Kurzemes Vārds

23:49 Piektdiena, 24. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Par jēlu desu vai smaržīgu ēdmaņu
Indra Imbovica
Arguments – tagad nav īstais laiks – neiztur kritiku.

Tikko aizvadītajā Latvijas radošo savienību plēnumā "Vērtības. Kultūra. Nākotne" Valsts prezidents Valdis Zatlers atzina, ka daļa sabiedrības ir degradējusies. Tas gan nav īpašs pārsteigums, jo pietika nākamajā dienā ieskatīties komentāros par šo pasākumu internetā, lai tam gūtu kārtējo apstiprinājumu – nevis diskusijas, bet necenzētu vārdu plūdi un pilnīga nezināšana par realitāti kultūrā.

Grūti pat izsvērt, kas sliktāk: vai tas, ka apziņa – esam kultūras tauta – zudusi lielai Latvijas iedzīvotāju daļai, vai tās priekšstāvjiem, kam jātur rūpe par nācijas gara kopšanu? Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe spiests atzīt, ka jau gadiem visa ranga politiķiem argumentēti stāsta, ka kultūra nav tikai patērētāja, bet dod lielu pienesumu valsts ekonomikā, proti, tajā ieguldītais lats sniedz 1,49 latu atdevi. Izrādās, ka to saprot tikai attīstītajās valstīs, jo šīs globālās krīzes apstākļos, piemēram, Francijā atbalsts kultūrai šogad palielināts par 100 miljoniem attiecīgās valūtas. Ja runājam par Latvijā principā vienīgo kultūras attīstības stimulētājavotu – VKKF, kura likums un darbības noteikumi tiek vardarbīgi mainīti un finansējums barbariski apcirpts, kaimiņvalstī Igaunijā tas šogad palielināts par 13 miljoniem kronu paredzēto 16 miljonu vietā.

Mūžīgais parlamentāriešu, valdības un pašvaldību deputātu arguments "tagad nav īstais laiks" neiztur kritiku, jo arī treknajos gados, izrādās, nebija īstais laiks investēt kultūras ilglaicīgajos projektos. Vēlēšanu priekšvakarā partijas sarosījušās un, raugi – smejies vai raudi – atkal, liekot roku uz sirds, izrāda lielu interesi par kultūras lietām, par tautas mākslu tās visplašākajā diapazonā.

To pašu var teikt par Liepāju. Tikai viens piemērs. Kad 90. gadu sākumā Liepājas Kultūras nams pārcēlās uz savām likumīgajām mājām – Latviešu biedrības namu – pašvaldības vadītāji un daudzo partiju pārstāvētie deputāti solīja to rekonstruēt un pārvērst par tautas mākslas un kultūras centru. 12 gadu laikā piepildījušās gadu gaitā rūpīgi noliegtās baumas – no Latviešu biedrības nama tautas māksla un amatierkolektīvi tiks un arī ir pamazām izspiesti. Jā, reprezentatīvākā nama daļa ir renovēta, bet nezin kāpēc viens tā spārns, kurā iespiests Kultūras centrs, joprojām ir visnožēlojamākajā stāvoklī. Treknajos gados neatradās naudas arī tam, lai iegādātos tautas mākslai ideālo kultūrvēsturisko ēku kompleksu Bāriņu un Kungu ielas stūrī.

Neviens vairs nebrīnās, ka TV tiešraidē Ainārs Šlesers tā arī nevarēja atbildēt, kad viņš pēdējo reizi apmeklējis kādu kultūras sarīkojumu, koncertu, teātra izrādi. Liepājniekiem arī grūtības nesagādātu nosaukt to deputātu, dažāda ranga vadītāju vārdus, kuri nekad nav redzēti šādos notikumos. Kultūra un izglītība ir dvīņu māsas. Ja šāda ir pašvaldības attieksme, tad ko gaidīt no iedzīvotājiem? Ja kādas skolas (!) direktors TV var pateikt, kam vajadzīga tāda bibliotēka – Gaismas pils, tad jājautā, kāpēc viņš vispār strādā skolā. Kā teicis Knuts Skujenieks, no skolotāju prasībām pazudis vārds Latvija. Šādas domāšanas rezultāts – 21 procentu liels pievienotās vērtības nodoklis grāmatām.

Ja visi eksperti klauvē pie vadītāju saprāta un apgalvo, ka nepieciešams strādāt pie ilgtermiņa kultūras investīcijām, kuru starpā var nosaukt arī Liepājas daudzfunkcionālo kultūras centru ar koncertzāli, tad beidzot vajadzētu ieklausīties. Vai pārvērtīsimies par tautu, kas kritīs uz jēlu desu, vairs nezinot, kā to pārvērst par smaržīgu un barojošu ēdmaņu?