Kurzemes Vārds

02:20 Piektdiena, 22. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

"Straumēnos" pavisam saskumuši nav
Pēteris Jaunzems

Uz Grobiņas pagasta "Straumēniem" devos, lai gādātu vāka bildi Ērika Hānberga topošajai grāmatai par bioloģiskajiem lauksaimniekiem un viņu ceļvedi Imantu Heinacki. Autors teica, ka galvenā redaktore tur vēlējusies redzēt norasojušu govs purnu ar, kārumu tīkojot, no mutes garu jo garu izbāztu mēli. Zemnieku saimniecības īpašnieki Ausma un Juris Būri saprata māksliniekus un bija gatavi palīdzēt pie tāda fotoattēla tikt. Toreiz viņi pat nenojauta, cik daudz pacietības tas prasīs.

Grūts uzdevums

Kad trijatā devāmies uz aploku, kur leknajā zālē ganījās desmit piena devējas, Ausma ar gudru ziņu nesa līdzi spaini ar miltumu. Viņa cerēja, ka gotiņas, gardumu iebaudījušas, sastāsies pusaplīti un vēlīgi pozēs fotogrāfam, kuram tad atliks tikai spiest slēdzi. Tomēr tā vis nenotika. Svešu cilvēku tuvumā pamanījuši, melnraibie un brūnie lopiņi kļuva piesardzīgi. Kaut arī saimniece katru no tiem mīļi uzrunāja vārdā, biklums tik drīz tos neatstāja, un arī savas kārās mēles tie pa labi un pa kreisi nešaudīja. Pagāja aptuveni pusotra stunda, līdz pasūtījumu kaut cik izdevās īstenot.

Pa šo laiku uzzināju, kā piensaimniekiem šovasar klājas. "Pavisam saskumuši neesam, taču visvairāk nomāc milzīga neziņa par to, kā būs nākotnē. Gribētos vēl kādu laiku padarboties lauksaimniecībā. Tik daudz taču tajā ieguldīts," sacīja "Straumēnu" saimniece, pastāstot, ka patlaban viņi nespējot izlemt, kā rīkoties ar piena kvotu. Skaidrs esot, ka ar 51 tonnu "Straumēniem" nākamgad nepietikšot, taču nevarot saprast, vai ir vērts kvotu palielināt.

Dāvinājumus negaida

Kaut arī no Eiropas Savienības atbalsta, cik nu to ir iespējams saņemt, viņi neesot atsacījušies, Būru pāris pieder pie lauksaimniekiem, kas galvenokārt raduši paļauties uz saviem spēkiem un negaida, kad kāds viņiem kaut ko dāvinās. No aizņēmumiem bankās izvairoties kā no uguns. Tādēļ paši audzējot sagaidītās telītes, bet tehniku pērkot tikai tik, cik atļauj maciņš. Patlaban ganāmpulkā tiem esot desmit slaucamas govis, no kurām lielākā daļa ir pirmpienītes. Taču jau nākamgad tas būšot lielāks. Ausma palepojās, ka piecas govis esot ierakstītas ciltsgrāmatā, bet drīzumā tur iereģistrēšot vēl četras.

Juris apguvis gan atslēdznieka, gan virpotāja un metinātāja iemaņas. Visu tehniku, kāda nu tā saimniecībā esot, saremontējot pats saviem spēkiem. Tas ļaujot "Straumēnos" gan laikus apsēties, gan rudenī pirms lielajām lietavām ražu novākt, arī lopbarības sagādei nepieciešamie agregāti, ieskaitot skābsiena ruļļu tinēju, esot viņu īpašumā. Siena laikā un citos sastrēgumu brīžos vecākiem palīgos atsteidzoties arī bērni un mazbērni. Tāpēc labi izkoptais ganāmpulks vienmēr esot paēdis un izslaukumi turoties augsti. Tagad, kad sācies ganību periods, ik pa divām dienām no saimniecības pārstrādei tiekot nogādāti 420 līdz 430 litri piena.

Pamatos liek ģimeniskumu

Skumji vienīgi, ka pat par visaugstākās kvalitātes slaukumu neko lielu nopelnīt vairs nav iespējams. "Pēdējais cenu kritums bija 1. maijā. Nezinām, kad gaidīt nākamo. Vai tad tā ir strādāšana? Vai tad tādos apstākļos kaut ko var plānot attīstībai?" vaicāja piena ražotāji. Pavisam slikti bijis laikā, kad slaukumu pārdevuši akciju sabiedrībai "Bauskas piens". Šis uzņēmums Būriem nereti palicis parādā. Kopš sadarbība uzsākta ar sabiedrību "Nadziņi 1", tādas lietas gan vairs nenotiekot, taču cenas noturēt nemainīgas jau nav sabiedrības spēkos. Tagad neviens vairs nezinot pateikt, kas tās īsti pienam nosaka un ietekmē. Tiem, kas apgalvo, ka to joprojām dara tirgus, galīgi neesot taisnība, jo tad jau cena nevarētu būt zemāka par slaukuma pašizmaksu. Taču pašlaik tā tāda diemžēl ir un viens otrs piena ražotājs ir spiests likvidēt savu sūri grūti sarūpēto ganāmpulku, bet citi meklē speciālistus, lai lūgtu padomu, kā izkulties no ķezas. "Straumēni" vēl pagaidām turoties. Taču pateicoties tikai tam, ka savu darbu cenā nerēķina.

"Viņi vispār ir apbrīnojami cilvēki. Strādā un izliekas, ka krīzi neredz," Būru pāri raksturojot, sacīja pagasta lauku attīstības speciāliste Anna Viņķele. Apbrīnas vērts esot "Straumēnu" saimnieku ģimeniskums, kas, iespējams, esot viņu stipruma pamatu pamats. Neesot taču nekāds noslēpums, ka arī agrāk latviešu lauku saimniecību attīstība balstījusies uz labām attiecībām ar kaimiņiem un saskanīgu ģimeni, kurā katra nākamā paaudze turpinājusi tēvu tēvu iesākto. Tagad tāda pēctecība neesot tik bieži sastopama, bet "Straumēnos" to jūt ik uz soļa. Tur pat šajos laikos grūtsirdību nelaiž iekšā.

Kā doraīt zemniekam krīzē
Pēteris Jaunzems

4. un 9. jūnijā Liepājā notiks divu dienu kursi, kuru gaitā klausītāji uzzinās, kas jādara gadījumos, kad zemnieks vai piemājas saimniecības īpašnieks ekonomiskās krīzes apstākļos ir spiests pārtraukt savu saimniecisko darbību.

Kursi Lauksaimniecības konsultāciju birojā, Bāriņu ielā 15, notiks saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākumu "Arodapmācības un informācijas pasākumi".

Lektori stāstīs, kā pareizi rīkoties, lai jau tā sarežģītā situācijā cilvēki sev neradītu liekas problēmas, bet rīkotos saskaņā ar likumu un valstī pastāvošajiem noteikumiem. Kursu programmā ir vairāki priekšlasījumi. Apmācību pirmajā dienā pasniedzējas Inguna Otaņķe un Iveta Vidersone stāstīs par saimnieciskās darbības pārtraukšanas mehānisma juridiskajiem aspektiem un sekām, bet otrajā dienā – par to, kā veicams saimniecības darbības izvērtējums un kā, izmantojot īpaši sagatavotu formu, jāsastāda darbības pārtraukšanas plāns. Nodarbību sākums pulksten 10.

Kultūras darbinieki pēdējo reizi sanāk kopā
Dina Belta

Lai arī tādu saietu kā šis vairs nebūs, paliks pieredze, paliks privāti kontakti – kultūras darbs nezudīs, jo kultūras darbinieki nez vai spēs to nedarīt. Trešdien uz savu pēdējo saietu sanāca Liepājas rajona pašvaldību kultūras darbinieki.

Nedaudz skumji svētki

Pērn atjaunotajā Rucavas Kultūras nama zālē bija pulcējušās gandrīz visu Liepājas rajona pašvaldību kultūras namu vadītājas, bibliotekāres, muzeju vadītājas un citi kultūras darbinieki. Ziedus un piemiņas veltes cits citam dāvāja gan viņi, gan pašvaldību vadītāji, gan Liepājas Rajona padomes Kultūras nodaļas vadītāja Ilga Skābarde un galvenā speciāliste Aija Niedola.

"Ir nedaudz skumji," svētku dalībniekus uzrunājot, sacīja I. Skābarde. "Jo tieši tā vairs nekad nebūs." Taču kultūras ļaudis un pašvaldību vadītāji savās atbildes uzrunās atgādināja, ka nekas jau nebeidzas un viss aizejošais dod vietu kam jaunam.

Kā tas šajos tradicionālajos pavasarīgajos saietos ierasts, kultūras darbiniekiem bija arī iespēja noklausīties lielisku koncertu. Šoreiz muzikālā ceļojumā pa Vīni muzikoloģes Karinas Bērziņas vadībā klausītājus veda Latvijas Nacionālās operas soliste Evija Martinsone, kā arī čellists Ivars Bezprozvanovs un pianists Aldis Liepiņš. Skanēja Jozefa Haidna, Volfganga Amadeja Mocarta, Ludviga van Bēthovena, Franča Šūberta un Johana Štrausa mūzika.

Sarīkojuma gaitā skanēja arī Nīcas Mūzikas skolas sagatavotie priekšnesumi.

Šogad viss vēl turpināsies

"Līdz gada beigām savas iesāktās tradīcijas kultūras jomā rajonā varam turpināt," "Kurzemes Vārdam" sacīja Liepājas Rajona padomes izpilddirektors Indulis Ozoliņš. Tam būs arī finansējums, būs algas visiem tiem kultūras darbiniekiem, kam pašreiz algas valsts maksā caur Rajona padomes Kultūras nodaļu. Kā viss notiks tālāk, gan atkarīgs no tā, ko izlems astoņas jaunievēlētās Novadu domes.

"Pieļauju, ka viens variants varētu būt arī tāds, ka novadi kopā algo cilvēku, kas apkopo visu informāciju gan par kultūru, gan par citām jomām, par kurām agrāk atbildēja Rajona padome, un apziņo par to visas pašvaldības," prāto I. Ozoliņš.

Piemēram, amatierteātriem būtu grūti iztikt pašiem savā novadā vien, bet Kurzemes mērogā pašlaik nav neviena, kas uzņemtos kopīgu pasākumu rīkošanu, to līdz šim, savstarpēji sadarbojoties, darīja Rajona padomju Kultūras nodaļu vadītāji. Valsts mēroga kultūras pasākumi, protams, turpinās notikt, taču tie mēdz būt pēc līmeņa stipri atšķirīgi no vietēja mēroga sarīkojumiem, tāpēc, ļoti iespējams, kāds vidējais līmenis – skates vai kas tamlīdzīgs – būs vajadzīgs arī turpmāk.

 

Grobiņā tapusi plaša bibliotēka
Dina Belta

Grobiņas grāmatmīļiem šodien durvis ver jaunās bibliotēkas telpas Lielajā ielā, 2.stāvā virs veikala "Top!".

Tagad zem viena jumta, katra savā spārnā, apvienojušās Pilsētas bibliotēka un Bērnu bibliotēka, stāsta Bērnu literatūras nodaļas bibliotekāre Mirdza Kraskure. Turpat arī darba telpas bibliotekārēm, zāle semināriem, vieta lasītājiem. Nākamnedēļ bibliotēkā tikšot pievienoti arī datori.

Pirmais sarīkojums jaunajās telpās notiek jau šovakar – tur pulksten 19 atver Egila Juceviča grāmatu "Laiks. Cilvēki. Grobiņa". Bet sestdien tur pulcēsies Grobiņas novada kultūras darbinieki. Pilsētas svētku laikā sestdien pulksten 11.30 un 14.30 Pilsētas bibliotēkā notiks jautrošanās ar Burtu meitiņu.

"Es ceru, ka grobiņnieki jaunās telpas novērtēs," saka bibliotekāre. Pilsētnieki esot itin aktīvi lasītāji, īpaši jau jaunā paaudze. Grobiņniekiem patīkot grāmatas par psiholoģiju, dziedniecību, dažādu vecumu auditorijā tagad esot vērojama īpaša aizraušanās ar Stefanijas Meieres bestselleru "Krēsla".

"Nu vairāk rīkosim arī dažādas tikšanās, un, tā kā telpas plašas, domāju, ka no mums arī to vairāk prasīs," piebilst M. Kraskure.