Kurzemes Vārds

00:04 Sestdiena, 25. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Jaunumi

Teātra darbība apdraudēta

Liepājas teātrī notikusi vadošās komandas sapulce, kurā tika runāts, kādas ir iespējas, lai teātris izdzīvotu krīzes apstākļos. Direktors Herberts Laukšteins "Kurzemes Vārdam" atgādināja, ka Liepājas teātra parāds sezonas beigās ir vairāk nekā 62 tūkstoši. Vadības sapulcē sprieda, ka ir divas iespējas – vai nu viss kolektīvs augustā dodas bezalgas atvaļinājumā, vai arī teātris pārtrauc savu darbību. Tas tika paziņots darbinieku kopsapulcē. Divu dienu laikā cilvēkiem jāiesniedz iesniegums, ja viņi piekrīt doties bezalgas atvaļinājumā. Nākamās nedēļas sākumā būs skaidrs, kura no abām versijām tiks īstenota. Pēc H. Laukšteina vērojumiem, cilvēki ir noskaņoti, lai teātris turpinātu savu darbību un, visticamāk, piekritīs doties bezalgas atvaļinājumā. Līdz ar šo iesniegumu darbinieki aicināti rakstīt arī otru – lūgt vasaras beigās izsniegt avansu. H. Laukšteins pamatoja, ka septembrī sākas skola, un darbinieku atvasēm būs nepieciešams iegādāties mācībām nepieciešamās lietas.

Taču ar došanos bezalgas atvaļinājumā finansiālās problēmas Liepājas teātrī vien nebūs atrisinātas. Tāpēc tiks samazināts štats. H. Laukšteins pastāstīja, ka darba līgums uz nākamo sezonu netiks pagarināts ar sešiem aktieriem un vairākiem citiem dažāda līmeņa darbiniekiem.

Pirmdien H. Laukšteins arī piedalījās Latvijas radošo savienību plēnumā "Vērtības. Kultūra. Nākotne", kurā viņam bija iespēja aprunāties ar kolēģiem no citiem teātriem. "Liepājas teātrim ir savi plusi un mīnusi. Pluss ir tas, ka Liepājas teātris ir pašvaldības un tā, cik nu ir tās spēkos, mums finansiāli palīdz. Šajā ziņā mēs esam piemērs Latvijā. Mīnuss – ka bez krīzes, kas skar visus, Liepājas teātrim ir vēl parāds no iepriekš veiktās saimnieciskās darbības. Tik dramatiska situācija kā Liepājā pārējos teātros nav," ir noskaidrojis H. Laukšteins.

Uzvar superlēti solītāji
Nora Driķe

Divos Liepājai svarīgos ES fondu finansētos projektos paziņoti būvdarbu konkursu rezultāti. Abos uzvarētāji nosolījuši darbus paveikt par 30 līdz 40 procentiem no projektam sākotnēji novērtētās paredzamās līgumcenas. Liepājas pašvaldība pašlaik pārrunā ar ministriju pārstāvjiem, kādas ir iespējas izmantot atlikušo naudu, kas projektiem paredzēta, pastāstīja Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis.

Konkursā par Gulbju dīķa un tā apkārtnes rekonstrukciju uzvarējusi SIA "A-Land" par līgumcenu 138,9 tūkstoši latu (paredzamā līgumcena bija 544,77 tūkstoši latu (abi skaitļi – bez pievienotās vērtības nodokļa). Konkursā piedalījušies četri pretendenti, rāda Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.

Konkursā par stacijas laukuma rekonstrukciju uzvarējusi SIA "Ceļu, tiltu būvnieks" ar solījumu darbus paveikt par 436,9 tūkstošiem latu. Sākotnēji novērtētā paredzamā līgumcena bija 1,35 miljoni latu. Konkurence – astoņi dalībnieki. Abos objektos darbus varētu sākt apmēram pēc divām nedēļām.

"Cena ir zem pašizmaksas," izteicās V. Vitkovskis, "bet es saprotu, ka pašreizējā situācijā uzņēmumiem svarīgāk, lai būtu vismaz naudas plūsma un uzņēmumi funkcionētu. Tomēr tik lielu cenu kritumu nebijām gaidījuši. Tas mūs ir šokējis." Tomēr viņš cer, ka līdz ar cenu krišanos arī nekritīsies darbu kvalitāte.

Stacijas laukumam atvēlētā ES fondu nauda netiks zaudēta, jo tā Liepājai piešķirta no pilsētvides prioritātes programmas, tādēļ iespējams, ka par atlikumu varētu atjaunot stacijas laukumam tuvīnās ielas, vai arī īstenot kādu citu projektu. Bet neskaidrāks pašlaik ir Gulbju dīķa un apkārtnes rekonstrukcijas projekta naudas atlikuma liktenis – vai Liepāja to varēs izmantot, paplašinot šā paša projekta ieceres, lai veiktu darbus, kas "pastiprina mērķi"? Atbilde no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras tikšot saņemta tuvākajā laikā.

Būvēs Liepājas ostas auto ievadceļu

Satiksmes ministrija izsludinājusi konkursu par Liepājas ostas auto ievadceļa būvniecību, kas savienos Liepājas – Rīgas šoseju ar Pulvera ielas apli. 2,7 kilometrus garo autoceļu būvēs paralēli dzelzceļa līnijai, un iecerēts, ka tas ievērojami uzlabos smagā transporta plūsmu uz Liepājas ostu un no tās. No 2,7 kilometriem 2,1 kilometrs būs divu joslu ceļš, bet pievadu Pulvera ielas aplim veidos divas braukšanas joslas abos virzienos jeb tā sauktās ieskriešanās joslas aptuveni 600 m garumā. Tāpat tiks izbūvētas caurtekas, jo plānotajā teritorijā ir sarežģīta lietusūdeņu un kanalizācijas, kā arī apgaismojuma sistēma, pārbrauktuves un autobusa pietura. Jaunais auto ievadceļš ir ES Kohēzijas fonda infrastruktūras projekta "Liepājas ostas pievadceļi" viena no trim sadaļām. To finansē no ES Kohēzijas fonda, valsts budžeta, Liepājas SEZ pārvaldes un Liepājas domes finanšu līdzekļiem. Projekta kopējās izmaksas – 9,5 miljoni latu. Plānots, ka būvdarbus varēs uzsākt septembrī. Jaunā auto ievadceļa būve jāpabeidz līdz 2010. gada 30. septembrim.

Kuldīgā ir gatavi operēt bez maksas

Liepājas pilsētas un rajona ģimenes ārsti savus pacientus vajadzības gadījumā var sūtīt uz Kuldīgas slimnīcu, kur plānveida operācijas vēl joprojām ir bez maksas, aicina SIA "Kuldīgas slimnīca" valdes priekšsēdētāja Laima Briča. "Mēs ar kvotām dzīvojam taupīgi," viņa saka. "Tāpēc ir iespējams strādāt tā, lai plānveida operācijas nepārvēršas par akūtajām."

"Kurzemes Vārds" jau rakstījis, ka no 1. jūnija Liepājas Reģionālajā slimnīcā uz diviem mēnešiem pārtraukts veikt valsts samaksātās plānveida operācijas. Pašlaik medicīnas iestādei esot beigušies līdzekļi stacionārajai plānveida palīdzībai pirmajā pusgadā. Lai situāciju risinātu, valdes sēdē nolemts līdz laikam, kad būs pilnīgi skaidrs finansējums otrajam pusgadam, plānveida operācijas piedāvāt par maksu. Akūtā palīdzība Liepājas Reģionālajā slimnīcā joprojām ir bez maksas.

Bērni mācīsies fotografēt
Kristīne Pastore

Lai bērni, kas rudenī sāks mācīties 1. klasē, pierastu pie skolas un skolasbiedriem, šonedēļ Karostas pamatskolā notiek nometne, kurā varēja pieteikties gan skolēni, kas šogad beidza 1. klasi, gan tie, kas rudenī sāks mācīties, kā arī arī citi šā vecuma bērni. Vakar pie viņiem viesojās fotogrāfs Tomass Disterhofs no Vācijas un katram uzdāvināja vienreizējās lietošanas fotoaparātu.

Nometne bērniem ir bez maksas, pastāstīja skolas direktore Santa Novada. Katru dienu bērni dodas pārgājienos, ir dažādas jaunrades darbnīcas skolā un citas nodarbības. Vakar diena bija īpaša tāpēc, ka ieradās viesis – fotogrāfs Tomass Disterhofs no Vācijas kopā ar savu dēlu Oliveru. Tomass ir "Lauvu kluba" biedrs un viņu uz Latviju uzaicinājusi šejienes "Lauvu kluba" viceprezidente Silja Thimsena, kas pati arī ir vāciete, bet dzīvo Liepājā. Kad radies jautājums, uz kuru skolu doties, Siljai bijis skaidrs – tā būs Karostas pamatskola.

Vispirms Olivers ar tulka palīdzību nometnes dalībniekiem uzdeva dažādus jautājumus par to, kā viņiem patīk viņu skola un dzīvesvieta, kā viņi pavada brīvo laiku, kurā valstī vēlētos dzīvot, kad izaugs lieli, un tamlīdzīgus, bet pēc tam viņa tēvs uzdāvināja katram pa vienreizējās lietošanas fotoaparātam. Vispirms viņš nometnes pedagogiem ierādīja, kā ar tiem rīkoties, un vēlāk skolotāji katram bērnam atsevišķi mācīja, kā pareizi fotografēt. Ar katru fotoaparātu var uzņemt 27 kadrus. Nometnes laikā bērni fotografēs mirkļus, kas katram šķitīs visinteresantākie. Kad tas būs padarīts, visus fotoaparātus nosūtīs atpakaļ uz Vāciju, kur attīstīs filmiņas, izgatavos fotogrāfijas un katrs mazais fotogrāfs saņems atpakaļ savu darbiņu. "Tad mēs rīkosim izstādi," sacīja S. Novada.

Balsošana ir sākusies!

Vakar, šodien un rīt, 5. jūnijā, rit iepriekšējā balsošana Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanām. Iespēju nobalsot iepriekš var izmantot vēlētāji, kuri nevarēs ierasties vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā – 6. jūnijā. Iepriekšējās balsošanas dienās vēlēšanu iecirkņi atvērti pāris stundu dienā: šodien, 4. jūnijā – no pulksten 9 līdz pulksten 12, piektdien, 5. jūnijā – no 10 līdz 16.

Sestdien, 6. jūnijā – vēlēšanu dienā, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7 līdz 22.

Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā, var pieteikties balsošanai savā atrašanās vietā. Balsošana dzīvesvietā jāpiesaka līdz vēlēšanu dienai, 6. jūnijam, vēlēšanu iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts, iesniedzot attiecīgu iesniegumu. Nogādāt iesniegumu vēlēšanu iecirknī drīkst jebkura vēlētāja uzticības persona – radinieks, draugs, kaimiņš, sociālais darbinieks, paziņa.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās var balsot arī stacionārajās ārstniecības iestādēs. To var darīt visi vēlētāji neatkarīgi no tā, kurā pašvaldībā atrodas viņu reģistrētais iecirknis. Šajā gadījumā līdz 6. jūnijam balsošana jāpiesaka stacionārās ārstniecības iestādes administrācijai vai vēlēšanu iecirknī, kas organizēs balsošanu ārstniecības iestādē.

Leļļu teātris saņem pārvietojamo skatuvi
Inita Gūtmane

Liepājas Leļļu teātris saistībā ar Latvijas – Lietuvas pārrobežas sadarbības programmas 2007.–2013. gadam projektu "Māksla – tilts pāri robežām" ir saņēmis Polijā iegādāto pārvietojamo skatuvi.

"Mēs jau sen to kārojām! Nevienam nav noslēpums, ka īrēt šāda tipa skatuves ir dārgs prieks, bet tagad mums tas vairs nebūs vajadzīgs. Jūtamies ļoti gandarīti par jauno skatuvi, jo tā teātrim ir ļoti svarīga. Varēsim būt neatkarīgi un mobili, būt tuvāk mūsu skatītājiem pat vasarā, kad teātra sezona slēgta," ir gandarīts Leļļu teātra direktors Rihards Belte. Viņš uzsver, ka šajos ekonomiski grūtajos laikos tā dos Leļļu teātrim arī finansiālu atbalstu – to paredzēts izīrēt citiem interesentiem.

Projekta "Māksla – tilts pāri robežām" kopējais finanšu apjoms ir 77 820 latu, tas paredz attīstīt un pilnveidot Liepājas Leļļu teātri. Pārvietojamā skatuve izmaksājusi 25 tūkstošus latu. Tā ir gandrīz astoņus metrus gara un teju piecus metrus augsta, piemērota nelieliem sarīkojumiem.

Deputātu darbs: statistika

No iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2005. gada martā līdz šīm – 2009. gada jūnijā – ir notikušas Liepājas domes 68 sēdes, no tām – 13 ārkārtas sēdes, pēc pašas domes informācijas.

Visas sēdes kopš ievēlēšanas par deputātu ir apmeklējis Ivars Ķervis ("Jaunais laiks"). Visvairāk sēdēs nav piedalījušies: Uldis Pīlēns (25, Tautas partija), Aigars Kesenfelds (21, "TB"/LNNK), Guntars Krieviņš (21, Liepājas partija), Imants Resnis (19, Liepājas partija), Viktors Dronovs (19, "PCTVL"). Sēdē ieradušies ar kavēšanos vai aizgājuši pirms sēdes beigām: Elita Kosaka (7, agrāk Tautas saskaņas, tagad – Osipova partija), I. Resnis (6), Gunārs Ansiņš (3, Liepājas partija).

Četros gados dome izskatījusi 2791 jautājumu, tostarp 123 saistošos noteikumus, 239 nolikumus, 8 noteikumus. Visbiežāk "pret" balsojuši: E. Kosaka (116), Andrējs Boboško (44, "PCTVL"), V. Dronovs (21), Āris Ozoliņš (7, "Liepājas attīstībai"), Tālivaldis Vēsmiņš (5, Latvijas Pirmā partija). Visbiežāk atturējušies: E. Kosaka (326), A. Boboško (296), V. Dronovs (78), A. Kesenfelds (54), Ā. Ozoliņš (15).

Dažādu iemeslu dēļ, galvenokārt lai novērstu interešu konfliktu, balsošanā nav piedalījušies A. Kesenfelds (46 reizes), E. Kosaka (12), U. Pīlēns (10), T. Vēsmiņš (3), G. Ansiņš (3).

Vai koki glābs Latvijas ekonomiku?
Sarmīte Pelcmane

"Kurzemes Vārdā" vērsās vairāki iedzīvotāji, taujājot, kas notiek mežā aiz Reģionālās slimnīcas. Tur izcērtot kokus dienu un nakti. Viņi jautāja, vai tas ir likumīgi.

Laikraksts pārliecinājās, ka aiz Reģionālās slimnīcas plašās teritorijās koku tiešām vairs nav, rēgojas tikai celmi.

Kad sazinājāmies ar akciju sabiedrības "Latvijas Valsts meži" Grobiņas iecirkņa vadītāju Ainaru Ozolu, viņš apliecināja, ka koku izciršana esot pilnīgi likumīga saimnieciskā darbība. "Audzes ir sasniegušas ciršanas vecumu, tāpēc tās atvēlētas izciršanai un apaļkoku sagatavošanai," viņš sacīja. Kokus izcērt firmas, kas šīs tiesības ieguvušas konkursa kārtībā. Pēc tam kokus realizēs zāģmateriālu uzpircējiem, kuri tāpat piedalījušies un uzvarējuši konkursā. Jā, ciršana notiekot gan dienā, gan arī naktī, jo strādnieki strādājot maiņās.

"Tā ir normāla saimnieciskā darbība, nekā pretlikumīga tur nav," uzsvēra akciju sabiedrības "Latvijas Valsts meži" Grobiņas iecirkņa vadītājs. Un piebilda: "Kaut kā taču mums tā valsts ekonomika ir jāglābj!"