākusi izkopt, piedaloties Vaiņodes vidusskolas korī, ko vadījusi skolotāja Skaidrīte Starka. Taču viņa nav samierinājusies tikai ar dalību korī. Kopā ar savu māsīcu un draudzeni nodibinājusi klases ansambli. Kad Sigita iestājusies Emiļa Melngaiļa Mūzikas vidusskolā, arī tur viņa kopā ar domubiedrenēm izveidojusi trio, kurā viena draudzene spēlējusi čellu, otra – klavieres, bet Sigita dziedājusi. Ar šo ansambli viņa divus gadus piedalījusies mūzikas un mākslas festivālā "Bildes".

Tajā laikā arī Sigita pati sākusi rakstīt dziesmas. "Mēs ar tām piedalījāmies dažādos konkursos un dabūjām labas vietas," mazliet palepojas Sigita. Viņas pūrā ir pavisam četras dziesmas, no kurām divas varēs dzirdēt sestdienas koncertā. Jau vairākus gadus aktrise neko jaunu nav komponējusi. "Es dažreiz meditēju ar mūziku, staigāju gar jūru un dungoju daudz pazīstamu dziesmu. Esmu pamanījusi, ka dungoju arī ko jaunu. Tajā brīdī domāju, ka tas jāatceras, taču pēc laika tomēr aizmirstu."

Operdziedātāja nekad nebūs

Sigita ar prieku piemin savu brīnišķīgo skolotāju Natāliju Tilgali. "Man ir skaists, silts tembrs, bet man nav operas balss, tāpēc nekad nebūšu operdziedātāja," taču Sigita neskumst, jo tieši tobrīd viņu ievērojusi arī runas mākslas pedagoģe Ilga Martinsone, kura mudinājusi jaunieti studēt aktiermeistarību.

Pēc Liepājas teātra IV studijas absolvēšanas Sigita nonākusi Liepājas teātrī, kur no mūzikas nekur tālu neaizbēga. Pateicoties rokoperai "Kaupēn, mans mīļais!", Sigita satikusies ar Jēkabu Ozoliņu, kuru viņa sauc par vienu no saviem nozīmīgākajiem dziedāšanas skolotājiem. ""Kaupēnā" es spēlēju dzejnieka māti. Rokoperas sākumā man bija jādzied tautasdziesmas. Jēkabs man veselu mēnesi to mācīja, vienai notij trīs dienas nelaida pāri, kamēr nebiju pareizi to iemācījusies nodziedāt. Toreiz domāju, ka sajukšu prātā. Bet tagad esmu viņam ļoti pateicīga. Jo līdz "Kaupēnam" dziedāju vienas skolas manierē, biju nostabilizējusi kaut kādas pamatlietas, bet Jēkabs man iedeva pavisam ko citu," secina Sigita. Un tas palīdzējis turpmākajos mūziklos, kuros Sigita piedalījusies – "Neglītajā pīlēnā", "Hotel Kristina" un "Dāmu paradīzē".

Sigita vēl joprojām turpina izglītoties mūzikā, tagad lielākie skolotāji ir CD ieraksti un koncerti, ko viņai tik ļoti patīk klausīties. Un viņa arī nedomā likt punktu dziedāšanai, kad beigsies solo koncerti. "Es nemetīšu dziedāšanu pie malas. Varbūt kāds komponists man uzrakstīs dziesmu ciklu, jo tos skaņdarbus, kurus tagad dziedu, ir jau dziedājuši ļoti daudzi. Šī programma bija pārbaudījums manām spējām. Tagad varu iet tālāk," ar pārliecību saka Sigita.